Nāk vasara, vajag jaunu štāti

Tīrā sērga, ka man pavisam tuvu ir dziju veikals ar ļoti sakarīgām cenām, kuras gan ir spēkā vien pērkot sākot ar 500 g. Tādu daudzumu mazdarbiņos izadīt nav tik vienkārši (garlaicīgi), tad nu tapa vēl viens reglāns no augšas pašai priekš sevis. Iemēģināju dziju Tiber (19%lins, 81%viskoze; 50g/85m), priekš vasaras vajadzētu būt labai - vēsai. Pavediens interesanti nevienmērīgs, turklāt izvēlējos raibulīti, tāpēc diži ar rakstiem aizrauties nav jēgas, adīju labiski vien, pieaudzēju pēc izjūtas un ik pa brīdim piemērot, ka der.
Cik labi, ka ir KnitPro adatas ar skrūvējamiem galiem  un dažāda garuma kabeļiem. Adu ar 80 cm kabeli, kad gribu piemērīt - uzskrūvēju 120 :) un nav jābaiļojas ka nomuks valdziņi.

Lieldienas klāt

Arī šogad Lieldienas pienākušais - vēlu gan, gandrīz jau aprīļa beigas.
Reiz šo pētīju (bet vairs neatceros) kāpēc Lieldienas katru gadu ir citos datumos, un ka aprīļa beigas ir maksimāli vēlākais iespējamais laiks.
Mīļākā nodarbošanās Lieldienās, pēc šūpošanās, olu krāsošana. Man vismīļākā tā arī paliek krāsošana sīpolu mizās, lai gan arī šogad pamēģināju eksperimentus, gan aronijās, gan stiprā tējā.
Lūk kādas sanāca

Mācos auduma puķes

Rokdarbi man patīk, bet vēl vairāk - iemācīties kaut ko jaunu, satikties ar citām rokdarbniecēm. Tā pirms pāris nedēļām uzrunāja kuponu piedāvājums par puscenu apgūt auduma ziedu izgatavošanu. Bija foršs darba nedēļas noslēgums pirms pašām Lieldienām. Un cik interesanti - nogurusi biju līdz nemaņai pirms tam, bet pēc nodarbības bija sajūta, ka vēl kalnus varu gāzt. Lūk, kā cilvēku uzlādē pozitīvas emocijas.

Iemācījos šūt divu veidu puķes, vēl par citām pasniedzēja izstāstīja ideju, iedvesma gūta, tik jāķeras klāt (kaut nu diennaktī būtu vairāk brīvu stundu)

 Pirmā izrādījās visgrūtākā - kā salocīt organzu tā, lai sanāk smukas rozīte, no kurām tad izveido lielāku. Rezultāts - nu kā jau pirmais kucēns, drusku slīcināms :))

Ar otro darboties bija vieglāk, tā ka varēju jau uzreiz parādīt arī māsīcai kā to darīt. Pašai gribējās pamēģināt no pūkaina auduma kā būs. Pats labākais - ka šim nolūkam var izmantot blūzes, kuras jau sen vairs netiek valkātas (cik labi, ka nebiju izmetusi :)))

Tā puķe, ko iesāku nodarbībā - sekos, jo gribu vēl filca vidiņu izrotāt ar pērlītēm.

Un protams, nenocietos paguglēt, tā arī ir - interneta plašumos ir tik daudz informācijas. Tiesa - savas priekšrocības ir dzīvajai nodarbībai, kur pasniedzējs var parādīt šādus tādus knifiņus, kas pašai būtu kā riteni izgudrot no jauna.

Darbošanās Olainē

Jau kādu laiku atpakaļ mani uzrunāja draudzene Jolanta, kura izveidojusi un aktīvi darbojas ģimeņu atbalsta biedrībā "Pumpurs", lai atbraucu uz Olaini,  iemācīt kaut ko tādu, ko var izgatavot bērni kopā ar vecākiem.
Tad nu pirms Lieldienām sarunājām stingri, ka būs - parādīšu kā uztaisīt zeķkaķi (vai zeķzaķi).

Vajadzīgie materiāli:

Saite uz aprakstu.

Re, kā mums gāja

Rezultāts ir vienkārši fantastisks (vēl drusku jāpabeidz gan), katrs zaķis-kaķis atspoguļo cik dažādi mēs esam, cik dažādi skatāmies uz lietām, cik atšķirīgi sanāk darbi pēc viena un tā paša apraksta.

 

Fascinējošā baltā zaķenīte (ļipa!)

Pavasarim jauna cepure

Meita izrādās izaugusi no pavasara cepurēm, tad nu tapināju jaunu bereti, šoreiz no kokvilnas Magicline, kura tik forši kārtojas strīpās, kopā ar šallapkakli.
Puķe piespraužama. Ir doma uztaisīt vairākas, lai var mainīt pēc noskaņojuma.

Zeķu zvēri

Brīvdienā tapa vēl daži zeķu zvēri, mazai meitenītei kaķis un tā kā pirmo zaķi meita pamanījās privatizēt, bet man vajag vienu paraudziņu, ko parādīt, tad tapināju jaunus :) Un nu jau varu ļaut fantāziju arī aksesuāriem - šalle, tauriņš, greznas pogas, spīdošas acis utt.