Gada nogale

Gada nogalē jāsteidz pabeigt iesāktie rokdarbi-gan lieli, gan mazi. Šoreiz pabeidzu zeķītes, ko iesāku ceļojuma laikā uz Slovākiju un arī svītraino kleitu vasarai. Zeķu bildēšanā piedalījās asistents, bet kleitas bildēšana jāatliek uz siltāku laiku.

Pāvu astes rakstiņu zeķēs iemēģināju pirmo reizi. Valnītis ar robiņiem un ar grieztiem labiskiem valdziņiem.

Te arī solītais asistents

Interese par rokdarbiem asistentam ir liela. Divi trīs kamoli jau izadīti.

Lai šis 2014.gadiņš aizsoļo raibās zeķēs.
Laimīgu Jauno 2015.gadu! Novēlu lasītājiem un arī sev pašai-daudz skaistu PABEIGTU rokdarbu jaunajā gadiņā!

Tīna

Adīta cepurīte

3-kārtīga 100% vilna, 3.numura adāmadatas, 80 valdziņi

Jauku rudeni!

Filcēšanas prieki

Filcēšana nervozam pilsētniekam ir kā medusmaize. Vilnas glaudīšana iedarbojas tik nomierinoši! Lūk, ko esmu uztaisījusi šoruden:

Rīga-Poprada

Aizceļojos līdz Slovākijai! Skaisti, dievišķīgi! Un arī auksti un slapji, lai gan domāju, ka tā ir dienvidu zeme. Izrādās-kalnu zeme.

Mākoņi tur tik svešādi-skrienoši, nepārtraukti piloši, nav kā mūsējie, kas laiski guļ izstiepušies pamalē un nekur nesteidzas.

Kolosāli izbraucos ar plostu pa Dunajecas upi, saliju cauri slapja, bet, kas par skatiem:

Uzrāpos virsotnē Chopok 2024m augstumā Tatru kalnos:

nu jā un secināju, ka ne tikai adīt vajag vakaros, bet arī kādreiz pakustēties svaigā gaisā...citādi pavisam grūti tās virsotnes sasniegt.

Ceļš bija garš, novārtā nepalika arī adīšana. Te bilde no Lietuvas:

 Te no Polijas:

Te kāda bilde no ceļa autobusā:

Bet tad jau vairs adīšanai neatlika laika:

Ceļošana ir tik brīnišķīga padarīšana!

Ainava ar zeltslotiņām

 Agrāk bija Latvijas kokvilna -usnes, tad nāca latvānis, visuvarenais. Šogad Latvijas ainavā dominē zeltslotiņas-brīnišķīgi skaistās vecmāmiņas puķes izpletušās pa nekoptajiem Latvijas laukiem-visa Latvija mirdz zelta saulē!

Manā dārzā arī tās ieviesās, un es tām ļāvu-tās tik pieticīgi ieaugās uz iepriekšējā zemes saimnieka akmeņiem piebērtā zālāja, kas bija domāts auto novietošanai , un tagad aizsedz skatu no ceļa uz pagalmu-brīnišķīgi!

Dārzs-zaļā oāze, kur pārlaist baiso svelmi, kad vienīgais darbs, ko var darīt ir laistīšana ar šļūteni un.. adīšana jasmīna vai ķirša paēnā:

Kā jau solīju, atrādīšu savu adīkli arī-beidzot saņēmos adīt savu pirmo reglānu no augšas- pilnīgi brīvi improvizēju, jo nebija neviena, kas pamāca. Pirmās bildes tapa jūnijā:

Aprēķini te nekādi nelīdzēja, vienkārši piemērīju pie sava rumpja-kā nekā peldētājas pleci ir reti kurai adītājai un , ja arī ir, tad tās ar reglānu no augšas neaizraujas...tomēr..tomēr..mēģināts nav zaudēts...nolēmu, ka tomēr mēģināšu..kas sanāks, sanāks!

Jāņu vakarā jau rociņām vieta tika ierādīta.

Šodienas bildes liecina par to, ka neapstāšos pie topiņa, bet turpināšu- līdz varbūt tikšu pie kleitas:

Ik pa laiciņam piemēru- skatos, kur mazliet pieņemt, kur ieņemt-pilnīgi improvizēju, bet uz priekšu pamazām iet!

Izadu visādus nez priekš kam iegādātus vasaras dziju krājumus un arī jauko violeto spuraino te iekombinēju-līdz šim tam vietu nevarēju atrast.

Un vislielākā sajūsma ir par to, ka nekas nebūs jāšuj! Tas patiešām ir vienreizēji!

Lai jums arī R-ADOŠA vasara!

Jūlija jaunumi

Tik karsts jūlijs! Gluži piemērots ziedu svētkiem !
Nosvinēju savu vārda dienu:

Beidzot atradu pielietojumu no auduma darinātajam īrisa ziedam:

..pie vasaras cepurītes..

..izskatos gluži vai pēc Aspāzijas..

..bet pēdējā laikā cepurītes man ļoti patīk nēsāt:

Jūlijā turpināju apgūt dažādas filcēšanas tehnikas. Lūk, kādas sanāca manas pirmās filcēto bumbiņu krelles:

Tērps, pie kā šīs krelles nēsāšu, pagaidām vēl mīt kamolos. Tas būs līdzīgos toņos.Bet ziema jau vēl tālu, gan jau paspēšu uzadīt to sapņu tērpu.

Internetā atradu kādu aprakstu, pēc kā mēģināju darināt filcētu šalli, ietinot vilnu audumā, nosienot un metot veļasmašīnā. Sākums izskatījās šāds:

Gala produkts pašlaik vēl žāvējas, tāpēc tā īsti vēl nevaru novērtēt, vai ir sanācis, kas derīgs.

Arī ar adīšanu noņemos, bet par to..nākamajā reizē!
Tagad laižam peldēties, jo jūrā ūdens silts kā piens!

Cibric-cibric!

Apguvu jaunu tehnoloģiju un uzfilcēju savu pirmo garausi, kam var kustināt kājiņas, rociņas un austiņas:

Pičiņu pačiņu

Sveiki vasarā! Tas nekas, ka drēgns. Ir arī savi labumi, piemēram-zāle aug lēnāk un jāpļauj nav tik daudz! Mazliet vairāk atliek laika rokdarbiem. Lūk, manas pirmās iefilcētās Nivea ziepītes:

Otrās-medaini saldas (Oriflame Discover Sicilian Dream ziepes ar pasakaini dievīgu smaržu!):

Ziepītes domātas izmantot kā masāžas, mazgāšanās švammi. Kad izmazgāsies tukšas-tad jāizmet un jāuzfilcē jaunas!
Vai jūs arī vasarā strādājat rokdarbus?

Līgo, līgo Latvijā!

Mans pirmais

Pielijis kazbārdis dārzā aizsedzis celiņu. Līst un līst. Vasariņa tik auksta!

Tapis mans pirmais filcētais lācis:

Izskatās varen ēdelīgs. Barošu ar šopavasar pirmo reizi pašas vārīto pieneņu medu.

Mana pirmā

Pavasaris strauji pagājis smagos dārza darbos un pļaušanas darbos. Rokdarbiem laika gandrīz neatliek. Bet nu jau viss ir apsēts un apstādīts. Kaimiņš atkal nāk ciemoties un diedelēt ko garšīgu. Citādi pavisam miermīlīgs draudziņš. Rau, te viņš iepozē:

Dārzā saziedējis tas burvīgi smaržojošais krūms, ko es saucu par melno plūškoku, lai gan par to īstas pārliecības man nav:

Mamma griež rabarberus zaptei:

Un mana pirmā filcētā cepurīte ir klāt!

Lai mums visiem jauka vasariņa!