Uš, entrelac, beidzot! Reiz jau sāku to plānot un mēģināju adīt. Tiesa no citas dzijas. Būros cauri neskaitāmiem aprakstiem, bet nu nekādi nespēju īsti saprast kas un kā un kurā brīdī jādara. Saucu pēc palīdzības draugiem.lv domu biedru grupā Visādi rokdarbi un Anita M. man laipni uzrakstīja pamācību. It kā škita tad, ka sāku saprast, bet beigās noliku projektu pie malas vēlākiem laikiem, jo uzradās citas idejas.
Vasarai sākoties atskārtu, ka manam bērnam nav īsti nekādas kokvilnīgas jaciņas. Cēlu ārā no saviem krājumiem ekoloģisku kokvilnu Eko Tekla 8/4 (
Ateljé Huskruken), kuru biju iepirkusi pirms dažiem gadiem
rokdarbu mesā un vēlreiz nolēmu mēģināt entrelac.
Jāsaka, ka pats lielākais dzinulis turpināt un izkost entralac bija tas, ka mana mamma reiz man sāka adīt entrelac džemperi bet pabeidza vesti. :D Visu laiku domāju, ja jau mana mamma varēja, tad man ar jāvar. Jāsaka ka viņai ir daži citi talanti, bet rokdarbi nav gluži aicinājums. Rokdarbu gēns manī visdrīzāk ir no manas vecmāmiņas no tēva puses un manas krustmātes (mammas māsas).
Krāsainā dzija ir ar īsām krāsu pārejām un šajā projektā man tā vislabāk patīk.
Adīšana tāda interesanta lieta. Iemācies labisko un kreilisko valdziņu un liekas: viss, nu tu māki adīt! Bet ar laiku atklājas milzīga pasaule priekšā ar neatklātām tehnikām daudz dažādiem knifiņiem lai visu procesu padarītu vieglāku, skaistāku un baudāmāku. 
Sākšu ar sūdzēšanos. Kauni dzija, lai arī tik bezgala smuka, tomēr kvalitātē klibo. Par cik tajā ir 6 krāsas ar plūstošām pārejām tad viss ir kārtībā ja vien ražošanas procesā diegs nav pārplīsis vai beidzies un pēc tam siets kopā. 
Es jau vairākos forumos esmu lasījusi par iespējamajām problēmām, ka pēkšņi ir mezgls un krāsas vairs neplūst smuki kā gribētos. Man sanāca vēl trakāk, ka tajā vietā kur bija mezgls krāsa bija tā pati, bet tālāk pētot sapratu ka viņa iet atpakaļ uz to virzienu no kuras nākusi. Proti, sarkans-oranžs-dzeltens-oranžs-sarkans, tā vietā lai būtu oranžs-dzeltens-zaļš-gaši zils utt. Nu vai nav škrobe? Atradu vienu citu fici, kurai viens gals bija zaļš un turpināju ar to, tomēr tomēr var jau redzēt ka krāsu pāreja ir krasāka un mazliet prieks sabojāts. Lai gan zinu, ka īstenībā tam nav nekādas īstas nozīmes. Jaku adot vēl vairākās vietās atklāju mezglus, bet kaut kā beigās izdevās man to saskaņotu pabeigt. Tāpat kā bērna varavīksnes jaciņas arī manas aprakstu varat atrast šeit: Elann. Galarezultāts pašai man patīk. Ļoti. Gatavojos uz to, ka šis būs viens no maniem iemīļotākajiem apģērba gabaliem. 
