Šķīvja paliktnis

Uz šūšanas festivālu aicināju savu uzticamo festivāla biedreni Ivanu, bet viņa atteicās ar argumentu ka neesot izadījusi 90% no pagājušajā festivālā iepirktās dzijas. Mīļā pasaulīt, ja es to ņemtu vērā, es savā mūžā vairs nekad dziju veikaliem tuvoties nedrīkstētu! ;). 

Kad šito tā uzraksta, tad izklausās kā joks, bet patiesību sakot man kaut kāda krīze iestājusies (pusmūža vai līdzīga) un pārdomas un sevis meklēšana. Lieta tāda, ka kopš mazais bērns augustā sāka iet uz bērnudārzu, baudu bezdarbnieka statusu un no sākuma par to ļoti priecājos, jo šķita ka nu tikai būs man beidzot laiks atliku likām rokdarbiem un citām sirdslietām, bet laikam ejot novēroju, ka šajos mēnešos ar rokdarbiem nodarbojos nu pavisam minimāli. Visvairāk es tīru māju un nositu laiku pie interneta. Dzijas kalni toties krājas, jo cerības uz nākotni ir. Un tagad, kad manā foršajā lādē vairs nav vietas visai dzijai un man katru dienu jāskatās uz 2 lieliem dzijas maisiem, šķiet nu come on, kas par s..u būšanu, jāsāk kaut kas darīt. Tā nu apņēmos brīžos starp bērna atstāšanu un paņemšanu no bērnudārza nevis nosist laiku, bet IEPLĀNOT to adīšanai, tamborēšanai un visādai citādai kreativitātei. 


Pirmajās divās dienās esmu uztamborējusi divus šķīvju paliktņus no tikko nopirktā lina (3 pavedieni) un kokvilnas (1 pavediens) masījuma Linea no Ullcentrum. Ar tādu domu arī dziju pirku, jo nesen apvilku virtuves krēslus ar tādu pelēcīgi zaļu vaska audumu, ļoti praktisku ģimenēm ar maziem bērniem, kur nemitīgi kaut kas tiek izlaistīts, apgāzts un noķēzīts.  Ficēs dažādi grami, vienā 128 otrā 118. No tās smagākās sanāca 2 paliktņi un maziņš kamoliņs palika pāri. Maliņai ņēmu Garnstudio DROPS Muskat, kas ir biezāka dzija. Un maliņas dizainu meklēju nesen iegādātajā grāmatā Crochet borders. 

Paliktnīšus vajag iestīvināt. Vai jums ir laba pieredze ar stērķelēšanu?? (Jo mana pieredze saka, ka stērķelējamais priekšmets paliek no miltiem dažviet balts). Jeb man doties uz pilsētu un meklēt Sonett veļas cietinātāju??

Augļu un dārzeņu raža

Neieredzu amigurumi- nodomāju katru reizi kad tos tamborēju. Uz pirkstiem tulznas, kokvilnas dzija dalās, koncentrācija nepieciešama visu laiku. Bet katru reizi nodomāju, re cik smuki sanāk! Un plānoju nākamo darbu, galvā ;) Var jau varbūt ņemt lielāku tamboradatu vai galu galā adīt, bet rotaļlietām jābūt diezgan ciešām, lai pildījums nenāk ārā, vai ne? Tamborēju ar Garnstudio DROPS Muskat dziju un 3mm adatu.

 Ok lai vai kā ar to procesa nepatiku, augļus un dārzeņus noskatīju no DROPS, nav nepieciešams otrreiz izgudrot riteni.

Notamborēju arī tašiņu.

Un viss tas ķocis ir dāvana kaimiņu bērnam 2 gadu jubilejā. 

Mazais Skuts priecīgs

Pērtiķītim garšo

Neražīgā rokdarbu vasara

Šī vasara ir raibu raiba bet ne rokdarbu jomā. Tik vien kā uztamborēju Dainai plecu lakatu un mazajam bērniņam jaciņu.

jaciņa nofotografējās vēl nepabeigta

Melnbaltais kokvilnas džemperis

Tie blogotāji, kuriem sekoju, manu profilu redz ar šo džemperi mugurā. Bet ak tu trakums, vēl par viņu nebiju pati savā blogā neko uzrakstījusi. Stāsts par šo ir līdzīgs dažiem citiem un tā vēsture aizsākās 5 gadus atpakaļ, kad bijām Urugvajā. Es tur mēģināju meklēt un iepirkt smukus adījumu žurnālus un vienā no tiem (Spānijas) kā dadzis acīs iedūrās šis modelis.

no žurnāla Prendas a ganchillo

Skatījos, pētīju. raksts tieši tāds, ko iemācījos būdama 5-6 gadus veca un tamborēju savām lellēm tādus svārkus. Tiesa šeit ar krāsām un puķīšu akcentiem tiek panākts tas efekts!

Es pat kad aizbraucām uz Montevideo, iepirku vietējo kokvilnas dziju (ļoti labas kvalitātes) un daudz negudrojot tamborēju tik nost. 

Nebrīnieties par manu izskatu, bilde ir vecāka par šodienu un tur man dredi vēl nav... ;) cits nekas gan nav mainījies :D :D

Dāvaniņas lielam un mazam

Tikai nesen izdevās noorganizēt jau vairāku mēnešu plānoto tikšanos ar drauga radiem. Sadāvināju dažiem no viņiem paštaisītas mantas. Drauga brālim, IT jomā strādājošam, tastatūras bezpirkstu cimdiņi:

Bet manu bērnu mazajam 4 mēnešus vecajam brālēnam tika tamborēts grabulītis:

Drauga brāļa sievai uzdāvāju volānšalli:

Un pati saņēmu dāvanā dziju, smuko jo smuku! Vai nav jocīgi, ka neatceros nevienu citu gadījumu, kad man tiktu dāvināta dzija?!

Grabulītis bebītim

Ar tādu Zviedriski vikingisku tēmu :D :D :D

Papīrgrozs. Estētiski uzlabots.

Ok, īstenībā tas nav papīrgrozs, tas ir atkritumu trauks jeb miskaste. Bet tā ka man sazin kādu jocīgu iemeslu dēļ nu nepatīk vārds miskaste un arī misene ne (jo tas man atgādina skaistuma konkursa dalībniekus ;) ), tad es savā sarunvalodā palieku pie vārda papīrgrozs, un lietoju to vietā un nevietā. 

Aptamborēts ar Drops Muskat kokvilnas dziju.

Barbapapa

Oj, cik lepna esmu par šito papucīti! Nu perfekts taču, atzīstiet! Pat sejiņu izdevās uzšūt tuvu *orģinālam*. Atlika vien paņemt smalkākus, mulinē diegus un papūlēties. 

Nu re un Barbabeau vairs nav bārenītis!

Sēru vēsts...

Atā Amanda, lai tev labi klājas lai kur tu esi!

Pirms nedēļas mums bija iespēja aizbraukt uz Kolmården dzīvnieku parku, Zviedrijā tuvu Norčēpingai. Par spīti tam, ka gan lielais bērns gan bērnu tēvs bija ar augstu temperatūru, lai varētu saukties veseli. Un mazais bērns tikko kā atguvies no tā paša augstas temperatūras nejaukā vīrusa. 

Artíga ņēma līdzi savus draugus: Amandu un Luvisu, tāds mazs ķinķēziņš no dzijas (vudu lellīte), nopirkts dienu iepriekš pārtikas veikala automātā. Bet nu šī tad arī ir pēdējā bilde ar viņiem kopā.

Zvanījām uz parku nākamajā dienā, bet vēl nebija atrasts, viņi gan pierakstīja mūsu telefonu un solījās zvanīt un atsūtīt ja atradīsies tie divi noklīdušie ģimenes locekļi, bet vēl nekā....

Acīmredzot kādam citam bērnam patika un adoptēja. 

Lai jums labas mājas, izkritušie no ratiem un pazudušie...

Tas krāsainais...

...nav ne saulessargi, ne sejas 1/500 daļa (čau Kristīne) ;), ne spilveni, ne segas. Vistuvāk gan izdevās atminēt Bienei, jo krekliņš no jaciņas tālu nekrīt. :)

Nu tad ņemam vienu daļu, origami cienīgs locījums, un sanāk puse no jakas! Tad abas puses saliek kopā, sašuj mugurdaļu un roku augšu, piešuj pogas un jaciņa mazulim gatava! Protams ka es to visu pati neizgudroju. Cik saprotu modelis ir tamborēšanai adaptēts Elizabetes Cimmermanes bēbīšu pārsteiguma jaciņas jeb BSJ modelis. Es aprakstu ņēmu no šīs mājas lapas, bet gluži līdzīgs ir arī šeit.

Mani novērojumi un padomi: kokvilnas dzija smaga un labāk būtu bijis tamborēt apmēram tā kā tamborē vecmāmiņas kvadrātus. Ja grib lielākam cilvēkam, kuram proporcijas citādas, vajag apakšmalā un aprocēs tamborēt extra kārtas. Nu redzēs vai man izdosies tos uzlabojumus veikt, jo kā vienmēr vecākais bērns pieprasīja TĀDU PAŠU jaciņu....

Krāsains

Miniet nu, kas tas ir? ;)

Nu tad par to saldējumu

Tad kad cilvēks maina dzīvesvietu vai nu tas būtu uz citu ģimeni, ciemu, valsti vai kontinentu tad saprotams, mainās ne tikai adrese. Ir tik daudz un dažādas lietas pie kuram jāpierod un ar ko jātiek galā. Ne mazsvarīgs ir ēdiens. Otro reizi, kad biju Zviedrijā ne kā tūrists, bet kā vieszinātnieks uz veseliem 3 mēnešiem sāku iepazīt zviedru ēšanas paradumus. No sākuma ļoti šķendējos un pārdzīvoju par maizi- lai arī veikalā izskatījās garda, pārnesot mājās atklājās, ka nu nekāda garšīgā nav. Ļoti pietrūka rupjmaize un atzīšos vēl tagad ļoti pietrūkst. Pietrūkst arī biezpiena sieriņš Kārums, kvass un Laimas konfektes. Un latviešu saldējums protams.

Bet neko darīt, mani bērni patreiz aug Zviedrijā un ar garšīgo Latvijas saldējumu var panašķēties tikai pa retam (lai cik skumji nebūtu to nu nekādi ne ar lidmašīnu ne prāmi neatvest).

Tāpēc viņiem jāizlīdzas ar vietējo. Šajā mājas lapā noskatījos ideju un uztamborēju arī saviem bērniem dažus saldējumus kā arī mīļi saukto putekļusūcēju (sava veida marcipāna saldums).

Šeit ir sandwich jeb sviestmaize :D Tas brūnais ļoti atgādina manas bērnības piparkūku cepumus. Draugs gan man pārmeta ka proporcijas sandvičam nav īstās, bet es mēģināju izvairīties ka tā tak bērnu rotaļlieta!

Šeit savukārt ir piggelin. Zaļa sasaldēta sula. Atkal jau var piekasīties pie kociņa izmēriem. Bet tavu laimi, bērni ir ļoti elastīgi domāšanā un tēlu uztveršanā un vismaz mans vecākais bērns nekļūdīgi atpazina kas ir kas un pagaršoja vienu,

pagaršoja otru,

abi labi!!

Kuri ir mani Latvijas saldējuma favorīti? Pols un Gaiziņš (ja tādu vēl ražo). Toties ir daži tādi šeit, kuri man pietrūktu citur- tie ar lakricu (lakritspuck un tyrkisk peber).

Varavīksnes krāsu lacīte bebim

Šeit aprakstītajā grāmatā skatījos, skatījos uz feinajām lacītēm un atskārtu ka mums taču vajag! Proti lacītes laikam ir tādas lietas, kuras nonēsājas. Un vienīgās lietas principā (bez ēdiena) ko pērku kā jaunas ir hobiju materiāli un dzijas (ok, ar dažiem ļoti retiem izņēmumiem). Pārējo mēģinu iegādāt vai nu second hand, vai atrast vai saņemt/aizņemties no draugiem un paziņām.

Tā, dažos brīvos brīžos tapa super smuko krāsu lacīte bebim. Bieza kokvilnas dzija, kas nozīmē ka lacīte izmazgāta ilgi žūst, kas savukārt nozīmē ka vajag daudzas tādas!

Zviedru salčuks

Citu dienu, kad būs vairāk iedvesma, uzrakstīšu tā kārtīgi savas pārdomas par saldējumu kultūratšķirībām. Tagad vien parādīšu bildīti ar saldējumiem, kuri tika manu bērnu brālēnam.

Kur ir tur rodās, jeb trešais kaķēns – Amanda

Nu re, ar diviem nepietika, vajag vēl vienu draudziņu. Darināts no kokvilnas dzijas Garnstudio Drops Muskat. Kā jau rakstīju nopirku dziju lai darinātu sirsniņkaķēnus un pirmo tamborēju pašas bērnam iemēģināšanai, jo zinu, ka mans bērns vienalga būtu tieši tādu gribējis.
Sirsniņkaķi jeb projekts Hjärtekatten Zviedrijā sākās šopavasar, kad viena mamma, kurai ir bērns ar iedzimtu sirds slimību un viņas draudzene izdomāja ka varētu katram no apmēram 1000 bērniem, kuri Zviedrijā gadā piedzimst ar sirds slimību uzdāvināt no slimnīcas mājupejot kaķīti kuram piešūta sirsniņa ar rētu. Tādā veidā rotaļlieta arī būtu pedagoģiskas līdzeklis vecākiem lai runātu ar bērniem par viņu slimību. No sākuma projekta iesācēji uzstādīja mērķi: 100 kaķēni līdz gada beigām. Lieki piebilst, ka ziņas par to mūsdienu elektroniskajā laikmetā, blogiem, feisbukam un tviterim piepalīdzot izplatījās lavīnas ātrumā un jau pēc diviem mēnešiem viņiem bija aizsūtīti 630 kaķīši. Aizsūtīti, bet simtiem vēl top čaklo tamborētāju mājās. Arī es jau uzsāku savu prom dodamo!

Apraksts angļu valodā atrodams šeit

Bērna vasaras svārciņi

Lielais bērns man pagājušovasar palūdza noadīt svārciņus. Paņēmu iepirkto kokvilnas dziju no Garnstudio DROPS Safran četras krāsas un ķēros pie darba. Adīju uz dullo. Uzmetu aptuveni 100-120 valdziņus un adīju pa apli šad un tad pieaudzējot, mainot krāsas un iestarpinot dažas rindas kreiliski. Uz lejas daļu pieaudzēju paplašinājumus kreiliski. Jostas vietu taisīju tā lai varētu gan ievērt šņorīti, gan gumiju. Jāatzīst ka šņorītes variants nebija diez cik populārs un pēc kāda laika ievēru gumiju. Svārki ir daudz valkāti, gan vasarā gan ziemā, mīļi un joprojām labi izskatās.

Entrelac jaciņa bērnam

Uš, entrelac, beidzot! Reiz jau sāku to plānot un mēģināju adīt. Tiesa no citas dzijas. Būros cauri neskaitāmiem aprakstiem, bet nu nekādi nespēju īsti saprast kas un kā un kurā brīdī jādara. Saucu pēc palīdzības draugiem.lv domu biedru grupā Visādi rokdarbi un Anita M. man laipni uzrakstīja pamācību. It kā škita tad, ka sāku saprast, bet beigās noliku projektu pie malas vēlākiem laikiem, jo uzradās citas idejas.

Vasarai sākoties atskārtu, ka manam bērnam nav īsti nekādas kokvilnīgas jaciņas. Cēlu ārā no saviem krājumiem ekoloģisku kokvilnu Eko Tekla 8/4 (Ateljé Huskruken), kuru biju iepirkusi pirms dažiem gadiem rokdarbu mesā un vēlreiz nolēmu mēģināt entrelac.

Jāsaka, ka pats lielākais dzinulis turpināt un izkost entralac bija tas, ka mana mamma reiz man sāka adīt entrelac džemperi bet pabeidza vesti. :D Visu laiku domāju, ja jau mana mamma varēja, tad man ar jāvar. Jāsaka ka viņai ir daži citi talanti, bet rokdarbi nav gluži aicinājums. Rokdarbu gēns manī visdrīzāk ir no manas vecmāmiņas no tēva puses un manas krustmātes (mammas māsas).

Krāsainā dzija ir ar īsām krāsu pārejām un šajā projektā man tā vislabāk patīk.

Adīšana tāda interesanta lieta. Iemācies labisko un kreilisko valdziņu un liekas: viss, nu tu māki adīt! Bet ar laiku atklājas milzīga pasaule priekšā ar neatklātām tehnikām daudz dažādiem knifiņiem lai visu procesu padarītu vieglāku, skaistāku un baudāmāku.

Vējdzirnaviņu saules cepurīte

Es jau tagad divas vējdzirnaviņu jakas esmu pabeigusi. Vienu bērnam, otru pašai. Līdz ar to uzskatu sevi par baigo speciālisti vējdzirnaviņu aprakstā. Ravelry ieraudzīju cepures aprakstu un ātri izštukoju kā tā būtu jāada. Dziju nopirku antikvariātā. Tieši kā garāmejot uz dziju veikalu ieraudzīju ORANŽS un nevarēju paiet garām. Naudiņa ar salīdzinoši maza par fici. Kad pārdevējs apgalvoja, ka dzija no 60-ajiem, 70-ajiem gadiem, īsti nezināju ko par to domāt. Vai tas ir labi vai slikti? Krāsa ir ļoti labi saglabājusies un tieši kā manā gaumē. ;) Arī adīšanas procesā nekādus trūkumus dzijai nemanīju, skatīsimies tālāk, kā būs cepuri valkājot.
Ak jā, un tie mazie krāsainie dziju dzīpariņi ir bērna ideja cepures izskata uzlabošanai. :D

Burkāniņš, kāpostiņš garausīša gardumiņš

Pabeidzu adīt cepuri bērnam no oranžas kokvilnas dzijas. Dzija mazliet palika pāri. Nu ko, pašai rokas tukšas, bet sēžu friziera skavās, tātad neko citu kā lasīt vai darboties ar rokām nevaru un domāju, kāpēc ne beidzot, pa ilgiem laikiem neuztaisīt kādu rotaļlietu? Sacīts, darīts. Bērns vaicā ko es daru? -Tamborēju burkānu zaķītim, viņam garšo!