Jau pasen piedalījos kādā RR.

Mazajai Patrīcijai šuvām Vinnijus. Atceros, ka šajā procesā man ik dienu palīdzēja arī manas meitenes. Viņas sekoja līdzi, cik tālu esmu tikusi, padeva diedziņus un šķiroja diegu galiņus. :)

 

Kopā ielikām daudz labu domu mazajam bēbītim, kam šie Pūki būs draugos. Nu jau mazā Patrīcija paaugusies un varbūt kādreiz nosnaužas tieši uz manis izšūtā spilventiņa. :)

Princese

Kad gaidīju jaunāko meitu, internetā sapazināmies diezgan daudz topošo māmiņu, kas gaidīja bērniņu tā gada maijā. Izveidojām pašas savu forumu un, lai arī mūsu skaits ar laiku ir sarucis vismaz uz pusi, tomēr vēl joprojām esam tāda savdabīga interešu grupiņa un saglabājam draudzīgas attiecības, pļāpājot netā un reizēm satiekoties.
Tad nu vakar bija viena tāda reize jeb maija bērnu tusiņš. Kurā arī pasniedzām maija mammu grupas 6 izšuvēju kopdarbu. Vispirms par tā priekšvēsturi - kad mūsu pulkā viena meitene paziņoja par gaidāmu vēl vienu mazuli, piešķīrām viņai virtuālo zelta medaļu. Un paklusām sarunājām zlta medaļniecei izveidot RR (Round Robin) projektu. Tā kā Eva gaidīja jau trešo mazuli, robins bija īpašs - iekļāvām visus trīs bērnus, katram veltot pa ierāmētam dzimšanas datu samplerītim (vienotā tēmā - TT) un spilvenam (katram citādu). Viss notika lēni un bez steigas. Rezultāts, manuprāt, bija ļoti, ļoti skaists! Katrs ko tādu varētu vēlēties...
Un tad nu tagad, beidzot, varu atrādīt savu garadarbu, kurā pirmoreiz šuvu gan ar Kreinika, gan DMC metāliskajiem diegiem. Pirmoreiz šuvu klāt pērlītes. Un nocīnījos pamatīgi ar to visu. Tomēr rezultāts pašai patika tik ļoti, ka labprāt uzšūtu tādu arī savai lielajai meitai, tikai... nu jā, otrreiz tomēr negribas. :D
Un nu - fotoreportāža - process un gala rezultāts! Esmu apmierināta ar pašas paveikto un pateicīga Margaritai par skaisto noformējumu manis izšūtajai princesei!

Un te visu sešu dāvaniņu kopbilde!

Viens mazs sīkdarbiņš

Vīram telefonam vajadzēja maciņu, lai mašīnas plauktiņā nebružājas. Mājās bija tikai šāda toņa filcs, no tā arī pašuvu vienā vēlā vakarā, kamēr manējie saldi gulēja. Bet jau apsolīju iegādāt arī melnu filcu un uzšūt tādu, ar ko nav kauns tautās rādīties. :D Šamējo jau daži labi par geju maciņu paspēja nodēvēt. :D

Mazs mazītiņš magnētiņš. :)

Sestdien uzšuvu, vakar noformēju, šodien atrādu - mazu dāvaniņu meitenei, kas ļoti palīdz atvieglot mūsu ikdienu, vedot manu lielo meitu uz dziedāšanas pulciņu, kur reizē ir arī viena no viņas dziedāšanas skolotājām. :)


Tā kā man ledusskapis atgādina novelkamo bildīšu reklāmas stendu, tur man nav īsti, kur tādu magnētiņu nobildēt. Tad nu te, jums ievērtēšanai - uz radiatora. :)

Projekts - pensijas sega.

Nesen piedalījos vēl kāda projekta tapšanā - izšuvu motīvu Unigundes Pensijas segai.

Lai arī līdz pensijai viņai vēl tālu, tomēr tāda visaptveroša miera piesātinātai ziemas pēcpusdienai ar tējas krūzi un labu grāmatu, kad aiz loga putina un gaudo vēji, tāda sega ir vajadzīga katram.


Tad nu Unigunde pie tādas ir tikusi un pensijas gadu mieru varēs izbaudīt brīvdienu vakaros kopā ar visu to skaistumu, kas tapis mīļu krustiņmāsu rokām un mūsu burvju mākslinieces - Margaritas kopā savienots par īstu brīnumu!


Jā, tādu segu es arī sev gribētu...

Piedalījos Zelta Adatā

Februārī piedalījos Zelta Adatas konkursā ar saviem 2010.gada pabeigtajiem un noformētajiem darbiņiem. Vērtēšanai iesūtīju četrus darbiņus - kartiņu, biskornīti un divus spilvenus.

Par spilvenu noformēšanu lielu paldies saku Margaritai! Viņa ir īsrs šujmašīnas guru, kas jebkuru sīkumu (vai vienkāršu spilvenu) pārvērš par kaut ko īpašu! Tas ir tas, ko sauc par īstu talantu. :)

Tad nu par manu dalību konkursā:

• Kartiņa tika novērtēta 6.vietā no 12, kas arī bija manu darbiņu augstākā iegūtā vieta. Kartiņa tika šūta kā vārda dienas dāvaniņa kādai paziņai, kas aizraujas ar Geocahingu un kaķiem. :)

• Biscornītis ieguva 7.vietu no 15 un tas bija darbiņš no projekta BiscornuRR.

• Viens no spilveniem nokļuva 10.vietā no 18 - tas bija mans ilgi lolotais Īrisu spilvens.

• Otrs - šajā pašā nominācijā palika 15.vietā no 18 - tas ir kāds pārsteiguma projekts par ko vēl neesmu neko rakstījusi blogā.

Konkurss bija ļoti jauks, tik daudz smuku darbu! Un, cik dažādas ir mūsu gaumes. :) Vairāki no maniem favorītdarbiņiem iekļuvuši godalgotajos trijniekos, vairāki palikuši diezgan tālu no tiem, kas tikai apstiprina to, ka visiem jau nepatīk viens un tas pats.
Ja šis gads nebūs noslinkots un būs gatavi darbiņi, noteikti piedalīšos Zelta Adatā arī nākamgad. :)

Paldies konkursa rīkotājiem (kas ir tik slepeni, ka neviens nezina, kas tieši visu rīko)! Jūs darāt labu un vērtīgu darbu. :)

Mani vakardienas veidojumi.

Meitai šodien b/d Sirsniņdienas Cepuru balle. Tad nu vakar iedarbināju radošo izdomu par tēmu cepure un sirsniņas. Vispirms meklējām piemērotu cepuri. Meita uzmērījā visas mājās esošās savas un manas cepures, kamēr es gaidīju radošo dzirksti. Un tā uzšķīlš tikai brīdī, kad kā pēdējā tika uzmērīta šī, vismaz 3 gadus sena vasaras cepurīte.

Tālāk filcs, adata, diegs un šķēres. Un cepure pārtop sirsniņcepurē. :) Te process:

Vēl pirms gulētiešanas jāpiemēra. :)

Klāt pieskaņojām sarkanu garroku maiku ar Sirsniņdienai piemērotiem uzrakstiem, melnus tutu svārkus, sarkanas plānās(!) zeķubikses un melnas kurpītes. Žēl, ka man nav kopbildes tam visam, bet iztēloties jau var. :)
Lai jauka ballīte, meitiņ!
--------------------------------------------------------------------------------------

Vakar bija darbīga diena. Man, kā ēst gatavošanas diletantam, vakar, neskaitot ierasto ēdienreižu pūliņus, izdevās rīta pusē izcept savu pirmo kēksu un vēl, īsi pēc pusnakts, uztaisīt prjaņiku kūku (ar karoti ēdamo) šim vakaram, jo tai vismaz vienu nakti jāievelkas. Dekorācijas nozīme ir vīra dzimšanas diena, kas bija pirms pāris dienām, mazās meitas otrā vārda vārda diena, kas arī bija pirms pāris dienām un, protams, pati sirsniņdiena. :)Praņiku kūkas recepte

Sastāvdaļas:
Šokolādes (!) prjaņiki - 2 paciņas
Banāni - 4-6gab
Krējums - 2arpus vai 3 standarta iepakojumi
Cukurs

Pagatavošana:
Prjaņikus pārgriež horizontāli uz pusēm, banānus sagriež plānās šķēlītēs. Prjaņiku pusītes pa vienai iemērc krējumā un kārto traukā - vienu kārtu prjaņiku krējumā, pārkaisa ar tējkaroti cukura, kārtu banānu šķēlīšu. To visu atkārto, cik ietilpst traukā vai pietiek izejvielu. Pārlej ar krējumu. Dekorē ar skābiem augļiem un/vai ogām. Atstāj uz stundu istabas temperatūrā un tad vismaz uz nakti, bet vēl labāk - uz 24h ledusskapī, lai ievelkas.
Tāda, ar karoti ēdamā kūka. Ja izdodas labi, garša ir fantastiska. :)
Man bija iepirkti tikai 2 iepakojumi krējuma (nu, tās standarta plastmasas "glāzes", isti nezinu, cik tur iekšā), bet bija par maz. īsti vairs nebija ar ko pārliet, tāpēc kūka pilnībā neizmirka un bija pasausa. Bet garša bija laba tāpat. :)

-----------------------------------------------------------

Un Valentīna dienā vēl uztapināju istabas dekoru. Gribējās kaut ko sirsnīgu, lai katru gadu var izkārt. :) Un tā doma ir tāda, ka nākamgad taisīšu vēl kaut ko un tā katru gadu un katros svētkos, līdz tematiskās kastes būs pilnas. :D

Jauns darbiņš iesākts.

Vēl vecajā gadā iesāku ko jaunu. Savu pirmo DIMu - vīram sen solīto un sen gaidīto burinieku.

27.decembrī sašķiroju diegus, samarķēju audumu un uzvilku uz rāmja. Pa starpu citiem darbiem, visa diena pagāja, un krustiņiem vairs nebija spēka. Pēc pāris dienām bija brīvs brīdis vakarā un sāku šūt - kreisās puses augšējam mākonim tiku līdz pusei. :D

Pagaidām gan tālāk par to pašu pusmākoni neesmu tikusi, bet nu - kā tikko, tā tūlīt. :)

16.01.2011.
pats sākums

Jaunajam fotoaparātam gan niķojas zibspuldze un bildes nesanāca labas, bet, ja kārtīgi ieskatās, kaut ko saprast var. :D Ha, un nupat ieraudzīju, ka datums galīgi nepareizs. Laikam neviens nav saregulējis... (sarkstu un bālēju :D)
Necik tālu vēl neesmu tikusi, bet cenšos pa bišķītim katru vakaru pašūt, kaut divus pavedienus izšūt, lai lēnām iet uz priekšu.
Gala rezultāts gan nebūs tik košs kā augšējā bildē, jo audums nav tik koši gaiši zils, drīzāk pelēcīgs (baložpelēks saucas)...

23.01.2011

(fotogrāfēts nākamajā rītā)

Te nu es esmu. Gribēju noķert dienasgaismu. Sabildēju daudz bilžu, bet labākā kvalitāte bija šai, kura savukārt šķība. :( Nu, galīgi man nesanāk ielauzīties jaunajā fotoaparātā. Turklāt meitenes neļauj ilgāk mēģināt. Šodien mazākā visu laiku gribēja palīdzēt (grūstīja roku :D), tāpēc tandēmā mums tās bildes tādas šķības visas. :D
Pašūts nav daudz, jo izdevās piesēsties tikai 2 vakarus pa bišķim. Pārējā laikā mani savā varā bija pārņēmuši dažādi darbiņi un grāmatas. Trīs vakarus biju līdz ausīm "Klejotājā" tā, ka ārā netiku. :D Tagad ņemu pauzīti šūšanai, pirms ķeros klāt nākamajai grāmatai.

30.01.2011.

(bildēts naktī)

Nu ko. Esmu tikusi vēl gabaliņu tālāk. Šonedēļ pašuvās labi, jo divus garus vakarus varēju šūt netraucēti. Pēc nofotogrāfēšanas vēl stundiņu pašuvu, tā kā reāli ir vēl mazliet vairāk. :)

6.02.2011.

(pa lēnam jau iet uz priekšu)

Man bēda. Mazi ziņkārīgi pirkstiņi, man neredzot, izpētījuši mammas šuvumu... Ir divi pleķīši, par kuriem nevaru saprast, kas tieši tas ir... Tagad stresošu līdz pat biegām - vai izdosies izmazgāt...? Un jau izdomāju risinājumu, ja nu ne - būs tai vietā vēl viens mākonis... Eh... Bet bēda liela. Un tagad jādomā jauna vieta, kur to rāmi glabāt, lai neradītu kārdinājumi pētījumiem.

Šonedēļ secināju, ka man visas šīs nedēļas ir sanācis pašūt pa 2 vakariem nedēļā. Arī šonedēļ tāpat. Vairāk man laika nesanāk... Bet nu, arī tā lēnītiņām uz priekšu iet. Tikai sekotājiem garlaicīgi. :D Pacietību jums!

13.02.2011.
(vēl mazlietiņ)

Nu, lēni man iet. :D Bet pa drusciņai uz priekšu tiek. Jau atkal tikai divi vakari nedēļā. Bet nu, buras palēnām aizpildās. :)

21.02.2011.
(pa kriksītim uz priekšu)

Šonedēļ pašuvies ļoti, ļoti maz, jo iegrimu kārtējā grāmatā. Un vienu no diviem šujamvakariem pavadīju lasot. Nākamnedēļ būs jāsarauj, ja vien biblotēkā nepienāks mana rinda uz nākamo grāmatu. :D

28.02.2011.

Atzīstos - šonedēļ neesmu iešuvusi nevienu krustiņu... Noteikti labošos, bet pagaidām ir cits darbiņš plānā, ko atrādīšu tuvākajās dienās. Bet šonedēļ uztapa zeķukaķis dāvanai, kas beigu beigās netika uzdāvināta, jo to pieprivatizēja mana jaunākā meita un nebija pierunājama atdot.
Uz tikšanos burinieka atskaitēs jau nākamnedēļ!

7.03.2011.

Ienācu klusiņām atzīties, ka vēljoprojām neesmu tikusi ne par vienu krustiņu tālāk kā pēdējā bildē. Ir gan uztapis šis tas cits un nākušas klāt citas aizraušanās, tāpēc kaut kā visam nepietiek laika un šobrīd malā nobīdīti tieši krustiņi. Lai arī visu laiku ir plāns to labot.

2.05.2011.
(beidzot atsākts)

Pēdējos pāris mēnešus manu laiku aizņēma citas aizraušanās un krustiņiem bija atvaļinājums. Bet nu es atkal esmu pēc tiem sailgojusies un rezultātā mazliet atkal pašuvu šonedēļ. kā parasti, tikai divus vakarus, bet vienu no tiem diezgan ilgi. Pašai prieks, ka darbiņš atkal virzās uz priekšu!

12.06.2011
(kad mūza atgriežas)

Beidzot klaiņojošā mūza atgriezusies mājās. Tad nu burinieks ticis pie dažām jaunām burām. Un nupat jau ir vēl mazliet vairāk. :)

20.06.2011.
(jauns nedēļas veikums)

Nu re, jau parādās "tupelītes" korpuss. :) Vēl nedaudz un varēšu ķerties klāt ūdens klaidam un kaijām...

27.06.2011.

(cītīgi pievērsos burām)

Arī šajā svētku nedēļā sanāca pašūt. Tad nu, meitas gulētejamajos laikos, cītīgi padarbojos ar burām. Lai vējš nepūš cauri! :D
Kuģis kļūst ar vien skaistāks un man pašai ar vien lielāks prieks šūt. :)
Tomēr, bija arī neliela vilšanās - divi no jauktajiem toņiem saplūst tik ļoti, ka nav atšķirami. Neatšķiras tā kā bildē... :( Bet, nu - rezultāts tāpat būs labs, par spīti tam! :) Tāpēc - tik uz priekšu! Uz saulaino tāli ar vēju burās!

11.07.2011.
(atskaite pirms partinu audumu uz augšu)

Vecā gada pēdējie :D

Vēl viena mīļzaķa jaunā saimniecīte ir jauka meitenīte vārdā Marta. Tā nu šis kaķēns aizceļoja uz Baložiem. :)
Un mana lielā meita Ziemassvētkos pasūtīja dāvanu trim draudzenēm - trīs zeķu kaķus. Tad nu šis trio aizceļoja pie Alises, Rebekas un Emīlijas. :)Bildes gan nav labas kvalitātes, bet zināšanai - īstā krāsa ir tā, kas rozā. :D Visus kopā fotogrāfēju naktī pēc pabeigšanas un ar telefonu. nekas labs tur nesanāca. Bet vienu, kurš ilgāk netika aizdāvināts, nobildēju arī dienas gaismā.

Ar šo visu, zeķukaķu ēra uz kādu laiku ir beigusies.

Zeķu kaķu armija. :D

Jau atkal pie adresāta aizceļojis sūtījums ar pieciem zeķu kaķiem un vienu zaķi, kas bija mans pirmais zaķis, tāpēc ir daži iebildumi pret iznākumu. :D Visādi citādi šis bariņš man bija kļuvis mīļš. :) Ceru, ka labi priecēs savus mazos jaunos saimniekus, kas, visticamāk, atradīs toz zem eglītes. :)

Advente.

Šogad mierīgo Ziemassvētku gaidīšanas laiku sāku ar braucienu uz mežu, lai saprastu, kas tur vēl dabūjams zem sniega segas, lai pagatavotu Adventes vainagu. Neko daudz neatradu, laikam nebiju īstajā vietā, bet nu - tiku pie kadiķiem, brūkleņu mētrām un egļu zariem. Zarus izmantojām, lai apsegtu rozi, ābelīti, bumbierīti un vīnodziņu. Pārējo nesu istabā un ķēros pie darba. Kad sāku, nepavisam nezināju, ko un kā gribu un darīšu, bet rezultāts patīk gan man pašai, gan pārējiem ģimenes locekļiem. :)

Vēl pārītis zeķukaķu.

Šīs smukulītes aizceļoja pie divām mazām māsiņām- īstām dāmītēm. Tad nu arī kaķu meitenes ir īstas dāmītes. ;)
Tā kā vienai noteikti vajadzēja ROZĀ kaķi, tad māsiņai tika piemeklēts tāds pats, tikai balts. Lai viņiem Jūrmalā labi dzīvojas! ;)

Īrisu spilvens.

Tā kā neesmu šeit atrādījusi visu garum garo procesu, tad ņēmu un visas bildes saliku kolāžā.


Īrisi bija mans sāpju bērns, jo ievilkās izšūšanas process vismaz 4x garāks kā biju plānojusi. Bet rezultāts pārspēja manas cerības. Te lielum lielais paldies jāsaka Margaritai par noformēšanu! Spilvens tiešām bija ļoti, ļoti, ļoti skaists!
Tas aizceļoja pie kāda mana attāla radinieka uz ASV. Arī viņam, man par lielu prieku un atvieglojumu, ļoti, ļoti patīk. :) Īrisi tāpēc, ka šim cilvēkam tie ļoti patīk un viņš ir tos arī audzējis. Kad man ienāca prātā doma, ka jāuzšuj kaut kas tieši viņam, man nebija ne divu domu par to, ko tieši šūt. Uzreiz zināju, ka tiem jābūt īrisiem un ka tam jābūt spilvenam. Te nu ir rezultāts! Esmu lepna.

Kas jauns sadarīts?

Visu jau neatceros, visu vēl nevaru rādīt, bet nu šo to no senatrastajiem krājumiem jau varu gan. :)

Tad nu te daži seni un daži ļoti seni darbiņi, kurus atradu, kad aizvakar no sava telefona beizot iedabūju bildes datorā. Iepriekš šie abi atteicās sadarboties, bet galu galā es tomēr pārspēju viņus viltībā. :) Un, tad, caurskatot bildes, atradu dažus krustiņdarbus, kas nav vēl atrādīti.
Pievienošu arī dažus, kas jau labu laiku gaidīja, kad atskaitīšos. Te nu tad viss kopā. ;)

Reiz piedalījos mazās Anniņas RR. Starp daudz un dažādām mazuļu lietām tapa arī grāmatiņa, kurā tad nu esmu pielikusi arī savu roku, izšujot divus burtiņus.

Tas bija ļoti jauks RR, lāčuki bija tik mazi un mīļi, ka mana lielā meita visu laiku gribēja tos apskatīt un apčamdīt. Domāju par mazo lāču saimniecīti un šuvu ar vislabākajām domām.


Vēl starp bildēm atradu ļoti miglainu bildīti kartiņām, ko pirms pusotra gada uzšuvu savai mammai vārda dienā un Mātes dienā, kas ir gandrīz vienlaicīgi. Un otru tādu pašu zeltīti balto arī vīra mammai Mātes dienā, bet tā netika kadrā, jo bija jau atdāvināta, kad iedomājos tās nobildēt, kā redzams - kāpņu telpā, īsi pirms pasniegšanas...


Tad vēl neesmu atrādījusi šo TT lācēnu, ko šuvu draudzenei augstskolu beidzot... jā, ļoti, ļoti sen. :D



Vēl varu parādīt, kā tiek lietota b/d ēdienkarte, ko reiz rādīju izšūtu, bet nenoformētu.


Nu jau labu laiku tā godam kalpo paredzētajam mērķim, par ko man liels prieks. Jau pamazām jāsāk domāt vēl kāds izšuvuma darbiņš dārziņam, jo tūliņ jau lielajai meitai izlaidums būs klāt! Laiks skrien vēja spārniem...

Tā, kas vēl, kas vēl...?
Ahā, maza vārda dienas kartiņa foršai paziņai, kura šobrīd aizrāvusies ar Geocachingu.




Sīkumiņi un sen aizmirsti darbi... Žēl, ka nezinu, kur palikušas pārējās bildes. Varētu šo tēmu izvērst arī plašāk. Bet fotoaparāta trūkums liek sāpīgi par sevi manīt. :(

Biscornu RR

Maijā piedalījos interesantā izšūšanas pasākumā - Biscornu RR. Visu mēnesi šuvām kādu no adatu spilventiņiem (biscornu) un maija pēdējā nedēļā, dienu pirms nosūtīšanas, loterijas rezultātā uzzinājām laimīgo saņēmēju un viņa adresi.

Šorīt biju pastā pēc paciņas un saņēmu savu biskornīti no Klēras.

Interesanti ir tas, ka tad, kad skatījos izšūto biskornīšu bildes (tās varēja ielikt kopējā albumā tikko bija izšūts, lai varam apskatīt un papriecāties, nezinot, kura kuru saņems), man tieši šis biskornītis ļoti, ļoti patika. Būtu priecājusies saņemot jebkuru, jo kolosāli un neatkārtojami forši ir tie visi, bet, saņemot tieši šo, sirsniņa notrīsēja... Paldies, mīļā Klēra! Man ļoti, ļoti, ļoti patīk!!! Un uzreiz var redzēt, ka Tu draudzējies ar šujmašīnu, jo iesaiņojums vien jau ir puse no pārsteiguma.
Un par dāvaniņu un kartiņu arī paldies - ļoti smuks diedziņš, noteikti atradīšu pielietojumu. Paldies!

Es pati šuvu biskornīti vadoties pēc savas gaumes un cerot, ka saņēmējai patiks, lai kura tā arī būtu. Man uzreiz gribējās uzšūt komplektiņu, tāpēc tapa arī šķērīšu spilventiņš.

Mans biskornītis tika Jutai (juks). Ceru, ka viņai patīk un labi lietojas! :)
Un paldies viņai par šo foto kolāžu! :)

Šis bija ļoti jauks projekts. Mīļš, neliels un sirsnīgs. Tieši tāds, kurā var piedalīties, ja bērni prasa daudz laika, bet krustiņiem paliek vēlās vakara stundas, kad kaut ko mazu, mīļu, no sirds var izgatavot kādai mīļai, jaukai krustiņmāsai! :) Jau tagad gribas piedalīties kādā līdzīgā projektā! :)