Turaida.

Man sanāca tāds neplānots līdzi brauciens pēc uzaicinājuma, piecu minūšu laikā, bija jāsaka, braucu vai nebraucu līdzi.. Tomēr braucu, kaut zinu, ka Turaidas pils apmeklējumam sezona ir uz beigām, un jau n-tās reizes esmu pabijusi..
Tā arī bija, ka apskatīt varēja vairs tikai pils torni un muzeju, un vienkārši baudīt pils apkārtni...
Zelta rudens jau pāri kalniem.., bet cilvēkam jau tāda daba, ka viņš atradīs -kā sirdi un acis priecēt.!!

Protams, Eduardam tagad ir tas vecums, es, es un es, visu pats!!!

 Torņa iekšpusē..

 Augšā tornī, veroties pa logu tālumā, domas aizklejo nezināmā virzienā.. tāds miers, ja nav cilvēku drūzmas, mati vējā plīvo..un tu aizpeldi savās fantāzijās..uz brīdi..

Muzejā..arī klusums.. pils apmeklējuma laikā, vēl divas ārzemnieku ģimenes vai draugu kompānijas satikām..un viss..

Vieni neesam, uz mums kādi noraugās no augšas..

Nosaluši.., gribas ēst, kā vienmēr tas cilvēka dabā, tad nu piestājām pie Raibā suņa sasildīt sevi un vēderus:))

Beigās vēl gribu pastāstīt par mednieku tēmu.. nedēļu atpakaļ atkal piedalījos medībās, bet rakstīt un rādīt es vairs nevaru, nav ko atkārtoties..
Šoreiz tik viegli negāja, gari un purvaini masti, trešo mastu dzenot, nobijos ne pa jokam, iemaldījos purvā un netiku purva upītei pāri, vienu brīdi sirds sitās krūtīs ne pa jokam, jo pārējie masta dzinēji strauji attālinājās, tā man vismaz likās, bet, beidzot laimīgi tiku pāri upītei pār vienu koku un steigšā solī piedzinu pārējos..
Bet ceturtais masts vēl purvaināks!! Tas man beidzās ar piebristiem zābakiem un nosalušām kājām!!
Bet medības veiksmīgas, gan mežacūka, gan aļņa teļš nomedīts! Tā lūk!!
Bet neskatoties atkal uz visu par un pret šo lietu, mani arī  uzlielīja par šīs štelles pamazu apgūšanu!!

Kaut gan daba pelēkos toņos -sirdī Jums vēlu krāsainību!!!