Bez nodoma

Man nebija nācis prātā pārtraukt rakstīt blogu, uzspiest uz stop vai tamlīdzīgi. Tā vienkārši sanāca. Darba laiks ir paredzēts darbam, vakari pēc darba - arvien biežāk - arī darbam, naktis - miegam un rīti pārskrējieniem starp vannas istabu, virtuvi, bērnistabu, skapi utml. Un tad kārtējais bloga ieraksts, kas nepārtraukti maļas pa galvu, tiek pārcelts uz "rīt"; tad nākošo "rīt" un tad uz dienu, kura tā arī nepienāk. Līdz šim :)

Sveiciens no trolejbusa pa ceļam uz darbu! Es rakstīšu. Un ļoti ceru, ka jūs, mīļie, vēl esat tepat.