Pāriet uz saturu

Zīmols

Vikipēdijas lapa
Operētājsistēmas Linux simbols Tukss, šī zīmola pārstāvētās vērtības ir atvērtība un nekomercialitāte

Zīmols ir produkta vai uzņēmuma vizuālās identitātes elements, kas veido izmērāmu emocionālu un finansiālu vērtību. Tas var būt vārds, apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.[1] Zīmols sabiedrībai saistās ar noteiktām produkta vērtībām. Uzņēmumu tirgzinības kampaņas mēdz apzināti kultivēt vērtības, ar kurām identificējas tā esošie klienti vai potenciālie klienti. Šo procesu sauc par zīmolvedību. Zīmols ir tik pat skaidri atpazīstams kā nosaukums, ko uzņēmums sabiedrībā izmanto, lai tā atšķirtu uzņēmuma piedāvāto no jebkura cita uzņēmuma piedāvājumiem. Tā atpazīstamība attiecas uz patērētāja zināšanām, pieredzi vai lojalitāti pret reklamēto zīmolu.[2]

Zīmola ideja nāk no senās paražas savu īpašumu iezīmēt ar kādu īpašuma tiesības apliecinošu zīmi vai simbolu. Mūsdienās zīmols ir kas vairāk par logo, tas ir emocijas izraisošs simbols, kas iemieso uzņēmuma unikālo identitāti, produktu kvalitātes solījumu un ietekmi uz lietotāja dzīvi. Tas apvieno racionālus, emocionālus un salīdzinošus argumentus, kas pārliecina patērētāju par izvēles pareizumu. Zīmols atvieglo konkurenci, palīdzot izcelties tirgū un uzreiz piesaistīt pircēju uzmanību. Veiksmīgs zīmols atbilst vairākām pazīmēm:[3]

  • Definē uzņēmumu vai produktu, piešķir tiem unikalitāti un emocionālo vērtību, kas ļauj tiem ieņemt vietu patērētāju dzīvē.
  • Veido patērētāju tēlu un reputāciju sabiedrībā.
  • Iesaista patērētājus zīmola attīstības procesā.
  • Fiziski un emocionāli uzlabo klientu dzīves kvalitāti, dodot tiem jaunas iespējas.
  • Rada drošības un stabilitātes sajūtu patērētājiem, kas dzīvo nestabilā un mainīgā pasaulē.
  • Turpina attīstīties, ieejot jaunos produktu segmentos.
  • Spēj nodrošināt produktam augstāku cenu nekā konkurentiem.
  • Piesaista produktam mērķa pircējus, nodrošina to lojalitāti un atkārtotus pirkumus.
  • Palielina uzņēmuma akciju vērtību.

Zīmolus var iedalīt četros līmeņos:

  • Vietējie, reklāmas tiek koncentrētas uz vienu konkrētu vietu vai valsti;
  • Reģionālie, orientējas uz noteiktiem reģioniem vai kontinentiem, piemēram, Ziemeļameriku vai Austrāliju;
  • Starptautiskie, kuru reklāmas ir visā pasaulē, taču tendētas uz standartizētu pieeju un atspoguļo vietējo kultūru;
  • Globālie, aptver visu pasauli, reklāmas visās valstīs gandrīz identiskas, tikai atšķirīga valoda, zīmoli plaši pazīstami, piemēram, McDonald's, Adidas.[4] Zīmols darbojas tāpat kā logo, kas ir raksturīgākais uzņēmumam un produktiem. Piemēram, Āzijas valstīs zīmoli tiek ievietoti reklāmu vidū, lai piesaistītu skatītāju uzmanību. [5]

Eksportēt produktus un veicināt zīmola atpazīstamību ārpus savas valsts robežām kompānijām rada risku. Neveiksmes gadījumā mēģinājums iekļūt citu valstu tirgū var izraisīt lielus parādus, valūtas problēmas, korupciju, pirātismu utt. Vispirms jāsaprot katras valsts kultūru, tradīcijas, reliģiju un arī sabiedrības normas.

Zīmolus dala arī pēc tā, kādas emocijas tie izmanto potenciālo pircēju pārliecināšanai.[6]

Racionālie zīmoli Radošie zīmoli
Jēga. Skaidri definē ieguvumu, ko zīmols sniedz tā patērētājiem un lietotājiem. Sajūtas. Izraisa spēcīgas emocijas, aizkustina cilvēkus rādot zīmola misiju un vērtības.
Argumenti. Pārliecina patērētājus ar racionāliem, salīdzinošiem vai emocionāliem argumentiem. Spogulis. Atspoguļo patērētāju sapņus, vēlmes un cerības.
Veidojošs. Zīmols, kas veido tirgu, ietekmē tā lietotājus un uzņēmumu, kas to ražo. Aktivizācija. Pārvērš uzņēmuma darbiniekus par zīmola vēstnešiem, kas tālāk palīdz pārliecināt pircējus.
  1. Philip Kotler, Principles of Marketing, 12th Edition
  2. Gerard Tellis, Effective Advertising. 9.-125.lpp.
  3. Pīters Fisks, Mārketinga ģēnijs, Jāņa Rozes apgāds, 2009, 390 lpp, 114-115 lpp
  4. Tom Altstiel, Advertising Strategy. Creative Tactics From the Outside/In. Thousand Oaks, 68.lpp.
  5. Edd Applegate, Art Johnsen, Cases in advertising and marketing management :real situations for tomorrow's managers, 19.lpp.
  6. Pīters Fisks, Mārketinga ģēnijs, Jāņa Rozes apgāds, 2009, 390 lpp, 114 lpp