Mēs šodien satikām Ziemassvētku vecīti

           Šodien mums bija ne tik ļoti priecīgs pasākums, jo pēdējās atmiņas par zobārstu tā nepatīkamākās. Bet drosmīgi turējās mana vecākā jaunkundze un devāmies pie daktera, kas atrodas blakus Doma laukumam. Un, kas par priekiem, Ziemassvētku tirdziņš un īsts vecītis. Bērni bija sajūsmā, vesela māja ar lielām piparkūkām un jauks karuselītis, kā balva par drosmīgo turēšanos pie zobu daktera. Sākumā Ziemassvētku vecīti aplūkojām pa gabalu, tā kautrīgi tik pamājām. Bet metot vairākus lokus pa tirdziņu, pēkšņi nejauši saskrējāmies ar Ziemassvētku vecīti. Un nu kautrība bij jāmet pie malas un jāaprunājas ar Ziemassvētku vecīti.

          Eh, šī burvīgā bērnība. Fotoaparāta līdzi nebija,( par Ziemassvētku noskaņu Vecrīgā skatiet ceitas pasaulē) , bet sajūta vienkārši brīnumaina, bērni bija tik laimīgi. Ēda piparkūkas un vizinājās karuselī.

Un pilnai laimei, šovakar uzstādījām ar bērniem adventes kalendāru.

Kaut kā šogad sanāca tas pēdējā brīdi, plānots jau bija kādu laiciņu atpakaļ. Sagribējās man kādu paliekošu lietiņu arī citiem gadiem. Izvilku pārpalikumus no lina aizkariem un sašuvu dažāda lieluma  kabatiņas. Virsū salīmēju cipariņus jau pagājušogad iegādātos.

te jau man asistenti uzradušies kalendāra fotosesijā

ļoti burzīgs tas materiāliņš - lins, ah, mans perfekcionisms, bet galvenais jau bērna prieks.

Lai jums jauks šis Ziemassvētku laiks

Somiņas jaunkundzēm

Atnesa man melnus samta svārkus un lūdza lai es uzšuju mazajām divgadīgajām jaunkundzēm dārziņā mazas roksomiņas, jo redz pašlaik esot tā topa rotaļlieta. Un notiekot cīņas par tām dažām kas ir, bet meiteņu tad daudz.

Teikšu godīgi, kādu laiku svārki nostāvēja skapī, jo grūti man šūt melnu, kas būs domātas priekš bērniem. Veicu pat aptauju, vai nav kādai mammītei vecās roksomiņas iekrājušās, tā cerēju tikt cauri bez šūšanas. Bet nekā... Tad nu ķēros pie krāsaini  košu akcentu domāšanas.

Ceru ka mazajām lietotājām patiks šie mazie aksesuāriņi.

Pūkains, balts un brīvs no sāpēm

Gaidu balto sniegu un brīvu kustēšanos.

Sanācis man tāds gaidīšanas laiks. Kaut kā nemaz negribas rakstīt par to visu. Bet mana rokdarbošanās ir apstājusies. Es nedrīkstu ne adīt, ne tapot, ne šūt, katra mazākā kustība manī rada diezgan nepatīkamas sajūtas-sāpes. Biju tik daudz lietas saplānojusi, ko un kā darīšu, jāizdara vēl tas un tas...... Bet tagad varu tik sēdēt un skatīties.  Vispār jau jautri, iepriekš sūdzējos, ka gribu ļoti ļoti atpūsties, nedarīt neko, nu tā pagulšņāt, paskatīties filmu un nu man ir piespiedu brīvdienas-atpūta  (ha ha). Bet tik ļoti gribas, ko darīt, pat filmu skatoties es vienmēr ko adu vai tapoju. Nemaz nemāku tā gulšņāt un nedarīt neko. 

 Mana skaistā baltā pūkainā šalle tagad dabūs nedaudz pagaidīt kamēr taps pabeigta, eh kā ļoti gribas viņu pabeigt. Man ir ļoti iepatikusies tā dzija, viņa ir tik patīkama, tik jauki ar viņu strādājas, ka pirkstiņi paši ātrāk uz priekšu kustas. Nu kā īsta balta ziemassvētku šallīte.

Pūkaina maiga kā gaidāmais sniedziņš. Nu ļoti patīkams materiāls.

 Tapojamais raksts:  3 uz priekšu 2 atpakaļ uz 3 lieluma tapām.

Ciemos pie Elizabetes

Dāvana Elizabetei

Bērnam, kuram noteikti ir ļoti aktuālas rotaļas ar lelli - bebi noteikti vajag vēl kādu apģērba gabalu ar ko papucēt savu lellīti. Un ja pašai dāmītei ir tu-tū svārciņi, tad bebucim ar noteikti tādus vajag.

pirmais lellei tapa - zeķubikses. Man palikās žēl mest ārā bērna smukās zeķubikses, kāju pirkstiņiem sagribējās paskatīties caur zeķbiksēm, tāpēc nolēmu dot zeķubiksēm trešo dzīvi. Sašuvu mazas minī zeķubiksītes. Un lai būtu pilns komplekts apģērbam uzšuvu mežģīņu blūzīti klāt, nu tā lai var pucēties bebis pa smuko.

Mūsmājas bebis iepōzē ar jaunajām drēbītēm pirms došanās pie Elizabetes bebucīša.

Un vēl viena lietiņa, ko beidzot realizēju, kas mani neatstāja vienaldzīgu, klejojot pa citiem blogiem ir karodziņi. Nu dikti, dikti man viņi patīk.

 Noteikti savu bērnu istabu arī tā izrotāšu, tik drusku būtu vairāk tā laika, tad jau būtu noteikti gatavi.

Daudz Laimes Dzimšanas dienā

LATVIJA

Šajā nedēļā manā namā viss grozās  par un ap Latvijas dzimšanas dienu. Drusku grūtāk sanāca mums pārslēgties no Mārtiņdienas uz Lāčplēšdienu, jo bērnu dārzā Mārtiņdienu svinēja 11. novembrī, bet lai radītu ikgadējo noskaņu dodoties aizdedzināt svecīti pie Rīgas pils mūra, ņēmām un sataisījām lukturīšus, kas ļautu liesmiņai izdegt līdz galam.

Brīvdienās bērni ļoti aktīvi līmēja un grieza karodziņus, lai taptu zīmējums "Daudz Laimes Dzimšanas dienā Latvija". 

Kā jau ierasts, abām meitenēm noteikti jābūt vienādiem darbiem, tāpēc tapa diezgan vienādi darbi. Salūts krastmalā.

Abi darbiņi dosies uz bērnudārza izstādi. Šonedēļ bērni dārziņā  ļoti aktīvi mācās dziesmas un dzejoļus par Latviju.

Un jā, starp citu, mans nejaušais Latviskais pirkums Rozes grāmatnīcā.

Auduma lentīte

Jauku jums šo nedēļu, lai arī jums tā ir  latviskās noskaņās.

Daudz Laimes Dzimšanas dienā Latvija

Kaķīt's mans

Ātrā maska Mārtiņdienai

Man ātrākais kā uzšūt meitenei masku ir stīpiņa, pie kuras var piestiprināt ausis attiecīgajam zvēram nu visu ko tur var piestiprināt, kas tik vien vēlas būt , jau iepriekš stāstīju par eglītes masku un sniegpārsliņu, ātri un skaisti. Protams ka pats ātrākais variants ir papīra vainadziņš pie kura pieskavots zvēra attēls - izprintēts, uzzīmēts, no žurnāla izgriezts utt. Nu kā te , kad mani mazie dzimšanas dienā izklaidējās.

  

Mans kaķīt's tapa piešujot divas austiņas pie stīpiņas un vēl sašuvu viņam asti. 

Un kaķēns var doties uz Mārtiņdienas andeli.

Dzert tēju uz Kataru

Šis raksts ir Ilzei-Sarkanajai Bietītei. Rakstu, kāpēc es tik ļoti novēlojos ar dāvaniņas izsūtīšanu.

Manas pārdomas iesākās ar to, ko es drīkstu vai nedrīkstu sūtīt uz Kataru. Un tāpēc tapa  Ilzei  tējas krūzīte ar rozītēm.

Un te mans lielais vaininieks, kas ērti iekārtojas uz maniem kamoliņiem, izmantojot tos kā spilventiņus.

nu mīļš un labiņš viņš izskatās, bet patīk viņam blēņoties un lūk ar mans lielais kreņķis bija par auskariem, ko savas aizmāršības pēc es biju atstājusi uz galda un Peka protams izdomāja ar tiem paspēlēties. Kreņķis man bija par to ka nevarēju es vairs vienu auskariņu atrast,veicu ģenerālo tīrīšanu ja tā var teikt, un nevarēju atrast ne pa kam. Un materiāli ar ko sapērļot jaunu auskariņu mājās man ar bija beigušies.

Sāku jau domāt kādu citu variantu tev piedāvāt. Jau nopirku nepieciešamos materiālus, lai uztaisītu tev jaunu auskariņu un........ Atradās auskariņš.  Urrāā!

Ilze kastīte ir jau ceļā pie tevis

Šalles

         Mans zaļais brīnums beidzot ir pabeigts, ja tā to var nosaukt.

Tapojot šalli es izmantoju taureņu rakstu, ja tā var teikt. Improvizēju ar krāsu un rakstu.

Bet, bet, bet.....Nu nesanāca kā man gribētos. Ar šito ir ļoti ļoti jārēķinās pie tapošanas,  ka šallītes izstiepjas garas garas-tas ir saraujas platumā.

Tagad es varu kārtīgi satīties un nu man jāmācās kā tikt ar šo garo striķi galā, varbūt šeit kāds labs padomiņš ņemams.

l

 Bet šī nav mana pēdējā šalle.

Beidzot esmu apmierinājusi savu lielo kāri pēc volān-šaļļu adīšanas. Izdevās man iegūt savā īpašumā dzijas man tīkamā krāsā.

Sameklēju interneta dzīlēs pamācību kā adīt un uz priekšu

šallītes ļoti ātri uzadās, viens vakars pie TV un gatavs, un ir ļoti skaistas.

Lūk mans veikums, man jau ļoti patīk tās batikotās dzijas, pēdējā gada laikā tik tādas vien pērku. Manas mīļākās krāsas.

Zaļie toņi - mani favorīti

šo šallīti gribu 2x garāku, tāpēc adu klāt otro fici, bet laba šallīte sanāk arī no vienas fices.