2016. gads

2016. gads bijis piepildīts, aizraujošs, piedzīvojumu bagāts un vienkārši neaizmirstams.

Gribu maziem solīšiem atskatīties uz to, kas noticis.

Saullēkti pirms skolas dod spēku izturēt dienu... Tādu šogad bijis daudz un dikti skaisti. Gada sākums vienmēr tāds patukšs, kamēr iešūpojās, un nekas diži daudz nenotiek.

Februāra ēnu dienā viesojos Radio Skonto un izbaudīju radio ētera priekus.

Pavasaris trakais zinātniski pētnieciskā darba laiks jeb laiks kad burtu savienojums ZPD liekās kā sods vai lamuvārds.

Nav jau gads tikai krāsainās krāsās krāsojams. Februāra beigās, zaudēju tuvu cilvēku-draugu, padomdevēju un lielisku skolotāju. Bildīte sena, bet vismīļākā.

NVO festivāls, kur Madonas novada jauniešu domi pārstāvējām, foršus cilvēkus satikām un vienkārši vienu dienu visi kopā izklaidējāmies.

ZZ čempionātā savai klasei par godu iekāpu lapsas tērpā un izklaidējos, lai gan man, gan citiem jautri.

Lielais piedzīvojums Jauniešu Saeima. Aizraujoši un satraucoši. Lieliska pieredze, iegūti jauni draugi un paziņu loks paplašināts. Izjusta īstā Saeimas garša un politika.

Uz trakām idejām un avantūrām parakstoties, aizbraucām savu skolu pārstāvēt Biznesa Naktī. Liela pieredze negulēt visu nakti un rakstīt biznesa plānu tā, ka dzīvē varētu arī to īstenot.

Izklaidi un darbu apvienojot, uzkāpu uz mājas jumtiņa.

Vasaru iesāku ar jautru piedzīvojumu, par panku pārvērtos un ar interesantu braucamrīku pavizinājos.

Piepildīju senu sapni un aizbraucu uz laukiem ar velosipēdu viena pati. 40 km pievarēti un tad saulainās dienās pie ezera likās vēl jaukāk un siltāk nekā nekad.

Vasara turpinājās ar nometni, lai jauniešus domei piesaistītu. Pirmo reizi mūžā ar kvadraciklu braucu un adrenalīnu ķēru.

Lielais vasaras pārbaudījums - veloekspedīcija. Nedēļas laikā tuvu 300 kilometru braukti ar velosipēdu. Apskatītas novada kultūrvēsturiskās vietas un iepazīti interesanti cilvēki. Neizsakāma pieredze.

Svētki, kā izrādās, jāsvin pie jūras. Tad daba apbalvo ar skaistu saulrietu.

Tad augusta sākumā, lielākais vasaras notikums Jauniešu diena. Pasākums tik ilgi plānots, organizēts un daudz pie tā strādāts. Tad vakarā, kad viss ir beidzies, atslābums un neizsakāma gandarījuma sajūta.

Vasaru noslēdzu ar draudziņiem atpūšoties un izvērtējot visu paveikto. Šie draudziņi vienmēr ir klāt, kad vajadzīgs un palīdzēs.

1. septembris un sākas skola. Šogad palicis pats nopietnākais, jo jābeidz ķēmoties un jāpabeidz 12. klase.

Tad kā bijis kā ne, oktobrī iekāpu lielā, svarīgā amatā un kļuvu par Madonas novada jauniešu domes priekšsēdētāju.

Visu laiku piedzīvojums piedzīvojuma galā. Forums Jūrmalā par neformālās izglītības atzīšanu. Mācīties, atpūsties un izklaidēties reizē.

Decembris iesākās ar gada svarīgāko notikumu mūsu novadā un tika pasniegtas balvas Sudraba Gailis. Sanāca, ka ieguvu balvu "Gada Brīvprātīgais" un visa komanda kopā "Gada pasākums jauniešiem" par Madonas novada Jauniešu dienu 2016. Pārsteigumiem bagāts vakars. Un pēc tam liels gandarījums par lieliski aizvadīto pasākumu.

Šī gada lielākais piedzīvojums - ceļojums uz Grieķiju.

Erasmus+ projekts par neformālo izglītību dāvāja man iespēju lidot un baudīt brīnišķo dabu un kalnus, iepazīt jaunus cilvēkus un gūt lielisku pieredzi projektu rīkošanā un organizēšanas darbos.

Redzēt tik tālu, ka skatiens apmaldās un sajust tik daudz vienlaikus ir tik fantastiski. Gribu ceļot vēl un vēl, lai redzētu visu, kas pasaulē ir iespējams.

Redzēts viens no pasaules lieliskajiem objektiem - Akropole. 

Pirmais vakars Grieķijā apbalvoja ar fantastisku saulrietu.

Ar šo foto arī noslēdzu šī gada apskatu. Gads piepildīts neskaitāmiem piedzīvojumiem un izaicinājumiem. Ja skatās ciešāk, tad gājis kā pa kalniem, augšā un lejā, augšā un lejā, bet vajadzētu jau skatīties tikai uz tām kalnu virsotnēm... Gūta ļoti liela pieredze daudz un dažādos pasākumos, projektos, nometnēs... Baudīta daba tik ļoti, ka gribās vēl un vēl.

Paldies visiem, kas ar mani kopā šajā gadā bijuši.

Paldies visiem, kas piepildīja šo gadu ar lieliskām emocijām un piedzīvojumiem.

Paldies ģimenei, kas mani vienmēr atbalsta.

Paldies Dievam, ka šis gads bijis tik veiksmīgs un piepildīts.

Lai 2017. gads būtu vēl piepildītāks un vēl aizraujošāks! 

Par ko lai raksta?

Ir dienas, kad apsēdies pie datora, un gribās raksīt. Bet par ko? nezinu. vai drīzāk Nezinu ar lielo burtu, jo godīgi, nu reāli nezinu...
Varētu par to cik labi man iet, varētu par to, cik slikti man iet. Varētu par to, cik ārā ir skaists laiks, jo man patīk sniegs. Varētu jau arī par to, cik satraukta esmu par Ziemassvētku tuvošanos straujiem soļiem.
Varētu un varbūt pat vajadzētu rakstīt kaut ko patriotisku par godu šim mēnesim, bet man ļoti bieži, atļaušos teikt, izbesī, ka visi jūtamies latvieši tikai novembrī. Visu pārējo gadu noliekam savu valsti, cik te slikti, cik mazas algas, un tad novembrī viss ir skaists un jauks, ar godu piespraužu Latvijas karoga lentīti pie krūts, smaidu, un kad nedēļa pagājusi, norauju lentīti, nez kur nometu (vēl jo projām nesaprotu kur cilvēki viņas pēc tam liek), un turpinu gausties par to cik Latvijā slikta dzīve.
Varētu rakstīt arī par to, ka ārā sprēgā lūpas, no mutes nāk skaistie dūmiņi un rokas pēc brīža kļūst nejūtīgas un sarkanas. Varētu rakstīt, ka esmu vai neesmu sajūsmā par gaidāmo atkusni uz mēneša beigām. Varētu rakstīt par to, ka šodien esmu izdzērusi gana daudz ābolu sulas. Varētu, bez šaubām, jums uzrakstīt manu ļoti garo darāmo darbu sarakstu, bet tas būtu garlaicīgi.
Tāpēc es uzrakstīju jums variantus par to, ko es varētu rakstīt, bet nemaz ne par ko nerakstīšu.
Jauku vakaru!

saullēkts 27. oktobrī, 2016. gadā

Uzskati, kas skatās ne tur.

Daļa no šodienas pārdomām-

politikas stundā runājam par politiskajām ideoloģijām, bet ne par to šoreiz stāsts. Kad skolotājs jautā par to, vai valstij būtu jāpalīdz neveiksminiekiem, citi saka jā, jo valstij ir izdevīgi, ka vairāk cilvēku strādā. Un tad man lika aizdomāties skolotāja teiktais - kas vispār ir valsts? Valsts esam mēs paši, tauta, sabiedrība. Bieži vien, ar jēdzienu valsts tiek asociēta ar valdību, saeimu un pārējiem deputātiem. Bet valsts. Tie esam paši mēs.  Demokrātiska valsts, tak.
Noteikti kāds lasīja šo un domāja - kas tas vispār ir?


haha, tad nu ziniet, skolā, kad ir jau 8 stunda, un centies galvā iebāzt kārtējo teoriju, kura tik ļoti nogurdina, gadās prātā visādas domas.

Reiz braucot autobusā, ieslēdzās senāka dziesma, un klausīšanās atgrieza atpakaļ tajās dienās, kad tā man bija top dziesma. Un radās kāds prieciņš. Prieks, kas varbūt kaut kur bija pazudis, uz mirkli atgriezās. Tāpēc, šodienas ieteikums - pa reizei ieslēdz senāku dziesmu, kas tevi atgriež laikā, kad juties pavisam sajūsmināts un laimīgs, jo mūzikai ir ļoti liels spēks.

šodien,par godu Ziedonim, dziesma "Ne citu rīt". :)
Vispār Ziedonim, bez šaubām, ir ļoti skaisti dzejoļi, Jums tā neliekas?

kad domas jaucas pa vidu, kur nevajag.

Vai tiešām esmu viena, kurai domas galvā tik skaļi, ka nav vietas, kur padomāt?
Šorīt vilku zeķes kājās un domāju, vienmēr sāku ar labo kāju. Šorīt uzvilku pirmo zeķi kreisajā kājā. Lūk tik tālu esmu. Sēdēju un domāju, vai cilvēki maz piefiksē kurā kājā uzvelk pirmo zeķi?
Saule rietot pasaka mums atā ļoti skaisti. Vai mēs vienmēr atvadāmies ar prieku un jaukumu?
Dzeja jālasa ar sirdi, lai to saprastu. Man ar acīm lasot, jau šķiet sarežģīti, kur nu vēl ar sirdi lasīt.
Bet ja nopietni, tad skola ir reāli forša lieta. Tā dod iespēju katru rītu celties agrāk, piespiež tevi pārģērbties, iziet no mājas, turēt acis vaļā visu dienu. Ja nebūtu skolas, es vismaz trešdaļu no diennakts 24 stundām gulētu, pidžamu nekad nenovilktu un diez vai izkāptu no gultas bez īpaša iemesla, piemēram, ēdiens. Ēdiens ir gana liels iemesls, lai izkāptu no gultas. Un jā, skolā taču arī dod ēst. Ne vienmēr garšīgi, ne vienmēr pietiekošā daudzumā, bet tomēr bezmaksas.
Varbūt nākotnē kļūšu par dzejnieci. Kas zin, varbūt kādam patiktu tas ko es rakstītu. Es neapgalvoju, ka man pašai patīk, kur nu vēl citiem tas patiktu. Kādi vēl dzejoļi, ja pat bloga rakstu nevaru uzrakstīt sakarīgu un saprotamu. Starp citu, pabeidzu lasīt vienu grāmatu. Maziņu, plānu, kas vienmēr man mugursomā stāvēja, jo man bieži sanāk brīvas stundas (sports) vai arī kas jāgaida (autobuss) tad vismaz var ko palasīt. Noras Ikstenas "Besa". Izlasīju un atkal domāju... vai man maz tas viss patika? Laikam vairāk nē, nekā jā. Prātā palicis viens -

Jātiek galā ar debesīm, un tikai pēc tam

var ķerties pie dienas darbiem.

,Ir laiks pabeigt šī vakara darbus, un likties uz auss, kā sacīt jāsaka. Un jā, šovakar pieslinkošu un nepievienošu nevienu skaistu saulrieta foto. Tās var redzēt manā instagramā. Kam nav slinkums, apskatīs tur pat. :)

Lai jums lieliska nedēļa, draugi. Solos rakstīt biežāk (varbūt.)

Skola un saullēkti.

Skola ir sākusies pilnā sparā, un, laikam, tam astrologam bija taisnība, labāk bērnus uz skolu pirmajā septembrī nevajadzēja vest. Ir tikai otrā skolas nedēļa, bet sajūtu līmenī šķiet, ka jau ir gada vidus un tas nekad nebeigsies. Tomēr jau ir jūtama skolas ietekme uz manu miega režīmu. Vēlāki vakari pie rakstāmgalda, agrāki rīti pie virtuves galda. Tā vien izklausās, ka pie galdiem tik sēžu. Un tā arī ir. Cik tad pakusties pa dienas vidu? Maz. Tāpēc arī izrādās ārsta ieteikumi katru dienu nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm, jo pa vasaru visu laiku skraidīju un darīju, muskuļi sāp no sēdēšanas. Re kā mēdz būt. Muskuļiem nepatīk sēdēt. Tad jau neko, jādara kas lietas labā, citādi sāpēs cīnīties nav diezko forši, visi piekritīsiet.
Ja varētu atļauties, tad arī pačīkstētu par saspringto grafiku. 9 stundām, 8 stundām un miljons obligāti neobilgātajām konsultācijām. Tomēr 12. klase un tie eksāmeni pavasarī gaida. Varbūt lieku sev lielu izaicinājumu ar savu eksāmenu izvēli, bet kas neriskē, tas nevinnē. Lai piepildītu sapni, ir smagi jāstrādā un sevi jāpieradina pie darba. Es tiešām centīšos darīt visu, kas manos spēkos.
Un starpcitu, ja "ieejam" motivējošajā sarunu līmenī tad esmu diezgan "hype" (ekstra sajūsmināta ar lielu enerģijas devu) par grāmatām. Pabeidzu lasīt "Ieraduma Spēks" un pagaidām, tā ir mana šī gada izlasīto grāmatu favorīte, tomēr man ir diezgan lielas aizdomas, ka Robina Šarmas "Līderis bez titula" aizstās šīs grāmatas "titulu" par šī gada favorīti.. Jo šobrīd esmu lielā sajūsmā. Par abām grāmatām, ja godīgi, jo principā, tās abas iet roku rokā un apvienojot zināšanas un pielāgojot savai dzīvei tur var sanākt reāla romāna vērta dzīve. (pēdējā laikā visu mēru grāmatu izteiksmēs. hm, kāpēc?)

Un starpcitu, uz skolu piecelties agri no rīta ir vieglāk, ja aiz loga ir skaists saullēkts. Labi, labi, šis foto uzņemts ceļā uz autobusa pieturu, bet tomēr.. ideju sapratāt.
Saule ir mana stihija, un ja vēl tur pievienojas klāt mākoņi, teiksim, spalvu. Vispār ideāli.

Pavasari, pavasari - ko Tu dari?

Putni čivina, saule spīd, vējš pūš. Pasaule griežas un nekas nestāv uz vietas.
Man atkal iztrūkusi viena Muzikālā piektdiena. Bet rīt atkal tāda būs.
Esmu Rīgā, biju mājās, tad atkal esmu Rīgā. Arī šis nekad nebeidzas. Un ziniet, viegli tas nav :D
Kad biju mājās, beidzot izjutu pavasari. Uzkāpu uz velosipēdu un ķēru vēju. Nu, jā. Arī sakaitināju visus apkārtējos suņus. Bet vismaz bija jautri.
Šī ziņa ir tikai kā mazs "update", ka es nekur neesmu vēl pazudusi. :)
Priecīgu pavasari, mani draugi! 

Viss reiz beidzas.

Pāris dienas atpūtusies slimnīcā, sapazinusies ar jauniem cilvēkiem un izlasījusi pāris grāmatas skaistā otrdienā es devos mājās. Cik nu mājās, ārā no slimnīcas. Tikai ar nelielu nosacījumu no daktera puses -ja palikšu Rīgā. Ja nu tomēr tās sāpes atgriežas? Saņemu nedaudz pretsāpju tablešu un arī vienu zāļu recepti. Un laimīga dodos prom. Un saprotiet-  atkal notikums, kas notiek pirmo reizi mūžā -- es braucu ar taxi! :D hahah, nekas īpašs? Bet tomēr patīkami izmēģināt kaut ko jaunu.
6.oktobrī atgriežos savā mīļotājā BKU slimnīcā (tiem, kas nezin BKUS = bērnu klīniskā universitātes slimnīca) tikai šoreiz uz vienkāršu pārbaudi, lai atrādītos ārstam, ka ar mani viss labi. Un tā jau arī ir. Laiž mani prom un pat atļauj braukt mājās. Pa tiešām mājās. Nekad mūžībā es nebiju gribējusi uz mājām tik ļoti. Kā nu ne, kā nu jā, "sadabūjām" transportu kā tikt, un neticēsiet - pēcpusdienā es iekāpu pati savā mājā, un pati savā jaunajā istabā. Tajā mirklī, tā nebija līdz galam pabeigta. (Gan es kādreiz safotogrāfēšu un palielīšos jums). Likās, ka esmu pārlaimīga! Un tas arī viss, kas man bija vajadzīgs, lai es justos laimīga. Un tāda es patiesi biju!

māsiņas kā krāsiņas

Ir tak' svarīgi!

Šodien parunājos ar jaukiem cilvēkiem un sarunas gaitā nonācām līdz manam blogam. Un tad es sapratu - esmu tak sprukās! Sen neesmu rakstījusi, un arī izskata ziņā nekas stipri sen nav mainījies... Un tagad es visu savu lasītāju priekšā kaunpilni paklanos un saku - piedodiet mani mīļie, tulīt pat cenšos visu ātri, bet kārtīgi, sarakstīt, lai arī jums, sestdienas vakarā, dzerot tēju, ir ko palasīt un uzjautrināties par maniem trakajiem piedzīvojumiem. :)
Lai Jums šovakar garda tēja, un labi lasās mans blodziņš. :)

Viss notiek.

Rit jau 8 diena, kopš esmu slimnīcā. Jūtos fantastiski un viss ir kārtībā.
Viss sākās ar trešdienu,kad ieradāmies šeit, nokārtojām formalitātes un tad sākās gaidīšanas posms - uz kādu stundiņu tiku nosēdināta spēļistabā, gaidīt kamēr atbrīvosies brīva gulta palātā. Kad gulta sagadīta, atliek tikai atpūsties un neko nedarīt. Jo tā tam jābūt. Neliels anesteziologa apciemojums - tīri īsa instrukcija par nākamās dienas operāciju un darāmajām - nedarāmajām lietām. Kā jau vienmēr - ne ēst, ne dzert.
Vakarā lielāks uztraukums nekā no rīta.

Rīts iesākās skaisti, ar saules stariem logā. Medmāsas aizsūta mani uz dušu, uzvelku skaisto operācijkreklu un gaidu. Sagaidu mirkli,kad mani pasauc uz procedūru istabu, iedod skaistu aprocīti ar vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, vecumu, nodaļas nummuru un kaut kādu citu nummuru, pati izspriedu,ka tas droši vien ir kāds lietas nr. :D Tai pašā laikā viena "mīļa" māsiņa pūlējās man ielikt katetru. Neveiksmīgi sadurot un "urķējoties" zem ādas vienā rokā tiek mēģināta veiksme otrā. Arī tur nākas mirklīti "paurķēties" līdz tiek atrasta vēna. Un, protams, man paziņo, ka mana operācija būs 10:30. Neliels stress, jo vecākiem pateicu, ka pie manis droši var braukt tikai 11, jo iepriekš anestezeologs un arī ārsts pateica, ka operācija būs plkst.12... Neliela satraukuma sms un pirmais selfijs operācijkreklā. Stress pieaug. Bet tomēr vecāki atbrauc, sistēmu pieliek, iedod tabletīti un es dodos ceļā. Šoreiz bez asarām. Laimīgi atvados no vecākiem un māsas, nobraucu liftā uz nezināmo stāvu (jo godīgi - es pat nezinu kurā stāvā ir operācijzāles). Protams, pārkāpšana no vienas gultas otrā, tad jau uz operācijgalda. Apkārt sāk ņemties divas māsiņas, visādi aparāti, vadi un viss kaut kas cits interesants ko nopētīt. Protams, tiek uzlikta elpošanas maska. Aptuveni pus minūti mierīgi elpoju, tad sāku ķiķināt, un pie sevis smējos - "kāpēc nekas nenotiek? " un tad mana "filma izslēdzās".
Pie samaņas atnācu, kad jau biju palātā, bet māsa teica, ka izbraucot no lifta esmu pateikusi čau, tomēr es to neatceros :D Protams, atkal mugurā garā adatiņa un uz skapīša blakus lielais aparāts ar šprici, kas pamazām laiž iekšā zāles, lai es kāju nejustu. sajūta jocīga. nekur nevari aiziet, ne uz citiem sāniem pagriezties. Guli kā nezin-kas tikai uz muguras. Pēc tam jau mani ik pa laikam apmeklēja super duper labās māsiņas, kas palīdzēja pagriezties uz citiem sāniem. Jo ar laiku zāļu deva tika samazināta un es kājas sāku pamazām just arvien vairāk. Tā nakts bija šaušalīgi grūta gan fiziski, gan psiholoģiski izturēt gulēt lielāko nakts daļu uz muguras vai arī vienkārši gaidīt, kad kāds atcerēsies, ka tev vajadzīga palīdzība.

 Un tas viss beidzās piektdienas pēcpusdienā, kad šo lielisko aparātu man noņēma nost.:) Protams, piektdien nevarēja iztikt bez jautrības - vienā mirklī aparāts sāka skaļi pīkstēt un tas norāda, ka kaut kas nav kārtībā. Medmāsa cīnījās, cīnījās un atmeta šim ar roku un sameklēja citu tāda veida aparātu. Un tas, par laimi strādāja bez problēmām. Tā, kā nevēlējos piedzīvot tādu pašu briesmīgu nakti kā iepriekšējo, medmāsa iedeva man kaut ko līdzīgu miega zālēm. Tas bija ap plkst. 21. Paskatos pulksteni un guļu. Pamostos. Sajūta, ka esmu pilnībā izgulējusies, bet prātoju, kādēļ istaba tik tumša? Protams, plkst ir tikai 23. Pilnīga nesaprašsana. Kāja nedaudz notirpusi, pieceļos sēdus un nolemju pagaidīt medmāsu, lai iedot vēl kaut ko, jo nu esmu pilnīgi izgulējusies. Pēkšņi pamostos, saprotams, guļus stāvoklī, un nesaprotu kas notiek. Ir 4 no rīta. Tagad miegs nāk vienkārši nežēlīgi. Guļu, nedaudz paveru acis, kad medmāsa izmēra temperatūru, guļu tālāk. Nedaudz paveru acis,kad ienāk bars ar medmāsām nodod maiņu, laikam kaut ko arī runāju ar viņām, bet to jau neatceros tā kārtīgi, un kā vienmēr - guļu tālāk.

 Guļu ar acīm ciet un dzirdu - "Labrīt, Luīze! Uz rentgenu jābrauc!" Pie sevis prātoju -"vai jūs traki, nakts vidū rentgenu?" Atverot acis apjaušu ka palāta ir gaiša (laikam jāpiebilst ka arī tukša, jo biju visu nakti viena pati, jo piektdienas pēcpusdienā visi izstājās laukā) un ātrs skatiens telefonā norāda plkst. 9... Pieceļos sēdus, un saku, ka es nedaudz pasēdēšu, lai nenoreibst galva. Kaut kā iekāpju ratiņkrēslā un mani ved. Pa ceļam gandrīz aizmigu, bet tad sāka atsaukties atmiņā "nakts piedzīvojumi" :D tad nedaudz vēlāk pie manīm ciemos atnāca Rūta. Atnesa "Kinderolas" ^^ Protams, kamēr viņa ciemojās, es vēl pagulēju diendusu. Pamodos tikai tad, kad klāt bija jau Jonatāns ar Ingūnu. Jautri un smieklīgi, kā jau vienmēr, kad Jonatāns ir blakus. Laiks paskrēja ātri. Viņiem savas darīšanas. Tad pirmo reizi ar kruķiem aizgāju uz tualeti. Interesanti man gāja, bet izdevās. Tomēr nolēmu, ka vairāk viena pati tā nedarīšu. Neilgi pēc tam atnāca arī Elīna. Nu kārtīga ciemiņu diena man bija! :)  Protams, ar Elīnas palīdzību tālāk pārvietojos ar ratiņkrēslu, un pat saņēmu medmāsas atļauju to atstāt sev pie gultas, lai vajadzības gadījumā visur varētu nokļūt. Vakarā/pēcpusdienā palāta piepildījās pilna, jo nežēlīgi daudz traumu. Visi kas ieradās bija uzņemšanā gaidījuši aptuveni 3 h kamēr kāds sāka viņiem pievērst uzmanību. Bet man jau viss labi un jauki.


Svētdiena arī bija jautra diena, jo Elīna visu laiku bija pie manis. Viņai kārtīga brīvdiena un man laba kompānija. Nekas īpašs nenotika. Vizinājos ar ratiņkrēslu, sasmaidījos ar vienu gadu veco Krišjāni, paskatījos Disney Junior, un vienkārši atpūtos.


Pirmdiena lielākā vai mazākā mērā sākās ar ārsta apmeklējumu, kurā viņš paziņoja, ka grib, lai es staigāju ar kruķiem nevis vizinos ar ratiņkrēslu. Pateica, ka atsūtīs rehabilitologu, lai iesākumā palīdz. Protams, viņa atnāca. Paskatījās nedaudz aprunājāmies un viņa pateica, ka jāgaida, kad šodien atnāks fizioterapeite. Laikam bija jau pēcpusdiena, kad mans ārsts atnāca pie otras meitenes ko viņš ārstē un man smaidīgs prasa : "Nu, rehabilitologs bija?" un es viņam tik pat smaidīgi saku : "Jā! Bija, teica, ka jāgaida fizioterapeits." Viņš sašutumā un smējās, ka redz viņa lielie plāni ir izgāzušies. Smaidīgs aizgāja prom... Varbūt pagāja 10 min, varbūt 15, bet nu max 30 un fizioterapeite bija klāt. Tikai priecājās un slavēja  - "Kad gan fizioterapeitam ir vieglāks darbs, kad pacients jau visu māk un var izdarīt!" Nopriecājās un tik slavēja. :D Nedaudz pastaigājām līdz māsu postenim un viss. Es jau visu mākot. Vēlāk atbrauca Elīna un arī tad vēl pastaigāju. Un viss forši un jauki.


Otrdiena sākās ar to, ka gaitenī satiku dakteri un viņš teica - šodien sāksim! Tas nozīmēja skrūvju griešanu. Atgriezos palātā, un paēdu savas brokastis, pagāja kāds laiks -spaidīju savu telefonu, līdz mirklim, kad ieraudzīju savu ārstu aiz durvīm. Viens rokas mājiens, kurš sauc mani ārā no palātas. Kamēr iztuntuļojos un aizgāju pagāja mirklis. Laiks skrūvēšanai! Aizgāju uz procedūru istabu, apsēdos uz kušetes. Viss kas notika bija tas, ka es, pavisam mierīgi, bez nekādām emocijām tur sēdēju, kamēr viņš tur ar abām rokām ar skrūvgriežiem centās pagriezt skrūves. Dažus uzgriežņus pagriež uz priekšu, dažus atpakaļ, tad citus atkal uz priekšu. Man nebija pilnīgi nekādu sāpju, pilnīgi nekā. Vienkārši sēdēju un blenzu.
Pēc tam runājām, ka ar šo Ilizarova aparātu, pagarinot kāju par 1 mm dienā un to 1 mm vēl sadalot uz divām griešanas reizēm dienā to visu var izdarīt gandrīz bez sāpēm. Šie dzelži man būs 6 mēnešus -ja viss būs labi, bez iekaisumiem. Ja iekaisumi, tad vairāk. Pēc tam viens mēnesis langete un tad jau varēšu sākt staigāt. Teorētiski un arī praktiski, šos 3 cm varētu izstiept aptuveni 2 mēnešu laikā, bet tad kauls nespētu saaugt un sabriest un tur vienkārši tie 3 cm būtu tukšums un būtu nepieciešama vēl viena operācija, kurā tad šajā tukšumā ievietotu plastmasa kaulu. Bet ārsts teica - iztiksim bez liekām operācijām un liekām rētām. Tātad būs laiks, kad skrūves vajadzēs griezt un būs laiks, kad skrūves nevajadzēs griezt vispār. Pati pagaidām visu vēl 100% nesaprotu, bet visam savs laiks.
Atgriežoties palātā satieku māsu un Ilzi no Saulaino dienu bibliotēkas. Atnesa man otro Tobija Lolnesa grāmatu un arī vienu citu grāmatu, ja jau es tik ātri lasu, tad vajag daudz lasāmvielas! :) Tad jau atkal interesants laiks ar Elīnu.. Un diena paskrēja ātri. Pēcpusdienā atbrauca jautras palātas biedrenes ar kurām smējāmies gandrīz līdz pusnaktij.

Un šī diena pagāja vienos smieklos. Jo aizmigām smejoties, pamodāmies smejoties. Šodien dakteris pat atnāca pirms brokastīm un pagrieza skrūves. Itkā teica - šodien griezīsim divreiz. No rīta es nodomāju, ka tas nozīmē, ka viņš vēl atnāks, bet tagad saprotu, ka tas nozīmēja,ka griežam divreiz nozīmē divi apgriezieni. Bet nu nezinu, rīt atnāks, tad redzēs. Šodien bija atnākusi arī fizioterapeite. Vienkārši papļāpāt. Aprunāties kā man iet. Ļoti jauka, tikai nezin viņas vārdu. Centīšos apskatīties viņas kartīti. :D Un visa diena aizgāja smejoties un ākstoties. Un tagad, protams, pabeidzot rakstīt šo ierakstu arī ir jautri.
Hahahaha, ieliku šo rakstu, un kas atnāca - mans dakteris Salmiņš, pagriezt skrūves. ^^

Pēc operācijas.

Pirmo reizi pēc operācijas svaigā gaisā.

Mans draugs Otto

101 lieta.

Ir atlikušas 634 dienas no 1001 bet izdarītas tikai 12 lietas:
Pārbīdīt mēbeles savā istabā - jau ļoti sen, bet vasarā tiks darīts atkārtoti.
Īsu mirkli būt ielu muzikants - ja aptuvena stunda skaitās īss, tad tas notika pēc ģitāristu sesijas. 
Aiziet uz kino - jau sen un manuprāt ir noticis vairākkārt.. 
Uzbraukt Latvijas televīzijas tornī - pagājušajā vasarā kopā ar Julianu
9. klasē nedabūt zemāku atzīmi par 5 - izcīnīju tikai divus 5 - vācu valodā un bioloģijā nepaveicās.
Pabeigt 9. Klasi ar atzīmem ne zemākām par 7 - uz liecības neviena septītnieka. :)
Gada beigās noturēt savu vidējo atzīmi virs 8,00 (9. klasē) - gada noslēguma vidējais vērtējums 8.71
Piedalīties 3 novada olimpiādēs - izpildījies vairāk - fizikas, latviešu valodas, ķīmijas, vizuālās mākslas
Pabeigt mūzikas skolu bez 5 uz apliecības  - solfedžo 6, mūzikas literatūra 8, klavieres 8.
 Atrast visas mūzikas literatūras klades un visu sarakstīt vienā - pagājušajā vasarā un šogad labi noderēja.
Uzrakstīt dzejoli - mammai dzimšanas dienā, laikam. Tas bija tik sen, ka nespēju atcerēties.

Uzzīmēt 3 mandalas - vasarā aiz gara laika...

Mans skaistais mūzikas skolas izlaidums.

Šobrīd ir šis smagais eksāmenu laiks, lai gan mūzikas skolas eksāmeni un arī izlaidums gar muguru, tad vēl priekšā trīs skolas eksāmeni.. Tad sāksies vasara pilnā krāšņumā, kura beigsies septembrī ar smago operāciju, kad gadu būšu mājmācībā un gulēšu gultā, bet par to gan jau citreiz..

Es jau zinu, slinkoju te blogā dikti, bet skola prasīja tik daudz pūļu, ka reizēm miegam laika aptrūkās. Tagad vairs tikai šī un divas nākamās nedēļas un tas viss būs uz kādu mirkli beidzies. Tad sekos neaizmirstamā vasara, kurai plāni ir diezgan lieli, cerams, ka izdosies... :) Tomēr, ja kādam ir piedāvājumi kādam neaizmirstamam pasākumam vasaras laikā, tad dodiet tik šurp! ;)

Centīšos pildīt tālāk savu 101 lietu, kas nu jau samazinājusies uz 89 lietām. 

Un kā tev sokas ar savu 101 lietas sarakstu? :)

Par to, kas šobrīd notiek...

Mākslinieciskā bilde no jaungada salūta.

Pirmā gada mēnesis jau gandrīz cauri. Un kā tad ir ar tām lielajām apņemšanām? 

Viss jau notiek, bet tikai pamazām. Grāmatas lasītas. No Twitter jau lēnām cenšos atradināties, nu reizēm jau iemetu aci, bet retāk kā iepriekš. Pietam, 101 lietas saraksts arī turpinās. Piemēram, šobrīd aktuāls punkts par piedalīšanos 3 novada olimpiādēs. Divas jau aizvadītas. Fizikas novada olimpiādē nopelnīta atzinība, bet latviešu valodas olimpiādes rezultāti vēl tikai gaidāmi. Pie olimpiādēm varētu arī pieskaitīt angļu valodas runas konkursu, kuram šobrīd cenšos sagatavot runu. Jā, esmu „mazliet” apslimusi, tāpēc šobrīd dzīvojos pa māju, lai piektdien konkursā spētu labi norunāt savu runu. Tāpēc ceru, ka piektdien turētu par mani īkšķus. ;) Arī savus sapņus cenšos pildīt, pat tik vienkārši – godprātīgi pildot skolas uzdotos mājasdarbus, lai ar teicamām atzīmēm pabeigtu skolu. :D No bloga atdzīvināšanas gan diezko nesanāk, mamma jau tirda visu laiku,ka blogā neesot nekā jauna. Ko lai dara? :D

Bet kā gan jums visiem iet ar savu

apņemšanos pildīšanu? Visam jānotiek pamazām, bet ļoti nopietni. Tāpēc savu īso rakstu beigšu ar novēlējumu jums:

Lai Jūsu vissmalkākie un gaidītākie sapņi piepildās tieši tad, kad Jums tas visvairāk ir vajadzīgs!

2014.

Tas brīdis ir klāt! Jauns gads, jaunas apņemšanās, jauni mērķi... Šī gada iespējas ir tik plašas. Mērķu ir tik daudz, vēlmju tik daudz. Šo gadu esmu sākusi darot to,kas man patīk. Ar fotoaparātu ķerot salūta mirkļus un tad jau no ideju priekiem iedvesmojos šeit: iHannas blog un tapināju sev plānotāju. Tādu vienkāršu, mīļu un personisku. Par to nedaudz vēlāk, kad būs gatavs.. ;)
       Bet turpinot par tiem mērķiem... Tādu ir daudz. Gan muļķīgi,gan nopietni, gan sapņaini, gan īstenojami.. Piemēram: adresē Goodreads.com ir grāmatu lasīšanas izaicinājums. Jau pagājušajā gadā pieņēmu šo izaicinājumu un uzstādīju savu mērķi 12 grāmatas.. Protams, lielā slinkuma un laika trūkuma dēļ, netiku pat tuvu šī izaicinājuma pievarēšanai. Izlasītas tikai 4 grāmatas. Kauns, kauns. Šogad centīšos laboties un uzvarēt pati sevi,izlasot vismaz  12 grāmatas. Sāku jau šodien. :D Pārnākot mājās no jaungada balles aptuveni 6:30 man nenāca miegs un es sāku lasīt grāmatu. esmu jau pie 12 lapaspuses. Mērķis ir reāls un pat ļoti īstenojams.
      Mans nākamais mērķis būtu izpildīt vismaz 15 lietas no sava 101 lietas 1001 dienā saraksta. Šobrīd saraksts kustās uz priekšu ļoti lēni, bet laiks tomēr iet.. Tas nekad neapstājas.. ;)
      Kā nākamais šī gada mērķis varētu būt atrisināt savu atkarību no twitter un facebook nepārtrauktas pārbaudīšanas. :D Smieklīgi, vai ne? Tas ir kā niķīgs paradums. Bet tai pat laikā varētu darīt kaut ko noderīgāku. Piemēram, palasīt grāmatu :D
       Vēl viens mērķis - ļoti sapņains un miglā tīts - sākt darīt kaut ko savu sapņu īstenošanai. Piemēram, internetā studēt kādus bezmaksas foto kursus, vai dienā vismaz 10 minūtes trennēties spēlēt ģitāru. Ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, kad neesmu darījusi neko tādu, kas virzītu uz priekšu.
        Protams, viens no mērķiem ir vairāk atdzīvināt savu blogu. Jo tas ir nožēlojami, ka te nav īpašu ziņu :D Ok. Es labošos..
        Pagaidām šie ir mērķi, kurus es centīšos izpildīt uz visiem 1000% Noteikti, šiem pievienosies vēl daudzi citi mērķi. Bet par to citreiz.. ;) Kādi ir tavi mērķi?
 Tev šogad novēlu 365 burvīgas dienas, 52 neaizmirstamas nedēļas, 12 apburošus mēnešus un 4 debešķīgi skaistus gadalaikus... Lai piepildās visi Tavi sapņi, mērķi un vēlmes. :)

101 lieta sāk pildīties!

Šodien atverot savu blogu, un ar acīm pārskrienot pār sarakstu, atradu lietiņas, kas ir izpildījušās, pašas no sevis, bez tiešiem nolūkiem un arī tādas kas ir procesā. < 3
Esmu laimīga par jau paveikto, jo tie nav no tiem mazākajiem... :) Tad nu lūk, apskatīsim!

1.Pārbīdīt mēbeles savā istabā...
Iepriekšējais mēbeļu izkārtojums man bija patiesi patīkams un arī tajā pat laikā ērts, varbūt ne vienmēr,bet man tas patika. Man bija tāds kā neliels ofisiņš, kur varēju ielīst un paslēpties. Arī guļot mani īsti nevarēja redzēt, un tas dažreiz bija patīkami. Tagad galds nostājies kārtīgi pie sienas, un uzradies vēl viens galdiņš, jo 9. klase par sevi liek manīt, darba daudz, un uz galda stāvošajam datoram nav vietas.
/Bildi nepublicēšu. :D /

21.Īsu mirkli būt ielu muzikants...
Pēc Ģitāristu Sesijas (par to noteikti būs garš raksts, gaidu bildītes) noslēguma koncerta, kopā ar grupas biedriem - lielisko ģitāristu Ginteru, pārsteidzošo vokālisti Adriju, megajautro bundzinieku Maikliņu (Maiklu), un laikam jaunpienācēju Daci, un neizpalikt arī bez basistes Luīzes (tas būt es :D), domājām atzīmēt helovīnus. Tā kā doma par klaiņošanu pa mājām un "saldumus vai izjokosim" nebija tā vilinošākā, nolēmām nopelnīt naudiņu saldumiem... Manuprāt, aptuveni stunda, varētu skaitīties "īss brīdis". Ārā laiks nav no tiem siltākajiem, kaut arī uz maiņām spēlējot ģitāru un uz maiņām sitot bungu vālītes pret trepju margu, rokas visiem bija nosalušas, tomēr gandarījums bija.

Nopelnīt aptuveni 8 Ls, 7 čupačupsi un 5 biezpiena sieriņi. Secinājumi - cilvēki ir dāsni arī mūsdienās. Bildē redzams čehols ar ziedojumiem, un otrā bildē iegādātās skittle paciņas. (bildē nav lieliskā ģitārista Gintera) Atvainojos par kvalitāti, daudz smieklu, nakts tumsa un zibspuldze nav tas labākais savienojums priekš kvalitatīvām bildēm ar telefonu. :)


38.Uzbraukt Latvijas Televīzijas tornī...
Pie māsas Rīgā viesojās draugs no Vācijas. Mans uzdevums bija viņu izklaidēt. Tad arī paviesojos šajā dzeltenajā tornī. Protams, ietektu arī citiem uzmanīties ar biļešu iegādi, sievietei rokas veiklas, balss ātra, un es tiku apmānīta par dubultu cenu. Bet redzot torņa stāvokli, un padomājot par to cik daudzos muzejos tieku iekšā par velti, tomēr negāju strīdēties, un uztvēru to kā ziedojumu tornim. Lai jau ir kaut kāda attīstība.Attēlā ; panorāmas skats no torņa. (Lūdzu, uzklikšķini uz bildes, lai to apskatītu, jo bloga platums neļauj to publicēt lielāku.)

62.Atrast visas mūzikas literatūras klades, un sarakstīt visu vienā.
Par sākuma procesu lasāms TE. Tomēr vasaras pēdējajā nedēļā viss tika sarakstīts lielajā Dinamo Rīga kladē, un šobrīd tā tiek turpināta.Varbūt ne tik pat glīti,un maliņas mēdz aiz garlaicības apzīmēties, tomēr cenšos savaldīties. :D
67.Iemācīties uz ģitāras 11 jaunas dziesmas... PROCESĀ
Tā,kā ar šā gada rudeni esmu Praulienas grupas sastāvā. (noteikta nosaukuma tai nav, bet te nepublicēšu pat pagaidu nosaukumu, jo jau apnicis ka visi par to ņirgājas un apsmej.) Esmu basģitāriste... < 3333 Sākumā gan biju elektriskās solo ģitāristes amatā, tomēr ar dalībnieku trūkuma palīdzību esmu tikusi pie basģitāristes amata. Un pēc Ģitāristu Sesijas (nopietni, bez jokiem, par to visu pasākumu būs cits garš un plašs raksts) esmu sapratusi, ka bass ir mana "stihija" un ar to arī viss turpināsies.
Par dziesmām runājot, esmu apguvusi jau vismaz 3 dziesmas. Visas 3 uz basģitāras, bet tikai 2 no tām uz akustiskās ģitāras. Ja būs pieejami video faili no Ģitāristu Sesijas, kur es spēlēju šīsdziesmas, noteikti tos publicēšu šeit. ;)
75.Uzrakstīt dzejoli
Mūzikas skolā septemra laikā, bija jānodod eseja/dzejolis/sacerējums, izvēloties no 3 tēmām - Mūzika manā dzīvē; Mans skolotājs - mans ideāls; vai arī Kapēc es mācos mūzikas skolā. Es izvēlējos tēmu Mūzika manā dzīvē, un tapa dzejolis, tomēr ne tik atbilstošs un adekvāts, lai kāds to lasītu, tāpēc to šeit nepublicēšu. Un tā arī es neesmu nodevusi ne eseju, ne dzejoli neko tādu. :D Ak, es ļaunā. ^^ Bet ko lai dara, ja nav iedvesmas?
78.Uzzīmēt 3 mandalas.
Manuprāt, bija vēl vasara,kad aiz gara laika tapa apm 5 mandalas. Šobrīd tikai divas no tām ir izkrāsotas.Tomēr atdzīstu, tas ir nomierinošs un domu sakārtojošs process. :)


Pagaidām apmēram tā..
Un kā tev veicas ar sava saraksta izpildi? :)

Horoskopu apskats 02.11.

Mana horoskopa zīme ir Dvīnis, jo esmu dzimusi maijā.
Šodien pamanīju savus interesantos horoskopus. Aplūkosim parīti no tiem visiem, dažādajiem...


Dzīvei ir nepieciešams līdzsvars! Ja visu nedēļu esi strādājis, tad tagad nedari to pašu brīvdienās! Atvelc elpu.. ;) /No twitter - @ZvaiznuTulks /


Nepūlies, diez vai tev šodien izdosies atsaukt atmiņas par tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Tomēr dažkārt arī elementāra atmiņu apcere var palīdzēt saglabāt možumu un ticību saviem spēkiem.     /No http://www.delfi.lv/horoskopi/ /

Iespējams ka nolemsi doties garākā ceļojumā vai vismaz pievērsīsies tā plānošanai. Novakarē akcentu vēlams likt uz savas nākotnes plānu rakstīšanu kā arī garīgu vērtību pieņemšanu. /No Twnet.lv /

Iespējams, dosies uz veikalu, lai iepriecinātu sevi ar kādu pirkumu, ko jau sen būsi noskatījis. Kāds attālāks radinieks var lūgt tavu palīdzību, esi atsaucīgs un pretimnākošs!   /No Appolo.lv /

Tev varētu būt daži interesanti sapņi šovakar. Neļauj sevi apmānīt ar neskaidriem simboliem. Šie sapņi varētu izgaismot kādas bažas, kas saistītas ar biznesu. Izveido sarakstu ar simboliem, un mēģini saprast, ko tie mēģina pateikt. Ja tam ir kāda jēga, rīkojies saskaņā ar to. Tavi sapņi, iespējams, tikai atklāj to, kas tev jau zemapziņā ir skaidrs.    / No SievietesPasaule.lv

Tieksme pēc harmonijas un skaistuma sev apkārt. Prasme sevi skaisti pasniegt, un pierādīt savas labākās rakstura īpašības. Labas izredzes harmonizēt un uzlabot savas attiecības. Tava alkatība, var iedzīt parādos!   /No LatvijasRadio2 / 

Kaut arī šodien skaitās brīvdiena, būsi iegrimis darba lietās. Iespējams, jaunais projekts, kurā būsi iesaistījies prasīs vairāk laika un informācijas nekā iepriekš domāji. /No 1188.lv /

Un visa novembra prognoze :
/no draugiem.lv lapas astrocentrs. / 
Darbs dzen darbu. Darba pilnas rokas. Nu kā lai vēl raksturo šo mēnesi? Atslābināties, atpūsties, paceļot nav laika. Jāstrādā! Kas nu kuram – cits pa māju rinķa dancī, cits savā darba vietā rausies uz nebēdu. Līdz ar to arī neliels nogurums, vājuma sajūta. Tas viss pie lietas. Kas pelnījis, saņem labu algu! Par finansiālo pusi jums jāuztraucas nebūs. Attiecību jautājumi gan pašlaik nebūs topā. Jūsu mīlas zieds uzplauks tikai reizē ar pirmajiem sniegpulkstenīšiem. Pagaidām šajā frontē bez pārmaiņām!

nesaki neko...

Ja tu nevari pateikt kaut ko jauku, labāk nesaki neko. 

Pirmais krosiņš...

Skrienot smuka saulīte spīdēja... :) 

Uznāca man tāds skriešanas tirdonis. Domāju, vasarā, vasarā... Bet nu kapēc gaidīt! Šovakar sadūšojos un aiziet!

Tagad esmu ļoti laimīga... 

Šis man bija pirmais vakara  skrējiens. Nu neko daudz īpašu par skriešanu jau es nezinu. Vilku botas kājās un gāju. Gāju skriet. Pie mājas ir mežs. Un starp mežu un pagasta daudzdzīvokļu māju rajonu ir zemes ceļš. Nolēmu, ka pirmajai reizei vajadzētu būt labi. 

Skrēju un sapratu, ka bikses neriktīgas. Nu man tādas čaukstīgas, ar rāvējslēdžiem. nu jā, es tāda neprātīga, ar tādām skrēju. Tad es sapratu, ka mati nav riktīgi. Man bizīte, un bizīte zem jakas, kas padarīja muguriņu vēl slapjāku.... Bieži vien, skatoties kādu sporta pārraidi, brīnijos par tām siekalām, kas lido.. Nu sapratu, kāpēc tā ir. Kad sākas neliels, patīkams nogurums un elpiņa aizraujas, un sākam elpot ātrāk, nedaudz siekalas "iet pa gaisu". Tur padarīt neko nevar. :) Tad sapratu, ka gribu iegādāt pulsometru. Jo nekontrolēju, kas ar mani notiek. itkā apzinos, ka skrienu lēni un viss kārtībā, bet tomēr drošības sajūtu gribās... Tad sapratu, ka jāsāk krāt naudiņa nopietnākiem sporta apaviem. Jo tā tomēr ir veselība. Tad sapratu, ka šitā visa padarīšana baigi forša. Tad sapratu, ka gribu vēl....
Tā nu nolēmu, ka izmēģināšu šo skriešanas "štelli" no rīta. Ceru, ka viss izdosies tik pat labi kā šodien!

Produktivitāte.

Kaut kad nesen, nolēmu, ka līdz šī mācību pusgada beigām ir palicis apmēram mēnesis. Tā, kā biju pamanījusi, ka manas atzīmes ir diez ko nošļukušas - ja pagājušogad vidējā atzīme bija 8.1, šobrīd7,5, ne vecākiem prieks, ne man. Tad sapratu, ka kaut kas lietas labā ir jādara. Tas nekas, ka tā ir tā pamatskolas grūtākā – 8 klase, kad nāk 2 jauni, sarežģīti priekšmeti. Lai labāk kontrolētu savas mācības iegādājos e-klases ģimenes komplektu 1 mēnesim-par Ls 1.40 (apmaksa ar karti). Ļoti ērti! Var redzēt statistiku, kurā vietā klasē esi pēc vidējās atzīmes, kurā vietā esi katrā mācību priekšmetā, ērti redzi savu sekmju izrakstu, pārskati visas atzīmes, iespējams redzēt par ko iegūta atzīme-kontroldarba tēmu. Var redzēt arī kavējumus. Interesanti. Ērti vari kontrolēt-kur tava atzīme par zemu, vai kāda ir tava vidējā atzīme, kurš kontroldarbs nav rakstīts, par kādu tēmu tas ir. Vēl mani klasesbiedri skatās, ka var redzēt kontroldarbā klasē  cik ir piecinieku, cik 3 utt. Bet to es vēl neesmu izkodusi. Ak, aizmirsu pieminēt-savu klasesbiedru atzīmes nevar redzēt-redzi tikai sevi! Jauki.

Tātad, nepar to es vēlējos rakstīt šo ziņu. Šī iemesla dēļ, ka esmu neapmierināta vēlējos uzlabot savu mācību produktivitāti. Kā labāk iemācīties, un kā lai informācija skrietu galvā iekšā vieglāk.

Protams, pirmā doma bija tam tač domāta MāteGoogle. Tomēr šoreiz nepalīdzēja. Laikam nemācēju pareizi meklēt. Bet tad sāku izmēģināt dažādus variantus, kā lai labāk ietu. Šeit padalīšos ar tiem variantiem ko esmu atklājusi.

·        * Svaigs gaiss - Istabā, kurā centies kaut ko iegaumēt ir jābūt svaigam gaisam. Protams, tas jau sen visiem zināms, bet dažreiz aizmirstās. Tomēr-atkārtošana zināšanu māte.

·        *Ērts krēsls – krēsls, kurā sēdi ir nepieciešams ērts. Tik ērts lai mugura nebūtu deformēta, pēdas uz grīdas (hahaha), un, protams, lai netirpst dibens. Par to nākamais punkts-

·        *Kustības – nesēdi 2h no vietas pie galda, piecelies, apej riņķi pa istabu. Lai ķermenim nav vienāda poza visu laiku-notirps kājas, rokas, arī iepriekš pieminētais dibens.

·        *Klusums – vienmēr mācoties esmu mūžīgi klausījusies mūziku. Sapratu, ka tā bijusi kļūda. Galīgi aplami. Klusumā tev nebūs vēlme dziedāt līdzi, vai padejot. Protams, tas nav slikti, tikai atceries - tu šobrīd mācies!

·        *Nebaidies runāt skaļi – kad kaut ko atkārto, nebaidies runāt skaļi – šādi tu trenēsi dzirdes atmiņu. Un iespējams kaut kas vairāk paliks galvā, jo izteiktam vārdam lielāks spēks.

·        *Pieraksti - ja kaut ko atkārto no grāmatas, paņem kādu piezīmju bloknotu un veic piezīmes – izraksti definīcijas, kādas formulas, apzīmējumus vai jebko kas tev liekas svarīgs - tikai atceries, pieraksti kodolīgi. pirms stundas pārlasi savus „atslēgvārdus”. Tajā mirklī negribēsies lasīt romānu par daļu reizināšanu vai dalīšanu, tāpēc kodolīgi.

·        *Pārlasi – ja agrāk mācoties pārlasīji trīsreiz, un redzi, ka tagad atzīmes vēl joprojām šaubīgas, tad saproti, ar to nepietiek. Pārlasi vairāk, piemēram, 5 reizes. Nedari tā, kā es agrāk, vienreiz pārlasīju, nu domāju, ka gan jau pietiks. Nu ar gan jau vien nepietiks.

·        *Tukšums – raugies lai galds būtu tīrs, kārtīgs, bez gružiem, un uz tā būtu daudz vietas, jeb lai tas būtu plašs. Jo tev būs vairāk vietas varēsi izplesties – bieži vien lai kaut ko kārtīgi atkārtotu ir nepieciešama gan grāmata, gan klade, gan arī dažreiz darba burtnīca (manuprāt, viņas ir liekas vispār, agrāk tāpat iztika, nu, bet tās jau tikai manas domas) un kur nu vēl vietu atrod kādai darba lapai ar uzdevumiem? Plašāks, kārtīgāks, tīrāks galds – visam atradīsies vieta un nekas nenoklīdīs.

·        *Tukša mute – neēd tai pat laikā kad mācies. Arī no tīrības puses, noteikti kāds nākamgad vēlēsies saņemt grāmatu ar tomātu mērces, un zaptes plankumiem. Nav tak patīkami. Un arī – tas novērš tavu uzmanību. Vairāk pievērsīsies ēšanai nekā mācībām. Tas nu noteikti neveicinās produktivitāti. Tāpēc jau ir domāts virtuves galds. Pietam – apsēžaties kopā ar ģimeni, pavakariņojat, pārrunājat kā katram šodien veicies, ja ēdīs katrs kur gribēs, tad ģimene atsvešināsies, un tā vairs nebūs ģimene, bet kopmītnes, tāpēc atceries par saviem mīļajiem.

·        *Bez datora – izslēdz datoru un internetu. Tas novērš tavas domas. Ja darīsi vairākas lietas vienlaicīgi: dators + mācības, nepadarīsi nevienu, vai arī tikai vienu. Protams, kaut ko jau varbūt izdarīsi, bet cik daudz? Minimāli. Tviterī kāds jauns tvīts? Jāizlasa – pēc 2h mēs attopamies jau Facebook, un kur tik vēl nevien. Nevajag, atvēli šai nodarbei savu laiciņu, tas būs patīkamāk un bez sirdsapziņas pārmetumiem.

·       * Saplāno – izveido grafiku, kurām stundām tev uz rītdienu ir jāgatavojas, ja iemācīsies ātrāk varēsi vai pavadīt laiku pie pc, vai pamācīties rītdienai. Jo ja tu svaidīsies no viena priekšmeta uz otru, atkal nekas labs nebūs. Koncentrējies uz vienu lietu.

 Nu tā. Laikam man šobrīd atklātos esmu uzskaitījusi. Ja tev ir kādas idejas kā vēl uzlabot savu produktivitāti, raksti komentāros, ar prieku gaidīšu un atbildēšu.

Protams, es esmu skolniece, tāpēc rakstu par mācībām, bet neviens jau nav teicis, ka šie paņēmieni nedarbojas tavā darbā. Es par mācībām – tu par darbu! Izmanto to arī ja tu vairs neej skolā! J

Nu gan man reti garš raksts sanācis, bet beidzot atradu īsto tēmu, par ko man šodien gribējās uzrakstīt un izpaust savas domas. :)

Varbūt tev ir kādas idejas, ko es vēl varētu uzrakstīt? Kādi jautājumi? Jautā, nekautrējies. Zinu, mans blogs nav tik ļoti populārs, un visticamāk komentāru zīmīte tā arī paliks pie 0, bet nu cerība mirst pēdējā!

Jauku tev rītu/dienu/vakaru! :)

Šogad pirmais!

Lai atkal nebūtu tā, ka man nākamgad netic,ka šodien bij pirmais sniegs lieku te bildi.Šodien neviens netic ka pagājšogad sniegs bijs jau 13.10. :) Nu ok, mīlīši-neiešu tak kašķināties. :)
Nu un šeku reku bilžons-

Photo challange!

Jupī jey! Esmu nolēmusi piedlīties tādā ellīgi superīg štellē, kā 30 day photo challange, jebšu 30 dienu foto izaicinājums. Apmēram tā-ir sarakstiņš, ar vienu lietu katrai dienai kura jānofotogrāfē, un jāievieto bildes kādā albūmā-facebook, twitter, tavs blaos, flickr vai jeb kur citur. Nu var jau nelikt arī nekur. :)
Tātad. Tuvāk pie lietas--- esmu nolēmusi piedalīties šajā ----> FAT MUM SLIM oktobra izaicinājumā.
Manuprāt tas ir ļoti interesanti, un varbūt,un tā noteikti būs, ka piedalīšos vēl kādā photo challange. ;)

Esmu izdomājusi,ka šajā blogā nelikšu bildi katru dienu, bet gan pēc nedēļas-vienu ziņu ar sīs nedēļās bildēm. Tomēr, ja jūs ieinteresēja manas bildes, centīšos tās katru dienu ievietot Šitajā burvīgajā blogā, un varbūt savā Facebook albūmā.  Citu cilvēku bildes ik dienu vari iečekot šeit-   bet lai tur kaut ko redzētu, diemžēl ir jābūt piereģistrēijes Facebook. ;)
Nu ceru, ka esmu tevi ieinteresējusi, un varbūt ja ne šomēnes, tad nākammēnes varbūt piedalīsies. ;)
Lai veicas!!!  

Lietus...

Daži cilvēki sajūt lietu. Citi tikai izmirkst.

/Bob Marley/

Tā ir taisnība. Biju laukos-jau vasaras beigās. Ārā ļoti stipri lija, precīzāk gāza lietus. Ar brālēnu nesen bijām atgriezušies no ezera jo bija liela tveice. Brālēns no peldes bija noguris, tāpēc vēlējās atpūsties. Bet man patīk lietus. Plikām kājām devos ārā-lēkāju, skraidīju,šļakstījos pa peļķēm. Nolēmu, ka brālēns nedrīkst šādu izklaidi laist garām-pavisam izmirkusi ieplanēju istabā viņam pakaļ. Atdzīšos, ka pierunāt viņu nebija diez ko viegli. Bet kad bijām ārā-abi bijām laimīgi. Vēlāk,ienācām istabā, protams visu piepilinājām (giggle).vecmamma teica, ka vectēvs kādu mirkli stāvējis pie loga, vērojis mūs un tikai noteicis-lai jau izklaidējas.

Nezinu vai jūs uztvērtāt manu domu. bēēēt, tas jau nekas. :D Galvenais,ka pateicu to ko domāju. Nevajag paturēt jautrību sevī-vajag dalīties ar citiem! :)

Lai tev jauks lietus!