Pāriet uz saturu

Ķirzakas

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par rāpuli. Par citām jēdziena Ķirzaka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ķirzakas
Lacertilia (Günther, 1867)
Sila ķirzaka (Lacerta_agilis)
Sila ķirzaka (Lacerta_agilis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaĶirzakas (Lacertilia)
Sinonīmi
Sauria
Izplatība
Ķirzakas Vikikrātuvē

Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto. Ķirzaku apakškārta nav bioloģiski precīzi nosakāma kategorija, bet iekļauj sevī tās sugas, kas nepieder abām pārējām klasiskajām zvīņrāpuļu apakškārtām — (čūskas un amfisbēni). Čūskas, iespējams, ir varānveidīgo ķirzaku pēcteči, un pēc bioloģiskajiem principiem arī varētu skaitīties ķirzakas, bet nosacīti tās tiek iedalītas atsevišķā čūsku apakškārtā. Ķirzakas ir visdaudzveidīgākā un izplatītākā mūsdienu rāpuļu grupa. Pavisam ir zināms vairāk kā 5700 ķirzaku sugu.[1]

Sistemātikas diskusijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs taksonomiskās vienības pielietojums ir diskutabls. To izmanto klasiskajā klasifikācijā, bet jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.[2] Jaunākajos ģenētiskajos pētījumos ir pierādīts, ka daļa ķirzaku ir tuvu radniecīgas čūskām un amfisbēniem, bet daļa — ne. Tādēļ zinātnieki iesaka vārdu ķirzakas lietot tikai, lai aprakstītu dzīvnieku grupu, kas nav čūskas un amfisbēni, bet izvairīties lietot to kā taksonomisko vienību.[3] Kopumā zvīņrāpuļu klasifikācija joprojām nav atrisināta, jaunākie ģenētiskie pētījumi ievieš aizvien jaunas korekcijas un izvirza jaunus neatbildētus jautājumus.[3]

Komodo varāns (Varanus komodoensis) barojas ar zīdītājiem

Ķirzaku ārējais izskats ir ļoti daudzveidīgs. To galva, ķermenis, kājas un aste var variēt dažādās formās. Ķermeņa izmēri ir no 3,5 cm līdz 4 m, masa līdz 150 kg. Lai gan ķirzaku vairākumam ir labi attīstītas piecpirkstainas ekstremitātes, taču ir arī bezkājainas formas. Tomēr, atšķirībā no čūskām, visām ķirzakām ir krūšu kauls. Parasti ir saglabājies arī ekstremitāšu joslu skelets. Ķirzaku žokļa kauli cieši savienoti cits ar citu; priekšā abas apakšžokļu puses ir saaugušas simfīzē. Āda klāta ar ragvielas zvīņām un ādas dziedzeri atrodas tikai uz gūžām; to izdalījumi ir katrai sugai specifiski un kalpo par ķīmiskiem signāliem vairošanās laikā, kā arī teritorijas iezīmēšanai. Redze ķirzakām ir labi attīstīta; dažas sugas spēj atšķirt krāsas, tāpēc krāsai piemīt signāla nozīme. Daļai ķirzaku sugu acīm ir arī kustīgi plakstiņi. Lielai daļai sugu ir attīstīta arī paura acs. Arī dzirde ķirzakām parasti ir labi attīstīta; vidusausij ir bungplēvīte (daļai sugu tā var būt pārklāta ar ādu). Dažas ķirzakas mēdz izdot skaņas. Vēl ķirzakām ir raksturīga spēja briesmu brīžos nomest asti (autotomija), kura vēlāk ataug.

Ķirzakām ir ļoti dažādi pārvietošanās veidi: no peldēšanas (jūras iguānas), rāpošanas pa kokiem un planēšanas (planējošā pūķagāma) līdz skriešanai pa irdenajām smiltīm, vertikālām klintīm un sienām (gekoni). Sugu barošanās ir daudzveidīga: no sīkiem bezmugurkaulniekiem līdz samērā liela izmēra zīdītājiem (Komodo varāns medī savvaļas cūkas un briežus). Barošanās specializācija ir izteikta jūras iguānām (ēd aļģes) un dažādām ķirzakām, kuras barojas pārsvarā ar termītiem vai kailgliemežiem.

Klasiskā sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ķirzaku apakškārta (Lacertilia)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]