Gaišzaļā tunika

 Neilgi pirms brauciena uz Pāci pabeidzu kokvilnas tuniku, kas oriģinālā ir adīta no apakšas, bet man daudz ērtāk ir otrādi, raksts padevās pārveidošanai un papildināšanai.
Dundagas pils parks bija ļoti piemērota vieta, lai iemūžinātu bildēs.

Turpinājums līgotājas svārkiem

Kā jau rakstīju iepriekš - laika nedaudz pietrūka, tad nu savu ideju līdz galam realizēju mirkli pēc svētkiem, pusgarie svārki tika pagarināti, kā redzams - bērnam ļoti patīk, lido dažus centimetrus virs zemes :)

Bet laikā starp svētkiem svārki tiek aizdoti mammai par pončo:

Mazajai līgotājai

Līgo diena vēl priekšā, kuru iespējams pavadīsim klusi, bet - man prieks, ka bērniem gan bērnudārzā, gan kolektīvos notiek ielīgošanas pasākumi.
Kad uzzināju, ka meitai Knīpās būs ielīgošana un vēlams nākt tautastērpos, atausa atmiņā reiz Musturbaibas adītie sarkanie brunči un pēc tā paša principa realizēts variants mazai līgotājai. Zināju, ka reiz tādus gribēšu savam meitēnam. Tieši nedēļu atpakaļ ieraudzīju piemērota toņa kokvilnu, dažādas efektdzijas man krājumos allaž atrodamas, tik jāizvēlas piemērotākās. Un tā - tapa svārki manai līgotājai. Tiesa - šim adījumam ir tā īpatnība, ka kārtas paliek arvien garākas un garākas, tāpēc pēdējos vakarus adīju līdz 2iem naktī, lai nebūtu jānoraksta ideja uz nepabeigtajiem darbiem. Vainadziņš mums bija krājumā no iepriekšējās vasaras, tikai bildēs acīmredzams, ka nēsātāja pa šo gadu paaugusies (vai varbūt vainadziņš palicis mazāks?)

 Meitai visvairāk patika, ka  šie svārki lieliski plīvo griežoties :)

 Kopskats ar citiem līgotājiem, man jau liekas, ka ļoti labi iederas :)

Bet - tā kā šad tad gadās, ka drusku laika pietrūka, tad - turpinājums vēl sekos ...

Violetais ceriņš vai rododendrs?

Vasara pilnā sparā, tad nu lai nenobeigtos no karstuma (neciešu, bet lencīštopos uz darbu iet nevaru, un figūra ar' īsti neatļauj) steidzu nobeigt tuniku-džempīti no jau iemēģinātās Tiber (81%viskoze+29% lins, 50g/85m), šoreiz violetas.
Tā kā neciešu to sajūtu, kad darbs gatavs un izrādās kaut kas ne tā un tad tas lielais gabals jāārda ārā, lai pārtaisītu, un parasti kaut kas ne tā ir izrādījies pašā sākumā - apakšā, bet fušieri redz tik kad tikts līdz augšai, tad nu jau pārliecināti adu sev tikai no augšas. 1) uzreiz var piemērīt augšu un redzēt, vai ir ok, vai jāsāk no jauna, 2) garumu var variēt atkarībā no dzijas daudzuma :)) 3) ļoti ērti variēt arī platumu.
Kad iecerēju darbu, acu priekšā bija ceriņi. Uz 1.jūniju pabeidzu pirmo variantu:

 Meitas komentārs - Forši!, bet nostaigāju vienu dienu, tunika tā forši pastiepās, ka priekš vilkšanas uz darbu kakla izgriezums kļuva par lielu :)) Un te parādījās 4. priekšrocība adīšanai no augšas. Dzija tika iztērēta līdz pēdējam galiņam, uz veikalu skriet negribējās. Paārdīju no apakšas pusi pēdējā posma un aptamborēju kaklu un bišķi garākas piedurknes, un tagad man ir šāda tunika:

Izrādījās, ka ļoti pieskaņota rododendriem :) un garums arī palika pietiekams.

Piezīmes uz lapiņu malām - kaklam uzmetu 140 valdziņus (kas izrādījās par daudz), pieaudzēju izklaidus reglānu līdz piedurknēm, kurām atstāju pa 60 valdziņiem, tālāk uz leju ar šur tur pieaudzēju pēc formas, un apakša ir modificēts Revontuli lakata raksts (arī dabūju pāradīt, jo iesākumā sadalīju 16 motīvos un pieaudzējās pārāk strauji). Kā jau teicu, kakla daļu aptamborēju, maliņas nobeidzu ar vēzīti, lai nestiepjas vairāk.

Mīlu sevi - saulainā tunika

Man iepaticies adīt sev :) Tas nekas, ka prasa krietni vairāk laika nekā adot meitai vai cepures, piemēram.
Dzija Anchor Magicline (100% kokvilna, 50g/80m), iztērēju gandrīz 500 g. Dzija izmēģināta jau pagājšgad zaļajā tunikā.
Adīts reglānā no augšas, šoreiz bez nepilnajām kārtām aizmugurē.
(kā ada - jāsaskaita, lai citreiz nav jārēķina no jauna)
Piedurknēm atstāju 60 valdziņus - 6 motīvus, priekšai - 9, aizmugurei - 8. Paduses vietās uzmetu pa 6 valdziņiem, lai nesavelk un neveidojas caurums.
Raksts pateicīgs var nemanāmi pieaudzēt, kad liekas, ka vajag platāk, pieaudzēju pa 2 valdziņiem vai nu labiskajās joslās, vai pa vidu kreiliskajai.
Sākumā apakša bija nobeigta taisni ar kreiliskajām rindām, lai nerullējas. Nedaudz panēsāju, bet nenobildēju, bet pēc sarunas ar stila konsultanti apakšu pāradīju ar nepilnajām kārtām izveidojot slīpumu, kas rada vizuālu efektu.
Taisnība ir - tagad izskatās krietni vien labāk.

Iedvesmas modelis un raksts no šejienes

 

Adīt pēc apraksta - tas ir traki, tāpēc sazīmēju shēmu rakstam.

Nāk vasara, vajag jaunu štāti

Tīrā sērga, ka man pavisam tuvu ir dziju veikals ar ļoti sakarīgām cenām, kuras gan ir spēkā vien pērkot sākot ar 500 g. Tādu daudzumu mazdarbiņos izadīt nav tik vienkārši (garlaicīgi), tad nu tapa vēl viens reglāns no augšas pašai priekš sevis. Iemēģināju dziju Tiber (19%lins, 81%viskoze; 50g/85m), priekš vasaras vajadzētu būt labai - vēsai. Pavediens interesanti nevienmērīgs, turklāt izvēlējos raibulīti, tāpēc diži ar rakstiem aizrauties nav jēgas, adīju labiski vien, pieaudzēju pēc izjūtas un ik pa brīdim piemērot, ka der.
Cik labi, ka ir KnitPro adatas ar skrūvējamiem galiem  un dažāda garuma kabeļiem. Adu ar 80 cm kabeli, kad gribu piemērīt - uzskrūvēju 120 :) un nav jābaiļojas ka nomuks valdziņi.

Merīnvilnas džemperis

Jau rudenī pie "itāļa" nopirku spoli merīnvilnas ar domu, būs man pašai arī kaut kas smuks. Vispirms eksperimentēju uz mazākiem izmēriem - no citas krāsas tapa džemperis no augšas meitai (links), un pēc tam ķēros klāt savējam. Ilgi gan gāja, bet - bij tā vērts. Ar rezultātu esmu apmierināta.

Uzmanības novēršanai no problēmzonām :)) efektīgā puķe.

Adīju ne tradicionāli reglānu no augšas, kad pieaudzē katrā otrajā rindā 8 valdziņus, bet izmantoju šallapkakles shēmu (būs links), kad platums bija pietiekams, tad vienkārši izlaidu to rindu, kurā rakstā pieaudzējas jauni valdziņi.

P.S. pēc pāris mēnešu valkāšanas varu piezīmēt, ka padusē nevajag pieaudzēt tik daudz (bija vesels motīvs 20 valdziņi), un piedurknes vajag šaurākas.