Attēls ņemts šeit: https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/tulkota-dailliteratura/kriminalromani-trilleri-sausmu-romani/tumsa-tumsa-meza.html
Samudžināts detektīvs par kādu slepkavību stikla namā, meža vidū, vecmeitu ballītes laikā. Un Nora, kas ieradusies negribot un tiek turēta aizdomās, jo nogalinātais ir kāds, ar ko viņai bijusi cieša saikne pirms daudziem gadiem... turklāt, viņa ir detektīvu rakstniece...
Spraigs sižets, nervus kutinošas epizodes, atmiņas traucējumi un nelietīgs plāns. Viss, kā pieklājīgā detektīvā pienākas.
Spraigs sižets, nervus kutinošas epizodes, atmiņas traucējumi un nelietīgs plāns. Viss, kā pieklājīgā detektīvā pienākas.
Citāti:
"Cilvēki nemainās, viņi vienkārši iemācās labāk slēpt savu patieso "es". (..) Varbūt mans tagadējais "es" ir tikai plāns lakojums, kas kuru katru brīdi var nolobīties un sagādāt sāpes."
"Vēl vairāk par to, ka man nodara sāpes, man nepatīk tikai tas, ja kāds redz, ka man sāp."
"Smadzenes labi neatceras. Tās stāsta pasakas. Tās aizpilda tukšās vietas un padara fantāzijas par atmiņām."
"Esmu rakstniece. Esmu profesionāla mele."
"Kad esi ļoti slims, rodas sava veida koncentrēšanās efekts. Es to redzēju pie sava vectētiņa, kad viņš pamazām izdzisa. Tu pārstāj raizēties par lielām lietām. Tava pasaule sarūk līdz ļoti mazām raizītēm: tam, kā naktskrekla aukla neērti spiežas pret tavām ribām, sāpēm mugurā, sajūtai, kas rodas, kad tavu plaukstu kāds paņem savējā.
Tāda sašaurināšanās, es pieņemu, dod iespēju tikt ar visu galā. Plašāka pasaule zaudē nozīmi. Un, kad tu kļūsti slimāks un slimāks, tava pasaule sarūk arvien vairāk, līdz vienīgais, kas ir svarīgi, ir turpināt elpot."
Tāda sašaurināšanās, es pieņemu, dod iespēju tikt ar visu galā. Plašāka pasaule zaudē nozīmi. Un, kad tu kļūsti slimāks un slimāks, tava pasaule sarūk arvien vairāk, līdz vienīgais, kas ir svarīgi, ir turpināt elpot."
"Man neviena nav. Vienmēr esmu domājusi, ka būt pašpietiekamai ir spēks, bet tagad saprotu, ka tā ir arī sava veida vājība."
"Klēra nekad nav pārstājusi tēlot. Pat būdama mazs bērns, viņa spēlēja lomas: labas draudzenes lomu, nevainojamas studentes lomu, ideālas meitas lomu, šikas mīļotās lomu. Un es piepeši saprotu, ka, iespējams, tāpēc man bija tik grūti iedomāties Klēru, kuru es pazinu, kopā ar šiem citiem cilvēkiem. Tāpēc, ka katram no mums viņa bija cits cilvēks."
Vērtējuma amplitūda: 1 - 10
Vērtējums: 7
Izlasīta: 21.11.2017.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru