Zināšanu nekad nevar būt par daudz. Vai ne?
Un tā - mācos apgleznot zīdu. Intersanta un aizraujoša nodarbe. Visu laiku gribās vairāk un vairāk zīmēt un gleznot. Idejas pilna galva. Rokas nemierīgas. Mācos procesu, un mācos no kļūdām. Mācos tās labot un defektus pārvērst par efektiem.
Lūk, mans pirmais darbiņš. Vēl neierāmēts, bet - visam savs laiks. :)
Otrs darbiņš - lakats. Grūti un ilgi tapis, jo mācībām pa vidu ilgu laiku stāvējis novārtā. Bet, tā kā tas ir taisīts pie diviem pasniedzējiem, tad esmu mācījusies no abiem. Tehnikas un dažādas iestrādes arī pielietotas no diviem padomdevējiem.
Kad lakats sākotnēji tapa - nebija ne shēmas, ne skices, ne idejas. Līdz ar to - galarezultāts ir tāds, kāds ir.
Bet kā pasniedzēja teica - līdz iemācīšos visu kārtīgi, vēl daudzus zīda gabalus sabojāšus. :) Bet - īsts mākslinieks teiks: 'Tā tam bija jābūt! Tā tas bija domāts!' :)