Darbu duna

Esmu aprakusies šujamdarbos, un man ir tāda sajūta, it kā laiks ietu ātrāk kā es spēju spiest šujmašīnas pedāli. Tas viss tādēļ, ka esmu izdomājusi izmēģināt laimi, piedaloties gadatirgū. Sākšu ar Latvijas tālāko pusi - Latgali.

Tāpēc šobrīd manā darbistabā un ne tikai ir īsta "radošā" nekārtība.

Mēru, pārmēru, piegriežu, nogriežu un domāju, ko tieši varu piedāvāt.

Lielākā daļa lietiņu jau gatava, bet šis tas vēl pusdarīts. Un drīz jau jādodas ceļā. Ui, būs interesanti! :)

Tā nu es pazūdu uz vairākām dienām Latgales ārēs, kavēšu Mājiņas-kofera sašūšanas termiņu un tiekos ar jums 1.maijā, lai kopīgi noslēgtu akciju Mamma = Sieviete. Ja būs iespēja, varbūt "no notikuma vietas" pastāstīšu, kā man iet tirdziņā. Un, ja rīt esat Preiļu tuvumā, pienāciet pie mana stenda - iepazīsimies!

Krāsainās dāvanas un izloze

Viss sākās ar sienas krāsošanu pie Amēlijas krustmātes, bet izvērsās par krāsainu dāvanu nedēļu.

Diez  vai par tiem pāris otas triepieniem, bet visticamāk, ka tāpat vien, es saņēmu dāvanā no draudzenes Agnijas krāsainu pulksteni. Viņa bija tik laipna un nomainīja man siksniņu pret koši rozā. Mmmmmmm!!

Beidzot arī man ir viens no nu jau slavenajiem May28th zīmola pulksteņiem! Jūs jau noteikti esat dzirdējuši par latviešu meitenes uzņēmību, idejām un veiksmi, radot šo oriģinālo pulksteņu zīmolu, vai ne? Šeit ir tikai viens no rakstiņiem, arī Whimsical Agnesiga blogā var interesanti palasīt. Es lepojos, ka zinu gan Agniju, kura izgudroja pulksteņus, gan pazīstu viņas vārdamāsu, savu draudzeni, kura tagad kūrē May28th pulksteņu lietas Latvijā.

Foto avots

Nepagāja ne pāris dienas, kad pie manām durvīm pastniece vienu pēc otras atstāja divas brīnišķīgas grāmatas. Grāmatas - dāvanas no Sarkanās Bietes par piedalīšanos viņas organizētajā šujmašīnu apskatā. Ilze, paldies, paldies par iespēju!

Par pašām grāmatām stāstīšu citā reizē, vien pieminēšu, ka vienu no tām ir sarakstījusi Dana no lieliskā Made bloga.

It kā jau ar šīm skaistajām lietām nebūtu gana, man tika dots vēl! Vienu vakaru pie durvīm pieklauvēja kaimiņiene un pasniedza man sākotnēji necila izskata maisiņu. Viņai vairs šīs lietiņas nevajagot, bet varbūt mums ar Amēliju noderēs.

Oh-hoh-hō! Apmēram tā es noelsos, kad biju izbērusi visu maisa saturu uz galda. Skaties, kāds skaistums! - sauca Amēlija, kad bija to visu ieraudzījusi.

Regīna mums uzdāvinājusi visādus krāsainus brīnumus! Ir gan pērlītes,

gan dažnedažādu krāsu fliteri,

gan citi saulē mirgojoši gardumiņi.

Lūk, kāda krāsām bagāta nedēļa man bijusi! 

Un, lai prieks vairotos, es gribu dalīties ar kādu no jums savos fliteru un pērlīšu krājumos!

Tāpēc visi, kas vēlas iegūt kādu daļu no šeit redzamajiem dārgumiem, - 

laipni lūgti piedalīties IZLOZĒ! 

Lai piedalītos, līdz 2. maija pusnaktij piesakieties tepat komentāros, norādot savu e-pastu (ja jums nav blogs, kurā uzvaras gadījumā brīvi varēšu atrast jūsu meiladresi) un pastāstot, kā izmantotu šos spīdumiņus.

Mamma = Sieviete. 3. nedēļas atskaite un Pēdējās nedēļas uzdevums

Akcija Mamma = Sieviete lieliem soļiem tuvojas savai pēdējai nedēļai! Vai jūs vēl esat ar mani? :) Kā atminaties, trešās nedēļas uzdevums bija rūpes par savu ķermeni. Tā tīri fiziski. Ar mērķi justies labi.

Man ar šo uzdevumu gāja labi, gandrīz izdevās viss, ko biju ieplānojusi. 

Izdevās:

- 5 skriešanas treniņi, citi īsi, citi gari. Kopā noskrēju gandrīz 3,5 stundas, un esmu ļoti priecīga par to.

- 2 īsas vingrošanas mugurai,

- 1 muguras masāža.

Neizdevās:

- piezvanīt un pierakstīties pie fizioterapeita,

- vingrot biežāk.

Nav jau nekāds noslēpums, ka kustēties ir labi un ka kustēšanās padara cilvēku apmierinātāku, priecīgāku. Drīzāk jābrīnās par to, kādēļ ikdienā atstāju fiziskas aktivitātes un rūpes par ķermeni kaut kur beigu galā savā prioritāšu sarakstā. Jācer, ka tagad, kad esmu iestrādājusi sev tādu kā treniņu ritmu, pie tā arī palikšu. Un attiecīgi jutīšos tik viegla un gaisīga kā pūciņa ik dienas!

Bildes avots

Un tagad, bungām skanot, piesaku mūsu akcijas pēdējās nedēļas uzdevumu!

---------------------------------------------

4. nedēļas uzmanības centrā: PABŪT VIENATNĒ

Kādreiz, kad man nebija bērnu un varbūt pat precējusies vēl nebiju, es ik pa laikam mēdzu aizbraukt uz kādu centra kafejnīcu, pasūtīt sev lielu tasi krēmīga kakao un stundu lasīt grāmatu, ik pa brīdim vērojot cilvēkus. Pēc stundas es pasitu savu grāmatu padusē un braucu mājās pilnībā atbrīvojusies un ar neaprakstāmu tīruma sajūtu sirdī. It kā neko nebiju darījusi, tik vien kā pabijusi viena.

Pēdējos mēnešus man atmiņā ik pa brīdim uzplaiksnī šie mani pagātnes kafejnīcas izbraucieni. Lai arī pagājuši jau vismaz pieci gadi, es joprojām atceros, kā garšoja tas kakao, kuru grāmatu es lasīju un cik iedvesmojoša bija tā patīkamā tukšuma sajūta pakrūtē, kad visas liekās domas nokritušas nost un ir atbrīvojusies vieta jaunām. 

Tāpēc akcijas noslēgumā uzdevums ir Pabūt Vienatnē. Katras pašas izvēle, vai pavadīt to klusumā jūras krastā, vai aiziet uz kafejnīcu, vai vienkārši iesēsties auto, iestūrēt blakus ielā un stundu pasēdēt un padomāt. Kā vienmēr, veids un forma ir katras pašas ziņā. Galvenais ir ieplānot laiku un šonedēļ (līdz 30. aprīlim ieskaitot) vismaz divas reizes pa stundiņai pabūt pašai ar sevi, bez vīra un bērniem apkārt, bez ikdienas darbu saraksta prātā. Tīrs laiks ar savu Es.

Atskatoties uz pagājušo nedēļu - kā jums veicās Mamma = Sieviete akcijas 3. nedēļā? Vai vingrojāt un likāt sejas maskas? Padalieties tepat komentāros ar stāstiem vai linku uz savu blogu!

Svētdienas kadrs, 22.04.2012.

Mans sasniegums :)

Darām kopā! Mājiņas - kofera 1.daļa

Pulkstens sit jau divpadsmit,
Savu darbu beidzu es!

Fasāde - mēbeļaudums un dekoratīvais audums.
Iekšējā apdare - aizkaraudums un palaga tipa audums.
Pildījums - tūrisma paklājiņš, pirkts Rimi par 2,99 Ls.

Huh, kā griezu - kakls stīvs! Bet šis ir tikai pats sākums..
Skrienu meklēt savu miega peli.

Uz bērnu operu!

Kopš pusaudžu vecuma mamma mani veda uz Operu. Pirmā operas izrāde, ko es noskatījos Baltajā namā, ir Traviata, no kuras es visspilgtāk atcerospēdējo ainu, kurā Violeta mira un es knapi valdīju asaras. Šī neizdzēšamā iespaida dēļ Traviata ir mana mīļākā opera. Tomēr ne visas operas izrādes man kā pusaudzei patika, dažās sēdēju un dīdījos, nevarēju sagaidīt beigas. Tas nav mainījies arī šodien, kad esmu pieaugusi un pati pēc brīvas izvēles eju uz Operu - ir izrādes, kas uzrunā, un ir izrādes, kurās garlaikojos.

Lai vai kā, mamma manī ir ieaudzinājusi mīlestību pret klasisko mūziku. Varbūt kāds oponēs, ka mīlestību pret mūziku nevar ieaudzināt - tā vai nu ir, vai nav, bet es tam nepiekrītu. Parādot augošam cilvēkam pasaules mūzikas daudzveidību un kultūras dziļumu, var pavērt viņam priekšskaru uz pavisam citu pasauli. Uz tādu pasauli, kurā viņš varbūt pats nemaz neielūkotos. Un tieši tādēļ es saviem bērniem (tiesa gan, pagaidām tikai meitai, dēlam vēl jāpaaugas) mēģinu rādīt, cik dažāda ir mūzikas pasaule. Šoziem ar meitu apmeklējām Patiešām maziņiem koncertus, bijām Brīnumskapja koncertā un tagad loģiski nonācām līdz operas apmeklējumam.

Šobrīd repertuārā ir izrāde "Spēlēsim operu!", kas pēc savas formas (izrāde ilgst vienu stundu bez pārtraukuma) man likās ļoti piemērota manai trīsgadniecei. Kā rakstīts operas mājas lapā, šī izrāde ir "Notikums visai ģimenei! Jūs gaida pārsteidzoša atkalredzēšanās ar iemīļotiem pasaku tēliem no Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes „Leļļu operas". Pasaku varoņi šoreiz ir gatavi ne tikai dziedāt un izdzīvot operas notikumus, bet arī stāstīt, kas ir opera, orķestris, rekvizīti, dekorācijas, kādas balsis ir sastopamas operā, no kā sastāv opera."

Un tieši tā arī notiek - izrāde norisinās kā stāsts par Pinokio, bet ik pa brīdim tēli it kā izkāpj no savām lomām un pastāsta, ka, piemēram, šie āboli nav ēdami, tie nav īsti - butaforija. Un seko īss paskaidrojums par to, kas vēl var būt butaforija. Vai arī - Malvīne stāsta, kā iedalās solistu balsis no augstākās līdz zemākajai. Tad kādā brīdī Lapsas un Runča sadziedāšanos pārtrauc viņu pašu paskaidrojums, ka dziedot kopā viņi ir duets, bet katrs atsevišķi dzied solo. Tiesa gan, es nezinu, vai bērni to spēj arī uztvert, atdalīt šo informāciju no izrādes konteksta. Mana meitene vēl īsti nesaprata, kāpēc pēkšņi tādi skaidrojumi, bet noteikti, ka vecākiem bērniem tas iesēžas atmiņā.

Man izrāde ļoti, ļoti patika. Lai arī sākumā man šķita, ka foršāk būtu, ja izrāde notiktu Lielajā zālē, kur bērns varētu izjust Operu visā tās majestātiskumā, tomēr sākoties izrādei es sapratu, ka tieši Jaunās zāles gaisotne ir daudz piemērotāka šāda tipa izrādei. Krāsains, bet nepārsātināts skatuves iekārtojums, pasakaini tērpi un brīnišķīgi izstrādāti tēli. Karabass-Barabass ar savām matainajām padusēm un melno spalvu kušķiem uz rokām mani sajūsmināja visvairāk, Amēlijai gan no viņa bija bail. Toties viņai ļoooti patika kaķenīte Džilda, kuras lomu dziedāja Evita Zālīte un kuras tēlu man būtu gribējies izrādē redzēt vairāk, jo viņa, manuprāt, ir ideāla bērnu operu aktrise - balss, intonācija, kustības - viss tik ticams un fantastisks! Šajā vietā man jāpiemetina, ka dzīvē viss ir saistīts. Jo izrādās, ka arī Laine ar ģimeni ir bijusi uz šo izrādi un satikusi Evitu, un gadījumā, ja mēs ar meitu nebūtu nokavējušas pirmās minūtes un būtu paspējušas ierasties, pirms izdziest gaismas, mēs noteikti būtu ieraudzījušas Laini un pamājušas viņai :) Un palūgušas silti, silti pasveicināt Kaķenīti Džildu jeb Evitu Zālīti no viņas jaunās pielūdzējas Amēlijas!

Mēs iesim uz šo izrādi vēl! Rudenī.

Kas mainījies, kopš esmu mamma

Nesen mani uzrunāja Kristīne no mājas lapas Bērniem Draudzīgs un jautāja, vai es būtu ar mieru pastāstīt, kas ir mainījies manā dzīvē, pašizjūtā, pasaules redzējumā, kopš esmu kļuvusi par mammu. Es piekritu, un nu manas šībrīža sajūtas un pārdomas kopā ar citu mammu stāstiem var izlasīt te. Vai tepat zemāk:

***

Ja man būtu jāatbild vienā vārdā, kas ir mainījies manā dzīvē, kopš esmu kļuvusi par mammu, tad es sacītu - viss. Egocentrisms ievērojami sarucis, savukārt neticamā progresijā pieaugusi mīlestība manī, kuru dalīt sev apkārt esošajiem. Reizēm pat jābrīnās par savas sirds tilpumu - cik daudz mīlestības tajā ir. Ikreiz, uzlūkojot savus bērnus, šīs jūtas arvien pieaug. Ir kļuvis daudz vieglāk mīlēt pasauli sev apkārt un justies pateicīgai un novērtēt to, kas man ir.

Ar bērnu ienākšanu manā dzīvē, jo īpaši ar otrā bērna, manī ir daudz vairāk miera un klusas uzticēšanās sev, ir pazudusi bezbērnu dzīves trauksme un drudžaina joņošana pa dzīvi. Lai arī ikdiena ar bērniem prasa nepārtrauktu koncentrēšanos un plānošanu, tomēr kopumā esmu kļuvusi daudz relaksētāka. Bērni man ir iemācījuši, ka, lai būtu laimīgs, nav nepieciešama pilnīga kārtība visapkārt. Tam vispār nav nozīmes.

Kopš esmu mamma, mans pacietības mērs ir kļuvis daudz, daudz dziļāks kā agrākajā dzīvē bez bērniem. 

Vēl - es daudz mazāk guļu, taču daudz vairāk dziedu. Vairāk mīlu savu vīru. Vieglāk pieņemu citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir, jo savos bērnos redzu, ka cilvēks piedzimst jau ar savu izteiktu individualitāti, kas citiem nav jāgroza.

Vienkārši sakot - šī ir pavisam cita dzīve. Sarežģītāka, bet daudz, daudz jēgpilnāka.

Vai arī jūsu dzīve ir kļuvusi pavisam citāda, vai arī bērns(-i) tās ritējumu nav pārlieku mainījis?

Mamma = Sieviete. 2. nedēļas atskaite un 3. nedēļas uzdevums

Labrīt! Man nemaz nelikās, ka akcijas Mamma = Sieviete otrās nedēļas uzdevums Sievišķība Apģērbā man izrādīsies tik grūts. Es biju iedomājusies, ka soļošu pa otro akcijas nedēļu apmēram šādā veidā:

Bildes avots

Dzīvē viss izrādījās citādāk :) Lielākās problēmas man sagādāja nevis dienas (vai tās daļas) pavadīšana svārkos, bet gan visu apģērba detaļu saskaņošana. Secināju, ka jā, svārku man tiešām ir daudz, bet piemērots pārējais apģērbs - krekliņš, džemperītis un galvenais - kurpes! - nava gan. Kaut gan varbūt tā nav taisnība, lielākā problēma izrādījās tas, ka man svarīgāk par formu ir apģērba komforts. Esmu cilvēks, kuram ir svarīgi, lai audums, no kura pašūts tērps, ir mīksts un patīkams pieskārienam, lai es to nēsājot nejūtu. Jebkas apstiepts vai ciešs, stingru krāgu vai pārāk biezām vīlēm utt. manī rada tūlītēju vēlmi to novilkt. Un izrādās, ka vispatīkamākie audumi ir izmantoti tieši nesievišķīgajos apģērba gabalos - t-kreklos, velūra mājas biksēs, kapučdžemperīšos. Tāpēc es visu nedēļu pavadīju tādā kā Qual der Wahl jeb izvēles mokās - ģērbties tā, lai ir sievišķīgi, vai ģērbties tā, lai es justos labi.

Mans kopsavilkums par otrās nedēļas uzdevumu ir šāds: lai ikdienā tērptos sievišķīgi, apģērbs ir rūpīgi jāsaskaņo un iepriekš jāpiemeklē, jo no nekā nekas nerodas :)

Es ceru, ka trešajā nedēļā man ies labāk!

---------------------------------------------

3. nedēļas uzmanības centrā: RŪPES PAR ĶERMENI

Bildes avots

Kad kāds jautā: "Kā tu jūties?", parasti steidzam atbildēt par savu emocionālo labsajūtu. Bet vai ikdienā pievēršam pietiekoši daudz laika sava ķermeņa labsajūtai? Es jūtu, kā kļūstu arvien stīvāka un stīvāka, bet dienišķā izkustēšanās/sportiņa deva tiek pārlikta uz nākošo un vēl nākošo dienu, jo vēl tas un šitas jāsteidz apdarīt mājās, vai arī nav, kas tajā brīdī bērnus pieskata. Atrunas, vārdsakot.

Vai arī - jau kādu laiku sāp tas vai šitas, bet visu laiku "nesanāk" pierakstīties pie speciālista, lai risinātu problēmu.Vai vēl vienkāršāk - vasara nāk, noderētu kāda pīlinga procedūra ķermenim, bet tur atkal jāieplāno laiks un laiku ieplānot - nuuu, to kādā citā dienā.

Un tā tālāk un tā joprojām.

Tāpēc šonedēļ rūpējamies par savu ķermeni un par savu fizisko labsajūtu! Skrienam, lecam, ejam uz dejām, ieziežamies ar krēmiem, pierakstāmies un apmeklējam speciālistus sen atliktām vajadzībām un mīlam savu ķermeni!

Bildes avots

Runājot par pagājušo nedēļu - kā jums veicās Mamma = Sieviete akcijas 2. nedēļā? Vai izturējāt sievišķības noti līdz galam? Padalieties tepat komentāros ar stāstiem vai linku uz savu blogu!

Domājot par vasaras kleitām meitai

Naktīs sapņoju par siltām, maigām vasaras dienām, kad vēja brīze iepūš svārkos un seju pārklāj laimīgs smaids.

Rītos pamostos satraukta - jābeidz sapņot un jāsāk plānot, lai līdz pirmajām īstajām "pliko" kleitu dienām būtu sagatavota gan es, gan meita. Mazajiem šūt man ir vieglāk, tāpēc pirmos sāku meklēt modeļus viņai.

Jaunākajā Burda Style numurā (05/2012), kas pie mums uz Latviju vēl nav atbraucis (vakar veicu 7 km ar kājām, lai secinātu, ka nav vēl veikalu plauktos), ir visādi smukumi gan mammām, gan meitām. Un varbūt arī šis tas brālītim. Es izvēlējos sarkano:

Foto avots

Foto avots

Foto avots

Arī Zara jaunajā kolekcijā ir sarkanas kleitas, kur pasmelties idejas. Ar garām (bet atlokamām) piedurknēm vēsākām jūnija dienām un augusta nogales vakariem:

Foto avots

Pastaigām pa pludmali vai promenādi maigi zilie toņi:

Foto avots

Foto avots

Savukārt dzimšanas dienas ballītēm vai kristībām brīnišķīgi piederēsies bēšie un vecrozā toņi:

Foto avots

Foto avots

Ar steigu jāpārskata audumu krājumi, bet tā vien šķiet, ka būs tomēr jāveic kāds (svēt)ceļojums uz audumu veikalu...

Un cik kleitas šai vasarai plānojat uzšūt jūs?

Mamma = Sieviete. 1. nedēļas atskaite un 2. nedēļas uzdevums

Ar daudzajiem aprīļa svētkiem nedēļas ritums ir nojucis. Pierakstīsim šo pirmdienu garajai nedēļas nogalei, tāpēc atskaite par pirmo nedēļu aprīļa akcijas "Mamma = Sieviete" ietvaros top tikai tagad :). Un tātad:

1. nedēļas uzdevums bija ROKU LUTINĀŠANA. Manas rokas noteikti brīnījās, kas atgadījies ar viņu saimnieci, jo tik daudz uzmanības viņas nebija piedzīvojušas jau sen. Veselas divas reizes tās tika pie manikīrveida apkopes. Un arī pie divām lakošanām! Salasījusies jūsu ieteikumus es pamanījos izplānot laiku, lai ieskrietu veikalā un iegādātos divas jaunas, ātržūstošas nagu lakas. Nagi niezēja jaunos toņus izmēģināt, tā nu, gaidot sasolīto siltuma vilni, uzlakoju oranžus nagus gan sev, gan meitai, ar kuriem tad skaisti iesoļot akcijas otrajā nedēļā.

Tas tāds faktoloģisks 1. nedēļas atstāsts. Par emocionāliem iespaidiem runājot - nūūū, nebija man, protams, pārsteigums, ka sakoptas rokas = prieks sirdī. Savukārt mājinieku reakcijas bija dažādas un, šķiet, katram no viņiem atbilstošas:

- dēls (7,5 mēnešus vecs), kurš pirmais bija liecinieks svaigi tapušajam manikīram, neizrādīja par galarezultātu nekādu interesi. Pilnīgi nekādu.

- vīrs pamanīja tikai stundu pēc tam, kad bija atnācis mājās, kur es zibināju apkārt rozā nadziņus, un tad noteica: "Ōōō, skaisti nagi!"

- meita (3,4 gadi), tiklīdz bija ienākusi pa durvīm, pat cepuri nenoņēmusi momentā izsaucās: "Es arī gribu lakotus nagus!!"

---------------------------------------------

2. nedēļas uzmanības centrā: SIEVIŠĶĪBA APĢĒRBĀ

Visas manas kleitas stāv skapī un krāj putekļus. Vai, smalkāk izsakoties, gaida īsto gadījumu, kad tapt uzvilktām. Taču, kad es paskatos uz savu meitu, kura nēsā tikai svārkus un kleitas (un vislabprātāk maina kleitas vairākas reizes dienā), es saprotu, ka nav vajadzīgs speciāls gadījums, kad sapucēties. Ikdiena ir vislabākā diena, kad nēsāt sievišķīgas drēbes, jo visa mana dzīve taču sastāv no ikdienas.

Dzīve pa mājām, kad bieži rāpoju pa grīdu kopā ar savu puiku, nav iemesls katru rītu izvēlēties ērtas bikses un mīkstu džemperi. To visu var darīt arī ērtos svārkos. Vai, teiksim, dienišķās pastaigas laukā ar ratiem - ideāls iemesls atvērt skapi un izvest svaigā gaisā savu sievišķīgāko garderobes daļu. Nav jau jāmocās, divas stundas klumburējot pa bedrainām ielām ar augstpapēžu zābakiem kājās, var pieskaņot kādai vienkāršai kleitai "skrienamas" kurpītes, ap kaklu apsiet krāsainu lakatu un smaidot pastaigāties.

Man šķiet, tas nav grūti. Ir tikai jāsāk.

Tādēļ mans 2. nedēļas mērķis ir - katra diena ir sievišķīga apģērba diena! Man ir tik daudz svārku, kas nepamatoti ilgi jau gaida savu slavas stundu, ka es apņemos katru dienu nēsāt pa kādam plandošam apģērba gabalam gan mājās, gan dodoties laukā. 

Jūs arī pamēģiniet! Arī tad, ja svārkus un kleitas jūsu garderobē neatrast, nedaudz vairāk sievišķības piešķirt arī biksēm (pat džinsiem) var gandrīz vienmēr - vai tā būtu blūze ierastā t-krekla vietā, vai skaistas rotas, krāsainas jostas vai apavi - katra var piemeklēt sev piemērotāko, lai galarezultātā pretī spogulī lūkotos šarmanta sieviete! 

Lai dzīvo otrā aprīļa nedēļa - sievišķīgā apģērba nedēļa!

Runājot par pagājušo nedēļu - kā jums veicās Mamma = Sieviete akcijas 1. nedēļā? Vai lakojāt nadziņus uz nebēdu? Varbūt atklājāt kādu brīnišķīgu roku procedūru? Padalieties tepat komentāros ar stāstiem vai linku uz savu blogu!

Svinot aprīli

Katra diena kā svētki.

Īstums

Svētki

 Latgale un Gaisma

Bērnu Prieks