Ik pa mēnesim

Liekas,ka laiks tiešām nemāk piebremzēt. Šķiet,ir pagājis tik neilgs laiks,bet izrādās- jau mēnesis, kopš neesmu te iegriezusies!

Gatavojoties sesijai un nedaudz sākot arī studiju darbu, rodas tik tiešām laika trūkums un neapzināšanās, ka ir arī viss pārējais..

Tad nu esmu atkal uz sliedēm, kuras saucas "Jāizdara izvēle". Kā bija rakstīts manā ziņu vēstnesītī "Ir cilvēks, kas Tev piedāvā būdiņu, bet Tu joprojām ceri uz to krāšņo pili, kas ir tikai Gaisa pils. Nepazaudē to, kas ir Tava laime".

True story. Tagad tik galvenais saprast, kas ir šī būdiņa, bet kas- tikai Gaisa pils.

Jā,runājot par pēdējā laika populārāko notikumu, noteikti pirmajā vietā ierindojas Pasaules gals. Un jā, esmu nelaimīga, jo man tieši tajā dienā būvniecībā ir ieskaite. Hell yeah:D
Bet ja godīgi.. Un ja nu tiešām ir tas pasaules gals,bet es neesmu ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vēlos būt un kurus es sev vēlos blakus? Un ir jau verts arī padomāt, kuri ir šie cilvēki, kas man būtu jātur sev blakus. Un vai tas,kas reiz zaudēts, kādreiz arī atgriežas? Dīvaini, dīvaini tie mani jautājumi tagad sāk palikt.

Un nākamā nedēļa, šķiet, būs īpaša, jo ir paredzēts tik daudz, bet kas ir galvenais- varbūt beidzot saņemšos un aizbraukšu uz Rīgu pie māsīcas, kaut gan manu "īstā latvieša sēdēšanu mājās", nemaz tik viegli izkarot nevar:/

Ai, inženierģeoloģija sauc beidzot uzrakstīt referātu. Eh, jāsaņemas, JĀSAŅEMAS. Vairs tikai nedēļa, lai beidzot izdarītu visus pusgada darbus:D Īsts students, kā nekā:D

Bučas, un svētīgu, mierpilnu šo Adventes laiku :)

Laika trūkumā

Nu jau var tik tiešām just, ka laiks skrien vēja spārniem, bet darbu saraksts tikai aug un aug.

Pa šo mēnesi, kamēr nebiju ielogojusies blogā, ir izdarīts tik daudz un mainījušās neskaitāmas lietas. Ir nospēlētas tik daudzas izrādes, nodziedātas dziesmas un satikti jauni cilvēki. Pati īsti nesaprotu,kur tas laiks paliek, bet ir izdarītas daudzas vienreizējas lietas!:)

Pirms nedēļas lasīju tvnet.lv rakstu par pasaules galu. Īsti nesaprotu- ticēt vai nē? Es jau vairāk domāju,ka šis ir laiks, kad "Pasaules gals" nav jāņem tiešā veidā, bet, manuprāt, vairāk kā tāds "Gads, kad cilvēki saprot, ka ir kaut kas jāmaina savā dzīvē".
Ir tā interesanti paraudzīties uz visu no malas, jo mans iepriekšējais apgalvojums patiešām pēdējā laikā kļūst aizvien acīm redzamāks. Viss mainās, nekas vairs nestāv uz vietas.
Pati esmu sapratusi, ka ir laiks mainīt un darīt, lai lietas apkārt kļūtu tīkamākas un labākas. Varbūt ir nepieciešamas šķiršanās, lai satiktu jaunus cilvēkus vai tieši pretēji- saprastu, ka šis otrs, šķietami, jau pierastais cilvēks, ir mūsu otra puse un ka bija nepieciešams šis laiks, lai padzīvotu šķirti..:)

Un tulīt, tulīt jau Adventes laiks.. Vai beidzot mēs katrs spēsim izmest laukā no sevis aizvainojumus un sāpes, un varbūt pat piedot, kaut gan sāpējis ir ļoti, ļoti..? Mūsu uzdevums ir piedot, bet Dievs jau zinās, kas un kā īsti, ne tā?
Piedošanas laiks!:))

Jā,pareiz, pieminēju tak, ka ir jaunumi:) Esmu sākusi jaunu mazo dzīves posmu. Pārvācos no kojām uz dzīvoklīti un nu mitinos kopā ar divām superīgām dzīvokļa biedrenēm-Zaigu un Initu.:)
Esmu uzsākusi jaunu vaļasprieku. Nu nav jau gluži nekas diži jauns, jo mūzika vienmēr ir bijusi ar mani, bet cenšos apgūt ģitāras spēli un vairāk pievērsties mūzikai tieši komponēšanas ziņā(:

Vispār tik daudz lietu, kas jādara un reizēm jau liekas, ka "ūdens smeļas mutē", bet nekas- jo grūtāk liekas, jo pēc tam tās svinības labākas :))

Bučas! Un atceramies--> Ir jāmāk aizmest viss vecais prom gan no skapja, gan no mūsu dzīvēm:)

šodiena kā šodiena

Šodien ir tāda interesanti sentimentāla diena. Paņēmu vecos albumus, raudāju un skatījos, cik gan dažādi mēs esam bijuši.
Cilvēki mainās. Mainos arī es, mani tuvākie un mainās arī viss mums apkārt notiekošais.

Veco albumu šķirstīšana man atsauca atmiņā visādus gadījumus, kurus es jau biju piemirsusi. Tagad atceroties, pasmaidu. Nobirst kāda asara, bet tas par tiem, kuru man vairs nav līdzās. Daudzi jau ir uz sudrabotās mākoņa maliņas, bet citi izvēlējās vieglāko ceļu- aiziet nevis kopā ar mani, bet pagriezties uz citu pusi.

Nenožēloj nevienu mirkli, kaut gan uz īsu brīdi domās iešaujas jautājums "Varbūt toreiz tā nevajadzēja?" Bet kas zina, ja toreiz tā nebūtu rīkojusies vai tā nebūtu noticis, tad nebūtu tā, kā ir pašlaik.

Lasīju nesen intersantus rakstus par karmu. Un tasinība, vai ticēt tam vai nē, katram ir sava. Esmu laikam pa vidu, jo ticu, ka ļoti daudzas lietas tik tiešām varam ietekmēt tikai un vienīgi mēs paši.

Un vakar es kādu lietu savā dzīvē ietekmēju un.. jā, laikam jau varu teikt "ir viss atkal iekš sliedēm" :)

Ticiet,ka paši varat ietekmēt ļoti daudz un nepaļaujaties uz citiem- jūs un vienīgi jūs varat ietekmēt to, kā tālāk dzīvot:)

05.10.2012.

Dzīve no jauna.

Iekš 1001 un 1 lietas saraksta 1.lieta tiks izdarīta.
Man sanāks, vai ne? :)

"Viss, kas ir beidzas, beidzas labi, ja tā nav, tad nekas nav beidzies."

Viss ir labi. Secinājums: viss ir beidzies.

Kravāju mantas. Negribu prom no kojām,bet..šonedēļ mana koju nedēļa ir galā.

Brīvdienas, lai atpūstos. Daudz miega, filmu un sevis lutināšanas. Esmu es to beidzot pelnījusi.

Pirmā diena šomēness.

Riebjas pirmdienas, bet to laikam es saku katru nedēļu:D
Šī nedēļa ir īpaša. Ar ko? Ar to, ka šonedēļ jūtos īpaša. Esmu nopelnījusi tēta uzticību, un tas liek justies pamatīgi labi, tas nozīmē, ka beidzot esmu pierādījusi, ka man VAR uzticēties. I'm proud of myself^-^

Jūtos tā, kā būtu iesviesta amerikāņu kalniņos. Kad jūtos ellīgi labi, notiek kaut kas, kas mani atkal nosviež lejā. Un tā visu laiku.
Tagad tā padomāju un saprotu, ka esmu naiva. Nē, varbūt ne gluži naiva, bet stulba, ka vēl aizvien ceru, ka kaut kas var mainīties pats no sevis. Patika māsas vīra sacītais:"Alis, ko tu vari zaudēt!? Nebaidies un beidzot pajautā!"
..un tomēr liekas, ka es varu zaudēt ne tikai cilvēku, kas man nozīmē vairāk kā vajadzētu, bet arī vienkārši labu draugu, kas, iespējams, zina par mani vairāk nekā es pati. Baidīties? Eh, nu kāpēc tas ir tik grūti?

Un tagad atliek tikai mālēt visiem ciet acis, jo Alise tak nedrīkst būt nelaimīga. Man riebjas šie sabiedrības uzbūvētie rāmji. Tracina, ka nevar tā uz mirkli apstādināt laiku, lai atpūstos un sakopotu domas. Nu nepietiek man laika, NEPIETIEK!

Un tā sākas nākamā diena- pelēkās māju sienas, cilvēki, kuriem ir savas problēmas, studijas, kojas un vienādie vakari..

Kārtējais pārdomu vakars. Man patika, kad nebija domu. Varbūt..? Eh, nē, jācīnās, padoties nedrīkst..

Novēlu domās savai māsīcai laimīgu ceļu un apskauju cieši, cieši, lai turās. Mēs esam cīnītājas, par to esmu pārliecināta!(:

Ar labu nakti!
Drausmīgā pirmdiena beidzot būs galā..

piektā diena

"Tad brauksi uz Hesīti?"
"Laikam"
"Esmu klāt."
"Bļin, man jāpāģērbjas!"
"Pofig,brauc tak šitāda."

Paēsts Hesītī-  Check!
Pārbaudīts Jēkabpils lidlauks - Check!
Iebraukts pļavā- Check!
Ilgi sēdēts pie sliedēm- Check!
Parēkts par dibeniem - Check!

Piektdiena, es tevi mīlu!

Datorvīruss

Tas saucas- vakari, kad uznāk rakstāmais.

Mums katram ir sava laika josla,

Katram sava miera osta.

Reiz mums tā bija viena,

Bet mēs ļāvām, lai citi to posta.

Nav pagājusi ne diena,

Kad domas nekavētos tur-

Laikā, kad darbojās šī drošības siena,

Kad tā bija stingri jānotur.

Kā smejies, neieslēdzās antivīruss,

Un mūsu cietais disks neizturēja,

Izdzēsās pilnīgi viss,

Ko briesmīgais vīruss skart varēja.

Palika tikai putekļainas plastmasas.

Nē, nav jau tām nekādas vainas,

Tikai uz klaviatūras palikuši pirkstu nospiedumi

Un taustiņu burtiņi ir izbalējuši,

Visvairāk jau „ītmilevu”.

Neko darīt, jālīmē par jaunu

Un jāpiedāvā šī tastatūra kādam citam.

Bet ja nu neder un jaunais cietais disks atkal uzkaras?

atkal pirmdiena.

Pēc vakardienas ellīgi labajām vingrošanas parādēm kojās, esmu slima. Vūhū. Protams, esmu cīnītāja un eju uz visām lekcijām. Galva sāp, iesnas pabriesmīgas, parunāt nevar, bet ir mērķis- līdz 4dienai būt veselai, lai brīvdienās atkal varētu traukties kaut kur. 

Hā,jau atkal sasmaidos par super feino 4dienas nakti, par 5dienas dienu gan vairs tā negribu smaidīt,bet par 5dienas vakaru.. 

Eh, un 6dienas vakars ar Eviju. Tik ļoti patīk tā sajūta, ka vari iesēsties mašīnā. Uzreiz ir tāda brīvības sajūta. Protams, protams, viss atduras pret dačiku priekšas panelī, uz kura ir uzzīmēts benzīna tanciņš;D Bet tā..  Dziesmu pārpilnība, mazliet nodzieāta balss un gulēšana gultā, kura gāžas uz vienu pusi. Jā, patika, ļoti!

Šīs nedēļas darbiņu sarakstā:

• sakārtot prakses atskaiti;
• izveidot ppt par ekspedīciju;
• izveseļoties;
• noskaidrot situāciju ar 1.90, lai jau mierīgāks prāts(:
• nomainīt gultu jebšu izmest laukā veco un pārcelties uz piepūšamā matrača;
• izpildīt visus mehānikas un augstākās matemātikas mājas darbus

un galvenais
NEBAIDĪTIES!

Vislielākā cilvēku muļķība ir BAILES. Bailes izdarīt ko labu, izrunāties, atzīties...Mēs pārāk daudz baidāmies un tādēļ bieži zaudējam.

Un lielākais hīts 6dienas vakarā

Jā,jā,JĀ!

No visas sirds iesaku--> Aizbrauciet naktī uz kukurūzas lauku un metaties iekšā! Jo vairāk cilvēku, jo jautrāk!

 Man ar Mareku un Juri tas ļooooti patika:D Kukurūza tik gara, ka neko redzēt nevar. Labi,ka Juris bija tāds gudrinieks, ka ieslēdza mašīnai pirms tam avārijas gaismas.

Jā,nemelošu-man patika "mazliet pasēdēšanas" vakars(: sarunas, kokteiļi, atslēgu pazaudēšana, mājupceļš. Eh, sentiments;D

trešdiena

Šodien varen produktīva diena. Izsitu korķus visā fizikas laboratorijā! Esmu lepna par sevi:D Pasniedzējs arī bija lepns..:D

Eh,šodiena kā jau trešdiena- Noviks, gulēšana lekcijās, matu krāsošana un mehānikas macīšanās. Jā,atkal esmu ar jaunu matu krāsu;D eh,tak vajag kaut ko jaunu, vai ne? Savādāk manā dzīvē nekas jauns nenotiek.

Gribu apskāvienu- tas tik tiešām tagad lieki noderētu, jo sajūtos nedaudz apslimusi un nevienam nevajadzīga, jo tel. kojās tiek aizmirsts jau otro dienu, bet nav neviena neatbildēta zvana un pat nevienas sms. Mīlu es jūs visus arī! Bučāāās!


Kāds gaitenī sāk spēlēt ģitāru un dziedāt-eju pie viņiem!

Āttāāāā!

Šodienai der!

Uzvāriet tēju, sataisiet garšīgas zapcmaizītes (manā gadījumā ar aveņu zapti) un noskataties kādu labu filmu. 

Šodien gribu mieru un klusumu, un mazliet arī papinkšķēt. Tam der filma "P.S. I love you". 

Jā, jā, šis ir manējais miera un kārtējo pārdomu vakars.

Bučas!

Samīļojiet savējos un pasakiet, cik ļoti daudz viņi jums nozīmē!

P.S. Elīn, bučas Tev Zviedrijā! Un uzvelc ko siltāku, lai Zviedrijas klimats tevi nepieveic!;)

Filmu vakars

Šis ir veltījums tam cilvēkam, ar kuru ir pavadīti labākie filmu vakari, arīdzan skaistākie:) Manam susiku draudziņam, kurš vienmēr tāds arī paliks. Nu tad, par jaunu sākumu mums katram un par jauniem, daudzsološiem iespaidiem!

Šī varbūt kādreiz būs dziesma, jo tāda bija šī dzejoļa, sacerējuma  sākotnējā doma.

Filma šī tik diviem mums,

Krāsains nakts ceļojums.

Sega zemē, spilvens mans,

Nu tev jāatrod pašam savs.

Kājas krustu šķērsu pāri,

Gulta okupēta ātri.

Filmas sižets diez gan labs,

Tajā paies visa nakts.

Klusi čuksti, smiekli-skaļi,

Tie skan visai mājai pāri.

Šerlohs Holms un arī Vatsons

Nevarēs mums tikt uz pēdām,

jo tikai abi mēs to zinām-

Jābūt beigām ļoti labām.

Logā pirmā gaisma aust,

Gribas vēl tev blakus snaust,

Siltiem sāniem pieglausties

Un uz Parīzi aizlaisties.

Filmas sižets diez gan labs,

Tajā pagāja visa nakts.

Saprast lemts ir tikai mums

To, kāds bija ceļojums.

Man šitas patīk!

Kārtējais pirmdienas rīts. Iepriekšējā nakts vienkārši fenomenāli laba, jo ar istabiņas biedrenēm nopļāpājām līdz vēlai naktij, miegs super un rīts..jā, kā jau rīts:D Ņemu atpakaļ visus savus vārdus,ka tagad centīšos celties pusstundu agrāk, lai rīts garāks-->tas nestrādā!:D Tātad,šodien no gultas izrausos 8:05, kaut gan paredzets bija 7:30. Skrienot visu izdarīju, aizgāju uz lekciju 9:45, kura nenotika.. Nemelošu, ka biju ļoti dusmīga:D

Diena bija interesanta, un kaut kas tik tiešām nav labi, jo saprotu augstāko matemātika(šitas biedē). Nu neko,izpildīju mājas darbu ar superīgu precizitāti un tagad jau gatavoju nākamo. Eh, galva sāk strādāt. Vūūhūū.

Vispār šī diena ir īpaša. Un nejau vien ar to,ka satiku sen neredzētu cilvēku,kurš beidzot ir atgriezies kojās un kuram jau vajadzēja palīdzēt ienest aliņus, bet arī ar to, ka liekas,ka šodiena ir kaut kā jauna sākums. Brīvdienas jau deva daudz padomu un tādu iekšēju atspērienu. Un tagad sevi jāuzmundrina- meitēn, tu to vari!:) Pat miedziņš šonakt bija labs. Nekāu murdzīgu sapņu un nekādu tizlu domu. Dzīvoju tak tikai sev, vai ne?:)

Dienas spilgtākais domu grauds- "Ja laicīgi visu uzsāksi vai izbeigsi, tad laicīgi arī sapratīsi, ko patiešām vēlies un vai tas patiešām tev ir vajadzīgs!"

Un šodien--> lai ballīte sit augstu vilni, jo Nauris ir kojās, un vispār- lai dzīve ir viena liela ballīte!:))

Atcerējos to,kas man ļoti patika

Augusta beigās iekš youtube dzirdēju superīgu uzstāšanos. Jā,jā, jauna superīga sieviete Lucy Spraggan "Last night". Superīga dziesma, izpildījums un arī lirika! Gardi pasmējos dažbrīd:D

kājas pie pedāļiem

Kārtējā svētdiena. Pavisam negaidīti jābrauc uz skolu. Viss plānojms izjūk,bet neko darīt-pie tā jau esmu pieradusi. Kārtējā reize, kad pierādās fakts, ka neko, pilnīgi NEKO nevajag plānot.

Satiku Mareku, kurš bija stāvā sajūsmā par savām brīvdienām! Es par viņu ellīgi priecājos (vispār pēdējā laikā nesaprotu,kas ar mani notiek- priecājos par citiem un pat esmu palikusi daudz labāka. Laikam beidzot pieaugu:D ). Pavedu viņu mazu gabaliņu, parunājām, pasmējos kopā ar viņu. Eh, un mašīnas priekus atkal izbaudīju. Jēj!

Diena šodien varen produktīva un pat varētu teikt, ka pārliecinoša. Saulīte arī ir parādījusies..(:

Un šodien man iepatikās tā doma par 101 lietu 1001 dienu laikā. Pie sevis jau domāju sarakstu. Tas varētu būt labs pasākums!:)

Eju krāmēt somas, pičiņu- pačiņu un tad jau ar mašīnu līdz Saikavai, lai tālāk dotos uz Rēzekni. Ir tāda dīvaina sajūta. Laikam esmu atkal nedaudz izkritusi no sliedēm, bet nekas-tikšu atpakaļ. Es taču esmu cīnītāja!:))

Tātad,mani mīlīši, esiet cīnītāji un pārvariet negribēšanu;)
Un šodien izlasīju interesantu citātu-->

"Ja vienmēr varētu zināt, kas ar ko beigsies, daudz kas nesāktos." 

/Cals Melameds/ 

Man patīk!

Bučāāās!:)

Nesen pārlasīju "Mazo princi" ,Antuāns de Sent-Ekziperī. Patiesa un kā Luīze teica:"Grāmata, kur katrā lappusē var atrast kaut ko labu."

"…ja tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaulē. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē…"

Klusums

Vai jūs kādreiz esat apstājušies un padomājuši, kas ir klusums?

Es laikam to izpratu.

Tas ir tad, kad tu lūkojies pa labi, pa kreisi, bet neviena nav. Brauc mašīnā, bet blakussēdētāja vieta ir tukša.. Uzgriez skaļi mūziku, bet tik un tā dzirdi savas domas. Ierausies gultā, bet tā ir par lielu. Ieritinies zem biezākās un lielākās dūnu segas, bet tik un tā salst. Guli uz visdažādākā biezuma un lieluma spilveniem, bet īsto kā nevari, tā nevari atrast. Uzslēdz filmu, pie kuras žanra pierakstīts "komēdija", bet smieklu nav. Salstošās pēdiņas jāieģērbj vilnas zeķēs, bet sāni jāievelk lielā segas kokoniņā. Smarža izzūd, tā atkal no jauna jāiedomājas, tāpat kā viss pārējais lēnām zūdošais..

Bet vislielākajā klusumā dzirdi tikai un vienīgi pats sevi-elpu, sirdspukstus, un neviena cita vairs nav un,iespējams, nekad arī vairs nebūs.
Un,šķiet, ka pat laiks apstājas un velkas, un velkas..//Nu kādēļ gan laiks paskrien tik ātri, kad galīgi negribas? (Eh!) Un mirklis kā jau īss laika sprīdis, paliek vairs tikai atmiņā..
Sasodītais laiks.
Laiks..

Liela nopūta, un klusums turpinās.
Nežēlīgi, vai ne?

Eh;D

Šis aizņem daudz vairāk laika nekā mans referāts inženierģeoloģijā:D Apskatot citus blogus, rodas idejas un arī baltā skaudība, bet mani mierina doma, ka pārējie noteikti krietni ilgāku laiku nodarbojas ar blogošanu. Tā nu-meklēju kļūdas un tās laboju, kā arī cenšos atrast kādas interesantas štellītes, lai lapa izskatītos kā manējā:)

Liekas,ka šeit nu būs mana jaunā dienasgrāmata(:

Iesākums

Pirmā reize, kad mēģinu ko šādu. Interesanti un laikietilpīgi arīdzan(:

Vairāk jau šī būs vietne, kur es beidzot varēšu izteikt savas domas par un ap to, kā redzu pasauli savām acīm, jo dažbrīd ir tik daudz domu un emociju, ka nav kur likties:D

Tātad, veiksmīgu startu novēlu sev. Un man tik tiešām ir daudz,DAUDZ, ko mācīties:)