Pa seniem laikiem

Esmu kļuvusi par cilvēku, kas klusē..daudz, pat brīžiem pārāk daudz. Un tas slīcina attiecības ar citiem un diemžēl- slīcina arī mani.

TĀPĒC

Esmu svinīgi sev nosolījusies, ka atsākšu rakstīt - ne citu priekam, bet sev. Tā teikt, lai paliktu mazliet vieglāk pārdzīvot visu, kas grauj no iekšpuses.

Nezinu, vai jums patiks vai nē, bet man no tā paliks, es ceru-vieglāk.

Ir apritējis mēnesis kopš zaudēju vienu no visdārgākajiem cilvēkiem - tēti. Tāpēc šodien aizdedzu svecīti un lūdzu, lai viņam Augšā būtu labi.
Viņš bija atnācis sapnī un teica:"Meita, man viss ir labi. Un viss arī tuprmāk būs labi."
Tēt,kā var būt labi, ja Tevis vairs nav?
Es mīlu Tevi!
Man Tevis pietrūkst.

Žēl,ka nenovērtēju to laiku, kad biji man blakus vai viena telefona zvana attālumā. Vēl neesmu saņēmusies izdzēst Tavu telefona numura no savas kontaktu grupas "'Ģimene". Vienkārši nespēju, jo liekas,ka tā pazaudēšu Tevi pavisam.

Nesaprotu, kāpēc Tev bija jāaiziet?! Tev taču tik daudz vēl bija man,ko dot. Es tik ļoti vēlējos,  lai Tu būtu klāt man svarīgajos brīžos.

Tēt, es ceru,ka Tu mani dzirdi un esi man klāt.

Es mīlu Tevi!

Jauns gads

Ar cerību,ka 2014. gads būs labāks..

Reizēm ir vieglāk aiziet prom no cilvēkiem, nevis skaidrot, kāpēc. Arī es tā esmu izdarījusi. Diemžēl vai par laimi, kas zina. To gan jau vēlāk sapratīšu.
Vārdi ievaino,vai ne? Jā,ievaino un patiesi sāpīgi. Ievaino tā,ka rodas sajūta,ka ienīsti, un tā sajūta ar katru vārdu pieaug aizvien lielāka un spēcīgāka. Katru reizi,kad izdzirdi nākamo vārdu, tas jau skan kā sarkasms un ironija. Liekas,ka kāds ar trulu nazi urbtos Tavā dvēselē un sadragātu ikvienu nākamo prieka mirkli, sašķaidot to sīki un pamatīgi, neatstājot neko.
Šajā mirklī es aizdegtu cigareti. Lēnām jūtot,kā dūmi caurstrāvo manas plaušas, kā tie ir katrā milimetrā mana ķermeņa. pat pirkstgalos.
Slīkstoša cilvēka suņa murgi. Pēdējais koka gabals,pie kā pieķerties, bet jālaiž vaļā, jo citi to jau ir prasmīgi izdarījuši.
Veiksmi,tā teikt.
Novēlu,lai ceļš ir veiksmīgs un piedzīvojumiem bagāts.

Laimi 2014.gadā. Lielu,patiesu laimi, nebūvējot to uz citu sāpēm. Laime tak ir tik trausla.

Praksēē

Beidzot jāsāk rakstīt prakses atskaite, bet ir viens liels BET!
Praksē esmu bijusi tikai 5 dienas:D Lieliski,vai ne? Nav ne jausmas,ko rakstīt un ko darīt, un ko vispār pasākt?:D

Dzejošu. Man tak tāds talants kādreiz piemita;D

Lai jauks karstumiņš :) Es to izbaudīšu pēc pilnas programmas:)

Un atkal..

Pilnīgs klusums. Miers. Varbūt arī nedaudz nogurums. Ne fizisks, bet garīgs. Žēl,ka nevar atslēgt domas un jūtas uz kādu neilgu laiciņu.

Vēlme brīdi nepamosties un uz visu jucekli paskatīties no malas.

Velns ar ārā.

Laiks vienatnē.

Laba filma un pilnīgs Visuma klusums. Šim rītam pilnīgi un galīgi derēja!:)

Iesaku piecelties agri no rīta un noskatīties "Vējiem līdz" abas daļas.

Mm,bauda manam prātam un dvēselei..

"Par to es domāšu rīt.." Tā teica Skārleta un tā gribas teikt arī man pašlaik.. šodien veldze dvēselei.

Mazliet nomaļus..

Kā vēlos,lai šī nedēļa beidzas..

Reizēm šķiet,ka viss iet labi,un te pēkšņi "bams" un viss ir cauri. 

Un nesaprotu tad tikai vienu šajās dienās- Dievs ir vai nav? Ja reiz dod, tad kāpēc tik sāpīgi pēc tam atņem?

Varbūt.. varbūt pēc tam..? Un ja vairs ne pēc tam?

Ko vairs pēc tam, ja spēks ir izsmelts? 

Es tikai cenšos smaidīt, bet itnemaz jau negribas.

Vienai to atņem, bet nākamā izvēlas pati. Kā un kāpēc? Ja pie tās domas jau tik ļoti pieķerās un sajūt? Daļa sevis, ko tā vien gribējās sargāt un nevienam, nevienam neatļaut darīt tam pāri?

Atliek tikai ar asarām acīs noskatīties uz tiem cilvēkiem, kas daļu sevis ir nosargājuši un sargās to visu savu mūžu.

Laikam beidzot zinu,ko nozīmē zaudēt. Un nejau kādā spēlē, kur stratēģija ir sīki izplānota vai arī maratona trasē, kur galvenais ir sasniegt finišu pirmajam, bet gan sevī, savās domās un galvenais..sirdī.

Un jādomā vien par to,kuram bija žēl tās laimes? Kurš tik sāpīgi spēja atņemt visdārgāko?

Asiņo sirds, dvēsele un domas. Nevienam cilvēkam nenovēlu šo briesmīgo sajūtu un tukšumu.

Piaugušais;D

Pēc datumiem it kā pavasaris, bet šodiena atkal par to neliecina- vējš, vējš, vējš. Laukā it kā silts, bet diez gan silta jaka tāpat jāvelk virsū.
Tik nu prieks,ka beidzot mūsu pusē viss tīrs no sniega un pamazām visapkārt tiek apkoptas mājas.

Bet man, ja godīgi, vienalga. Man jau sākas vasara- par mācībām uz kādu laiku varu aizmirst un uz kādu laiciņu varu iesoļot strādājošo cilvēku aprindās.:) Prakse. Kas gan var būt jaukāks? Beidzot varēšu pastrādāt sev interesējošajā sfērā:)

Tad nu, pēdējās nopelnītās brīvā cilvēka brīvdienas un tad jau.. aidā, darbiņā:D

Būšu ar super dzīvokļa biedru, ar kuru, šķiet, galīgi nebūs garlaicīgi- smiekli, smiekli un visādas dumības. Var jau atļauties uz kādu pamazu laiciņu atkal būt mazliet trakai:) Jaunība tak viena:)

Tātad, oficiāli paziņoju- atā, skola. Man Tevis nepietrūks, bet tiekamies tajā tālajā septembrī..:D

Un bučas-mučas, es sāku savas pieaugušā gaitas:D

P.S. Ceru te ielikt savas atsauksmes no prakses, jo rādās, ka tas būs tik tiešām laiks, lai es saprastu, ko es patiešām, patiešām vēlos iesākt ar savām strādājošā gaitām:)

Ziemas miegs beidzies!

Pēc šeit redzmās aktivitātes izskatās, ka esmu bijusi pamatīgā ziemas guļā:D

Tātad, slaukām putekļus nost no bloga un sākam.

Saulīte spīd, pavasara jaciņa jau laukā no skapja, kedas kājās (biju jau aizmirsusi to patīkamo sajūtu, kad pēdiņas jūtas ļoti,ļoti labi) un pavasaris var sākties.:)

Vairs tikai divas nedēļas diez gan pagaras sesijas un tad jau praksēšanās. Vēl tā īsti jāsameklē prakses vieta,bet,šķiet, ka viss saies. Ja nē,tad jau varianti vienmēr kādi atrodas:)

Jua palēnām sāku domāt plānus vasarai-uzaicinājumu un visādu citādu pasākumu pieteikumi jau lēnām tiek
apspriesti un plānoti. Eh,eh, gaidu vasaru (ceru,ka labāku nekā pagājušo) ..(:

Un tagad--> "Pie Velna sesiju, pie Velna lekcijas!!" :D

Jauns gads, jauns sākums? Tā vismaz es arī domāju, bet pašlaik tā itnemaz neliekas.. Ticēšu senajam un zināmajam,ka "Liekas,ka katru dienu nekas nemainās,bet pēkšņi vienā mirklī pilnīgi viss ir mainījies!".

Šis gads jau iesākās pavisam savādāk kā citi. Nebiju kopā ar tiem cilvēkiem,ar kuriem biju katru gadu. Varbūt bija mazliet skumji, bet ir jauni cilvēki, ir Jauns gads kā nekā. Nekas vairs nav tā,kā bija pagājušo gad un, tik tiešām, vairs arī nebūs.

Sesija un sesija.. Ir grūtāk nekā pagājušo gad, daudz,daudz grūtāk. Un tas labi manāms eksāmenos. Ja dažos sekmes ir uzlabojušās,tad dažos tās ir pamatīgi kritušās.. Un vēl tas studiju darbs.. Galīgi smacē nost. Vismaz zinu,ka studiju darbam ir plusi- daudzi tiks pie diez gan dārgām,bet labām analīzēm par ūdens kvalitāti. Prieciņš, ka daudzi par to jau saka- paldies!:)

Eh,nu jā.

Vieni svētki garām un tagad tikai darbos iekšā. Gaidu,kad beidzot normāli varēs izgulēties, jo gandrīz katru nakti eju gulēt tik ap kādiem 3,4.. arī dzīvokļa biedrenes savā pirmajā sesijā neguļ praktiski nemaz. Eh,atceroties savu pirmo sesiju..

Jauku dienu!:)

Un sadariet visus savus darbiņus laicīgi!

Ik pa mēnesim

Liekas,ka laiks tiešām nemāk piebremzēt. Šķiet,ir pagājis tik neilgs laiks,bet izrādās- jau mēnesis, kopš neesmu te iegriezusies!

Gatavojoties sesijai un nedaudz sākot arī studiju darbu, rodas tik tiešām laika trūkums un neapzināšanās, ka ir arī viss pārējais..

Tad nu esmu atkal uz sliedēm, kuras saucas "Jāizdara izvēle". Kā bija rakstīts manā ziņu vēstnesītī "Ir cilvēks, kas Tev piedāvā būdiņu, bet Tu joprojām ceri uz to krāšņo pili, kas ir tikai Gaisa pils. Nepazaudē to, kas ir Tava laime".

True story. Tagad tik galvenais saprast, kas ir šī būdiņa, bet kas- tikai Gaisa pils.

Jā,runājot par pēdējā laika populārāko notikumu, noteikti pirmajā vietā ierindojas Pasaules gals. Un jā, esmu nelaimīga, jo man tieši tajā dienā būvniecībā ir ieskaite. Hell yeah:D
Bet ja godīgi.. Un ja nu tiešām ir tas pasaules gals,bet es neesmu ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vēlos būt un kurus es sev vēlos blakus? Un ir jau verts arī padomāt, kuri ir šie cilvēki, kas man būtu jātur sev blakus. Un vai tas,kas reiz zaudēts, kādreiz arī atgriežas? Dīvaini, dīvaini tie mani jautājumi tagad sāk palikt.

Un nākamā nedēļa, šķiet, būs īpaša, jo ir paredzēts tik daudz, bet kas ir galvenais- varbūt beidzot saņemšos un aizbraukšu uz Rīgu pie māsīcas, kaut gan manu "īstā latvieša sēdēšanu mājās", nemaz tik viegli izkarot nevar:/

Ai, inženierģeoloģija sauc beidzot uzrakstīt referātu. Eh, jāsaņemas, JĀSAŅEMAS. Vairs tikai nedēļa, lai beidzot izdarītu visus pusgada darbus:D Īsts students, kā nekā:D

Bučas, un svētīgu, mierpilnu šo Adventes laiku :)

Laika trūkumā

Nu jau var tik tiešām just, ka laiks skrien vēja spārniem, bet darbu saraksts tikai aug un aug.

Pa šo mēnesi, kamēr nebiju ielogojusies blogā, ir izdarīts tik daudz un mainījušās neskaitāmas lietas. Ir nospēlētas tik daudzas izrādes, nodziedātas dziesmas un satikti jauni cilvēki. Pati īsti nesaprotu,kur tas laiks paliek, bet ir izdarītas daudzas vienreizējas lietas!:)

Pirms nedēļas lasīju tvnet.lv rakstu par pasaules galu. Īsti nesaprotu- ticēt vai nē? Es jau vairāk domāju,ka šis ir laiks, kad "Pasaules gals" nav jāņem tiešā veidā, bet, manuprāt, vairāk kā tāds "Gads, kad cilvēki saprot, ka ir kaut kas jāmaina savā dzīvē".
Ir tā interesanti paraudzīties uz visu no malas, jo mans iepriekšējais apgalvojums patiešām pēdējā laikā kļūst aizvien acīm redzamāks. Viss mainās, nekas vairs nestāv uz vietas.
Pati esmu sapratusi, ka ir laiks mainīt un darīt, lai lietas apkārt kļūtu tīkamākas un labākas. Varbūt ir nepieciešamas šķiršanās, lai satiktu jaunus cilvēkus vai tieši pretēji- saprastu, ka šis otrs, šķietami, jau pierastais cilvēks, ir mūsu otra puse un ka bija nepieciešams šis laiks, lai padzīvotu šķirti..:)

Un tulīt, tulīt jau Adventes laiks.. Vai beidzot mēs katrs spēsim izmest laukā no sevis aizvainojumus un sāpes, un varbūt pat piedot, kaut gan sāpējis ir ļoti, ļoti..? Mūsu uzdevums ir piedot, bet Dievs jau zinās, kas un kā īsti, ne tā?
Piedošanas laiks!:))

Jā,pareiz, pieminēju tak, ka ir jaunumi:) Esmu sākusi jaunu mazo dzīves posmu. Pārvācos no kojām uz dzīvoklīti un nu mitinos kopā ar divām superīgām dzīvokļa biedrenēm-Zaigu un Initu.:)
Esmu uzsākusi jaunu vaļasprieku. Nu nav jau gluži nekas diži jauns, jo mūzika vienmēr ir bijusi ar mani, bet cenšos apgūt ģitāras spēli un vairāk pievērsties mūzikai tieši komponēšanas ziņā(:

Vispār tik daudz lietu, kas jādara un reizēm jau liekas, ka "ūdens smeļas mutē", bet nekas- jo grūtāk liekas, jo pēc tam tās svinības labākas :))

Bučas! Un atceramies--> Ir jāmāk aizmest viss vecais prom gan no skapja, gan no mūsu dzīvēm:)

šodiena kā šodiena

Šodien ir tāda interesanti sentimentāla diena. Paņēmu vecos albumus, raudāju un skatījos, cik gan dažādi mēs esam bijuši.
Cilvēki mainās. Mainos arī es, mani tuvākie un mainās arī viss mums apkārt notiekošais.

Veco albumu šķirstīšana man atsauca atmiņā visādus gadījumus, kurus es jau biju piemirsusi. Tagad atceroties, pasmaidu. Nobirst kāda asara, bet tas par tiem, kuru man vairs nav līdzās. Daudzi jau ir uz sudrabotās mākoņa maliņas, bet citi izvēlējās vieglāko ceļu- aiziet nevis kopā ar mani, bet pagriezties uz citu pusi.

Nenožēloj nevienu mirkli, kaut gan uz īsu brīdi domās iešaujas jautājums "Varbūt toreiz tā nevajadzēja?" Bet kas zina, ja toreiz tā nebūtu rīkojusies vai tā nebūtu noticis, tad nebūtu tā, kā ir pašlaik.

Lasīju nesen intersantus rakstus par karmu. Un tasinība, vai ticēt tam vai nē, katram ir sava. Esmu laikam pa vidu, jo ticu, ka ļoti daudzas lietas tik tiešām varam ietekmēt tikai un vienīgi mēs paši.

Un vakar es kādu lietu savā dzīvē ietekmēju un.. jā, laikam jau varu teikt "ir viss atkal iekš sliedēm" :)

Ticiet,ka paši varat ietekmēt ļoti daudz un nepaļaujaties uz citiem- jūs un vienīgi jūs varat ietekmēt to, kā tālāk dzīvot:)

05.10.2012.

Dzīve no jauna.

Iekš 1001 un 1 lietas saraksta 1.lieta tiks izdarīta.
Man sanāks, vai ne? :)

"Viss, kas ir beidzas, beidzas labi, ja tā nav, tad nekas nav beidzies."

Viss ir labi. Secinājums: viss ir beidzies.

Kravāju mantas. Negribu prom no kojām,bet..šonedēļ mana koju nedēļa ir galā.

Brīvdienas, lai atpūstos. Daudz miega, filmu un sevis lutināšanas. Esmu es to beidzot pelnījusi.

Pirmā diena šomēness.

Riebjas pirmdienas, bet to laikam es saku katru nedēļu:D
Šī nedēļa ir īpaša. Ar ko? Ar to, ka šonedēļ jūtos īpaša. Esmu nopelnījusi tēta uzticību, un tas liek justies pamatīgi labi, tas nozīmē, ka beidzot esmu pierādījusi, ka man VAR uzticēties. I'm proud of myself^-^

Jūtos tā, kā būtu iesviesta amerikāņu kalniņos. Kad jūtos ellīgi labi, notiek kaut kas, kas mani atkal nosviež lejā. Un tā visu laiku.
Tagad tā padomāju un saprotu, ka esmu naiva. Nē, varbūt ne gluži naiva, bet stulba, ka vēl aizvien ceru, ka kaut kas var mainīties pats no sevis. Patika māsas vīra sacītais:"Alis, ko tu vari zaudēt!? Nebaidies un beidzot pajautā!"
..un tomēr liekas, ka es varu zaudēt ne tikai cilvēku, kas man nozīmē vairāk kā vajadzētu, bet arī vienkārši labu draugu, kas, iespējams, zina par mani vairāk nekā es pati. Baidīties? Eh, nu kāpēc tas ir tik grūti?

Un tagad atliek tikai mālēt visiem ciet acis, jo Alise tak nedrīkst būt nelaimīga. Man riebjas šie sabiedrības uzbūvētie rāmji. Tracina, ka nevar tā uz mirkli apstādināt laiku, lai atpūstos un sakopotu domas. Nu nepietiek man laika, NEPIETIEK!

Un tā sākas nākamā diena- pelēkās māju sienas, cilvēki, kuriem ir savas problēmas, studijas, kojas un vienādie vakari..

Kārtējais pārdomu vakars. Man patika, kad nebija domu. Varbūt..? Eh, nē, jācīnās, padoties nedrīkst..

Novēlu domās savai māsīcai laimīgu ceļu un apskauju cieši, cieši, lai turās. Mēs esam cīnītājas, par to esmu pārliecināta!(:

Ar labu nakti!
Drausmīgā pirmdiena beidzot būs galā..

piektā diena

"Tad brauksi uz Hesīti?"
"Laikam"
"Esmu klāt."
"Bļin, man jāpāģērbjas!"
"Pofig,brauc tak šitāda."

Paēsts Hesītī-  Check!
Pārbaudīts Jēkabpils lidlauks - Check!
Iebraukts pļavā- Check!
Ilgi sēdēts pie sliedēm- Check!
Parēkts par dibeniem - Check!

Piektdiena, es tevi mīlu!

atkal pirmdiena.

Pēc vakardienas ellīgi labajām vingrošanas parādēm kojās, esmu slima. Vūhū. Protams, esmu cīnītāja un eju uz visām lekcijām. Galva sāp, iesnas pabriesmīgas, parunāt nevar, bet ir mērķis- līdz 4dienai būt veselai, lai brīvdienās atkal varētu traukties kaut kur. 

Hā,jau atkal sasmaidos par super feino 4dienas nakti, par 5dienas dienu gan vairs tā negribu smaidīt,bet par 5dienas vakaru.. 

Eh, un 6dienas vakars ar Eviju. Tik ļoti patīk tā sajūta, ka vari iesēsties mašīnā. Uzreiz ir tāda brīvības sajūta. Protams, protams, viss atduras pret dačiku priekšas panelī, uz kura ir uzzīmēts benzīna tanciņš;D Bet tā..  Dziesmu pārpilnība, mazliet nodzieāta balss un gulēšana gultā, kura gāžas uz vienu pusi. Jā, patika, ļoti!

Šīs nedēļas darbiņu sarakstā:

• sakārtot prakses atskaiti;
• izveidot ppt par ekspedīciju;
• izveseļoties;
• noskaidrot situāciju ar 1.90, lai jau mierīgāks prāts(:
• nomainīt gultu jebšu izmest laukā veco un pārcelties uz piepūšamā matrača;
• izpildīt visus mehānikas un augstākās matemātikas mājas darbus

un galvenais
NEBAIDĪTIES!

Vislielākā cilvēku muļķība ir BAILES. Bailes izdarīt ko labu, izrunāties, atzīties...Mēs pārāk daudz baidāmies un tādēļ bieži zaudējam.

Un lielākais hīts 6dienas vakarā

trešdiena

Šodien varen produktīva diena. Izsitu korķus visā fizikas laboratorijā! Esmu lepna par sevi:D Pasniedzējs arī bija lepns..:D

Eh,šodiena kā jau trešdiena- Noviks, gulēšana lekcijās, matu krāsošana un mehānikas macīšanās. Jā,atkal esmu ar jaunu matu krāsu;D eh,tak vajag kaut ko jaunu, vai ne? Savādāk manā dzīvē nekas jauns nenotiek.

Gribu apskāvienu- tas tik tiešām tagad lieki noderētu, jo sajūtos nedaudz apslimusi un nevienam nevajadzīga, jo tel. kojās tiek aizmirsts jau otro dienu, bet nav neviena neatbildēta zvana un pat nevienas sms. Mīlu es jūs visus arī! Bučāāās!


Kāds gaitenī sāk spēlēt ģitāru un dziedāt-eju pie viņiem!

Āttāāāā!

Šodienai der!

Uzvāriet tēju, sataisiet garšīgas zapcmaizītes (manā gadījumā ar aveņu zapti) un noskataties kādu labu filmu. 

Šodien gribu mieru un klusumu, un mazliet arī papinkšķēt. Tam der filma "P.S. I love you". 

Jā, jā, šis ir manējais miera un kārtējo pārdomu vakars.

Bučas!

Samīļojiet savējos un pasakiet, cik ļoti daudz viņi jums nozīmē!

P.S. Elīn, bučas Tev Zviedrijā! Un uzvelc ko siltāku, lai Zviedrijas klimats tevi nepieveic!;)

Man šitas patīk!

Kārtējais pirmdienas rīts. Iepriekšējā nakts vienkārši fenomenāli laba, jo ar istabiņas biedrenēm nopļāpājām līdz vēlai naktij, miegs super un rīts..jā, kā jau rīts:D Ņemu atpakaļ visus savus vārdus,ka tagad centīšos celties pusstundu agrāk, lai rīts garāks-->tas nestrādā!:D Tātad,šodien no gultas izrausos 8:05, kaut gan paredzets bija 7:30. Skrienot visu izdarīju, aizgāju uz lekciju 9:45, kura nenotika.. Nemelošu, ka biju ļoti dusmīga:D

Diena bija interesanta, un kaut kas tik tiešām nav labi, jo saprotu augstāko matemātika(šitas biedē). Nu neko,izpildīju mājas darbu ar superīgu precizitāti un tagad jau gatavoju nākamo. Eh, galva sāk strādāt. Vūūhūū.

Vispār šī diena ir īpaša. Un nejau vien ar to,ka satiku sen neredzētu cilvēku,kurš beidzot ir atgriezies kojās un kuram jau vajadzēja palīdzēt ienest aliņus, bet arī ar to, ka liekas,ka šodiena ir kaut kā jauna sākums. Brīvdienas jau deva daudz padomu un tādu iekšēju atspērienu. Un tagad sevi jāuzmundrina- meitēn, tu to vari!:) Pat miedziņš šonakt bija labs. Nekāu murdzīgu sapņu un nekādu tizlu domu. Dzīvoju tak tikai sev, vai ne?:)

Dienas spilgtākais domu grauds- "Ja laicīgi visu uzsāksi vai izbeigsi, tad laicīgi arī sapratīsi, ko patiešām vēlies un vai tas patiešām tev ir vajadzīgs!"

Un šodien--> lai ballīte sit augstu vilni, jo Nauris ir kojās, un vispār- lai dzīve ir viena liela ballīte!:))

kājas pie pedāļiem

Kārtējā svētdiena. Pavisam negaidīti jābrauc uz skolu. Viss plānojms izjūk,bet neko darīt-pie tā jau esmu pieradusi. Kārtējā reize, kad pierādās fakts, ka neko, pilnīgi NEKO nevajag plānot.

Satiku Mareku, kurš bija stāvā sajūsmā par savām brīvdienām! Es par viņu ellīgi priecājos (vispār pēdējā laikā nesaprotu,kas ar mani notiek- priecājos par citiem un pat esmu palikusi daudz labāka. Laikam beidzot pieaugu:D ). Pavedu viņu mazu gabaliņu, parunājām, pasmējos kopā ar viņu. Eh, un mašīnas priekus atkal izbaudīju. Jēj!

Diena šodien varen produktīva un pat varētu teikt, ka pārliecinoša. Saulīte arī ir parādījusies..(:

Un šodien man iepatikās tā doma par 101 lietu 1001 dienu laikā. Pie sevis jau domāju sarakstu. Tas varētu būt labs pasākums!:)

Eju krāmēt somas, pičiņu- pačiņu un tad jau ar mašīnu līdz Saikavai, lai tālāk dotos uz Rēzekni. Ir tāda dīvaina sajūta. Laikam esmu atkal nedaudz izkritusi no sliedēm, bet nekas-tikšu atpakaļ. Es taču esmu cīnītāja!:))

Tātad,mani mīlīši, esiet cīnītāji un pārvariet negribēšanu;)
Un šodien izlasīju interesantu citātu-->

"Ja vienmēr varētu zināt, kas ar ko beigsies, daudz kas nesāktos." 

/Cals Melameds/ 

Man patīk!

Bučāāās!:)