Par šo matu rotu ir īpašs stāsts, jo pasūtījums no bērna mani ļoti samulsināja. Bērni bērnu dārzā uzveda ludziņu par margrietiņu, kurai bija uzbrukuši kaitēkļi. Ludziņā darbojās dažādi ziediņi un kukaiņi, darbība notika ziedu pļavā. Es savam bērnam piedāvāju būt par ziediņu, vai taurenīti vai bizbizmārīti, ko nu sirds kārojas mazai meitenei. Es naivā domāju ka viņa noteikti gribētu būt roze vai tauriņš, vai vēl kas skaists, bet saņēmu atbildi: ES BŪŠU PĻAVIŅA. Man acis lielas, kāpēc pļaviņa, jo redz skolotāja tā teikusi. Es protams mēģināju bērnam skaidrot, ka jūs jau visi ziediņi kopā veidosiet to pļaviņu, piedāvāju atkal un atkal kādu ziediņu, bet bērns pastāvēja uz savu.
Drusku palauzīju galvu un tad nu ņēmu un piegāju tai lietai radoši, kad jau tad jau, lai ir pļaviņa. Jo kurai mammai tad negribas, lai viņas bērns būtu apmierināts un laimīgs.
Nekas jau jauns man nebija jātaisa vai jāšuj. Ņēmu zaļo stīpiņu, ko izmantoju egles maskai un noārdīju nost eglīti, un klāt saspraudu vecās labās piespraudes rozītes, kas man kalpo dažādiem gadījumiem jau vairākus gadus. Un protams mugurā vilkām zaļo egles kleitiņu, bez apmetnīša. Un pļaviņa gatava un bērns apmierināts. Ko tik nedarīsi pilnai laimei.
Otro matu rotu taisīju bērnudārza cepuru ballītei. Jau iepriekš man gribējās izmēģināt mini cepurīti . Nu tad mazajai dāmītei sameistaroju mazu mini cepurīti..
Cepuri izrotāju ar sen sen iegūtām strausu fermā pērļu vistiņas spalviņām. Tā tas maiss stāvēja jau vairākus gadus uz skapju augšas un netika nekur izmantots, varbūt tāpēc ka gaidīja savu īsto laiku izlietošanai. Laukā ar tā kā mest negribējās, kā nekā iegūtas īpašā veidā un vietā. Iesaku jums ar paviesoties šai eksotisko putnu fermā "Viesturi". Ļoti jauks saimnieks, ar interesantu stāstījumu par saviem putniem un ne tikai.
