Paātrināju gaitu, un jā, še kur re kur viņi divi ir -pirmie strazdi mūsmājās!
Tādi gan nedaudz sabozušies, jo kā nekā pie mums vēl ir ziema + ar visiem grādiem mīnusā naktī!!
22.marta rīts ...tik ziemīgs
 | |
Bet ko es?!?
Es saprotu, ka man šeit pēdējais laiks ziemas bilžu stāstam, jo pavasaris -kam jau ir, kam tūlīt būs klāt!!
7.decembris
Redz, lielais dēls skolas gaitās, bet mazais dzīvojas mājās. Tad arī sanāk, ka visi tuvās apkaimes apdeiti, notiek mums abiem divatā.
Te jau krasas dabas atšķirības jūtamas 15/16 decembrī
Kā mūs decembrī sarma lutināja, pilni soctīkli ar šī netverami baltā dabas skaistuma bildēm, bet man aiz slinkuma tik viena:))
Nākamajā dienā man ieplānota pelde dīķī.
Pa iemīto taciņu brienam uz dīķi, bērni un suns līdzi, ne pirmā ne pēdējā reize, kad ejam tādā bariņā.
Bet šis zosu gājiens uz dīķi izvērtās gana traģisks.
Es pat nepaspēju ielīst dīķī, kad suns uzgāja uz ledus, mums to ieraugot un izmisīgi suni saucot atpakaļ, tomēr notika -kas notika, jo ledus plāns, un jā....suns dīķa vidū ielūza.
Acīm skatot un ar prātu saprotot, ka suns pats netiks krastā, neizlauzīs ledu...
No sākuma Džeris tā kā to mēģināja darīt, bet tad vienkārši uz aplīti sāka riņķot... ūdens tad ledaini auksts...cik ilgi apļos...
Sākās šausmīgā ātrumā glābšanas darbi, cik nu ātri tas bija iespējams.
Ja no malas filmētu to, kā brālis traktoru ar visu meža izvedējpiekabi, iedzina dīķī, cienīgs youtube video būtu..
Pirmais piegājiens nesekmīgs, pārbrauciens otrā dīķa krastā, traktors ar visu piekabi, šķībi līdz pusei ūdenī, man viena doma -apgāzīsies un vēl lielāka nelaime notiks..
Ar hidromanipulatoru kausu, sašūpoja ūdeni un ledus sadalījās, suns gudrs būdams pēdējiem spēkiem izpeldēja krastā. Izturēja, jo saprata, ka viņu mēs glābjam.
Bet kā sunim zobi klabēja no aukstuma un šoka, pirmo reizi mūžā dzirdēju!
Cik ilgs laiks pagāja, līdz suni izglāba, man neprasiet, jo man likās ..ka aizritēja vesela mūžība..
Džeris tika nogādāts veterinārārsta gadīgajās rokās, un dzīvo tālāk laimīgs un vesels.
22.decembris
Meklējam Ziemassvētku eglīti.
Vai man vienai ir tā? Laicīgi tiek noskatīta eglīte, tik nodomā, ooo, jāatceras, rekur smuka eglīte -kā reiz būs mūsu svētku egle!
Varianti divi:
Pirmais -vai nu tu aizmirsti, kur esi eglīti noskatījis?!
Otrais- ak, dies, šitā nu gan par pliku, kur tādu egli?! (Kaut pasen likās, tik skaista egle) :))
 | ||||
| Šī gan varētu būt manu sapņu egle, kas kuplotu sētā |
Ziemassvētku brīnums ienāca mūsmājās!
Mans jaunākais dēls sāka runāt, pilnos teikumos un uzreiz zināmas lietas, vārdus un vietas ...un... un mums vecākiem/radiem/draugiem tik milzīgs prieks..
Mēs jau neteicām, kurš satiek, un bāc -Daniels runā! Apjukums un neviltots prieks reizē!!
Gatavošanās svētkiem.
Darba daudz, palīgu daudz, dzīvesbiedrs -pīrāgus, puikas -piparkūkas, pa vidu vēl cepetis top, ko nu kurš..
Īsts Ziemassvētku brīnums -krusa un varavīksne!!!
Kad labi pavadīts vecais gads un sagaidīts Jaunais.. hmmm, nekas jau būtībā nemainās, viss rit tālāk savu ierasto gaitu...
Skolas brīvlaiks iet uz beigām, kārtējo reizi izstaigājam Vedzes dabas takas.
3. janvāris
Sals sāk kniebt degunā
Žēl par Greizo osi.. tas decembra lielos vējus nav izturējis..un aizgājis nebūtībā..
8.janvārī savā facebook profilā ierakstīju..
Heijā, mīļie draugi, radi, paziņas!
Vai Jums arī šodien bija tikpat silti, kā man sava āliņģītī?!?
Tajā brīdī, man gan tik -15 grādi bija ārā, kad gāju plunčāties, bet sajūtas pēc ūdens bija"svelmainistindzinošidedzinošas"...:)
...Dvielītis trīs dienas gaidot mani, palicis -sasalis par veļas dēlīti..:)
18.marts
Todien pirmais cīruļputenis ik pa brīdim plosījās uz nebēdu... zeme un debesis griezās...
Bet tas mūs nebiedēja, uzstādīt meža zvēriem automātisko graudu kaisītāju -barotavu :))
Nedēļas nogalē puišiem pavasaris galvā!
Izdomāja pāris lokus izmest ar kāpurnieku DT-75....izkustināt pēc ziemas miega kloķus..!! :)
Sākums jau daudzsološs, mierīgi pa tīrumu pabraukājās, pie reizes pavizināja arī mazāko puiku, tam pilnai laimei daudz nevajag!!
Bet kur sākas apnikums, tur turpinās demolēšana!
Redz, izdomāja upē sērfot!
Sapratu, ka ziepes nu tik būs, kad mans draugs un īstais dzelzs rumaka saimnieks, pārtrauca filmēt, bāza telefonu kabatā, acīmredzami kļuva nervozs un sāka emocionāli žestikulēt un bļaut.
Televīzijā tad parasti skan pī pī pī, bet es ātrgaitā attālinājos no notikuma vietas.
Viss labi, kas labi beidzas!
Izbrauca no tās upes visi trīs -traktors, stūrmanis, pasažieris un ceturtais -asistents arī nomierinājās! :) :)
Par blogošanu...vienam patīk, otram vairs nepatīk, trešajam vispār vairs nepatīk, ceturtajam vienalga :) :)
Bet redz kāds man piedzīvojums.
Viendien pie mājas pieripo policijas mašīna, meklē dzīvesbiedru, bet tas kā reizi otrās lauku mājās.
Izrādās, par savu vecu lietu- medību torni, ko būvējis savām un palīgu rokām, un ko dienu iepriekš pārvedis, no jau divus gadus jaunā medību lauka īpašnieka īpašuma uz savu piemājas lauku -policijā uzrakstīts iesniegums par ~nozagtu mantu!
Nu redz, tad bla bla bla īsumā mans vaļasprieks Vērmeļmeita lieti noderēja!
Jo šeit ir bilžu stāsts, kā mēs to medību torni četrus gadus atpakaļ būvējām un uz tā lauka uzslējām!!
Tā redz, kā tiek tērēta arī valsts nauda uz bezjēdzīgām principiālam sūdzībām!!!
SVIESTS!
Vēl lielāks sviests, kā lika to višku zemē - tā tas tornis sabruka! :)
Ha, gribas teikt, ne mana cūka, ne mana druva!
Egoisms -abpusējs!!
Arī no Vērmeļmeitas -smaidīgs egoisms.
Ja nebūtu to strazdu, drīzāk nebūtu arī šeit šī raksta !! Paldies Tev pavasari!
Bet es mīlu visus gadalaikus!!
Arlabvakaru!!
