Ilgs klusums.

Ja es teiktu, ka man nebija laika rakstīt blogu, es melotu. Laiku var atrast vienmēr. Tikai katru reizi te ienākot un redzot tik senu ziņu, liekas, labi, lai paliek, gan jau citreiz. Un tad tā arvien, arvien te iestājās dziļāks klusums. Bet laikam jau beidzot ir pienācis gals.
Esmu Vācijā, jau vairāk kā nedēļu. Dzīvoju viena pati, tāpēc man ir ļoti daudz brīva laika vienkāršai domāšanai. Un varbūt, pat pārāk daudz laika domāšanai. Jo domas ne vienmēr ir tās, kas palīdz ar vientulību :D

Pirms braukšanas prom.

Kāpēc esmu šeit - lai mācītos universitātē.
Kādā - Rhein Waal University of Applied Sciences jeb orģināli Hochshule Rhein Waal.
Ko es mācīšos - Information and Communication design - Informācijas un komunikāciju dizainu.
Kādā valodā - Angliski. Tāpēc gada sākumā kārtoju IELTS testu, un nokārtoju to uz 7.5 kas ir C1 līmenis.
Kur dzīvoju - pagaidām tādās kā studentu kojās, kā apakšīrnieks, kamēr īstais īrnieks ir studiju praksē Minhenē. Dzīvošu šeit līdz decembra beigām. Viena istaba, kuras stūrī ir ledusskapītis, plīts un izlietne, arī pašai sava wc un duša. Nav jāaiziet no istabas ne uz mirkli, lai viss būtu pa rokai.
Vai vieta ir laba - Jā, laba, no universitātes 1km. Ar riteni braucot, 5 minūtes. Veikali, labu labie, ir visapkārt rokas stiepiena attālumā. Pati pilsēta - Kamp-Lintfort - ir itkā maza, bet tomēr ap 30 tūkst. iedzīvotāju.

Pirmo reizi pie universitātes

Vispār, Kāpēc Vācija? Un kāpēc gan ne?

Varbūt tā ir tikai mana kaprīze vai iegriba, studēt šeit, nevis Latvijā. Bet man mamma iemācījusi dzīvot nedaudz citādāk - es gribu tā, lai nav tā kā citiem. Ak, visi studē Latvijā? Nu labi, es gan nē.
Studēt Vācijā man bija jau sen izlolots sapnis. Jau 6. klasē, kad bija jāizvēlās krievu vai vācu valoda, es pierunāju mammu, ka mācīšos vācu, jo es dzīvošu Vācijā. Arī pēc 9. klases beigšanas es zināju, ka pēc vidusskolas es došos uz Vāciju. Un vidusskolas laikā tas jau bija pašsaprotami un tika meklētas interesantākās studiju programmas, vietas, universitātes un informācija kā to dabūt gatavu. Ilgi un smagi tas viss nāca, bet es pamazām vien nonācu līdz tādiem kā informācijas pieturas punktiem un tagad esmu šeit.

Ceļojot apkārt ir tik daudz skaistuma šeit jau redzēts, un cik vēl nav atklāts.... 

Studijas man sāksies tikai 9. oktobrī, bet pagaidām es vienkārši atpūšos, braukāju apkārt ar savu velosipēdu, iepazīstu apkārtni un tuvākās pilsētas. Šonedēļ saņēmu arī savu studenta id, kas vienlaikus ir arī bezmaksas transporta karte, tāpēc gan jau nākamnedēļ varēs padoties uz lielo Duisburgu, apskatīt, kas tur labs piedāvājumā.

Skaistums blakus pilsētā - Rheinburg

Ko vēl lai šeit un tagad izstāstu? Nezinu, esmu diezgan laimīga par to, ka esmu šeit. Ar nepacietību gaidu studijas. Pagaidām strādāju pie etsy veikaliņa uzlabošanas un attīstīšanas, braukāju apkārt un vienkārši atpūšos. Tik sen nebiju to darījusi. Ko? Vienkārši to, ko tajā brīdī gribas. Gribu guļu, gribu ēdu, gribu braucu ar riteni, gribu - nedaru neko.

Labi, viss. Apsolos mazāk klusēt un vairāk rakstīt. Gribās jau rakstīt, tiešām, tikai vienmēr ir tā doma -  ai, citreiz, citreiz. Ok, vairāk centīšos citreiz neatlikt uz citreiz. :)