Mazs, spīdīgs, bet noderīgs

Starp mazajām dāvaniņām tapa kaut kas par tēmu "Hello Kitty" :)

Nr.3

Šogad kājas tik ļoti nesalst, arī zeķu neprasās, bet pamazītēm jau pa kādai uztop. ;)

Cepurīte

Jauna, balta cepurīte
Galvā puisēnam.
Tagad silti,
Tagad labi —
Nesalst ausis tam.

Sētas stabs to jautri vēro:
— Brīnumi nu gan!
Taisni tāda cepurīte
Galvā arī man!

(Dzidra Rinkule-Zemzare) 

Cepures raksta adīšanas shēma

 

Nr.2

Šī gada otrais pāris. Atkal nedaudz citāds kā parasti. Bet dzija ļoti mīksta, "nekodīga" un krāsaina.

Kaut kā nu nekam vairs nav  laika, pat parastas zeķes noadīt. Kas to zin, kad te atkal parādīšos (kad būs ko parādīt).

:)

Rožainās brīvdienas

     Jau kāds laiciņš pagājis kopš tikšanās Zaubes mežiņā, bet tik vien paspēts kā izlasīt dalībnieču iespaidus un komentārus, un tikai nedaudz "pieslēgties" ikdienas darbam. Ja kāds prasa, ko mēs tur mežā darījām, mēs ar mazo Lindu smejam, ka ziepes vārījām :)
Un, ja prasa kādas, tad jau ar parādam.

Šitādas!  

Skaisto auduma rozi izvinnējām Ingas loterijā.

Pateicoties čaklām fotogrāfēm tikām pie savu mukluku jeb zeķčību parādes.

Riktīgi rožainas tās dienas mums bijušas, jo pat nejauši izvēlēts priekšmets tika apdekupēts par tēmu...  ;)

 Iespaidu papilnam, ka ne visu uzskaitīt.
Dikti ceru, ka izdosies:

• kādā no blogiem atrast "TO garšīgo brūno kūku" (tā mazā Linda teica) ,
• kā arī uzzināt kā paprika burkā tik garšīga sanāk
• atgriezties pēc aizmirstām lietām :)

 Man šī tikšanās bija kā tāds burvīgs sezonas noslēguma pasākums.

Jauns septembris, jauns gads, jauni darbi, bet mazāk brīvā laika, cits ikdienas ritms un citi pienākumi. Ceru, ka gūtā iedvesma vēl ilgi nepazudīs. Bet, kas tad tur! Ja kas, zinu, kur jābrauc ;)

Vasaras nometnē

     Vasara ir tāds jauks laiks, kad pilnas rokas un domas ar darāmajiem darbiem, arī tādiem, kas skaitās "atpūta".

     Viens no tiem bija nometne, ko organizēja LSGCO(Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija). Atsāku gaidot :) Pareizāk sakot, gribēju meitai parādīt, kas tās gaidas ir un pie reizes arī pati pabaudīt to foršo nometņu garu. Sanāca gan nedaudz savādāk ar to baudīšanu, jo lija nepārtraukti gan piektdien, gan svētdien, ar izņēmumiem sestdien. Drīzāk nācās pierādīt gaidu saukli - "Gaidas možas grūtībās", bet neskatoties uz sagādātajām grūtībām, nometne bija ļoti forša - gan lieliem, gan maziem. Rakstot šeit par nometni, gribēju tikai atrādīt dažus darbiņus, kas tapa radošajās nodarbībās. Šoreiz ir kopdarbs ar meitu - viņa iesāka, es pabeidzu :)

Skaistas puķu brošas un telefona maciņi

Krekliņa pārvērtības

     Bija arī gaidu māku nodarbības - t.i. morzas ābece, ceļa zīmes(ne tās satiksmes noteikumos minētās, bet dažādi apzīmējumi, ko pielieto dabā, ejot pārgājienā, lai norādītu ceļu vai dotu kādu ziņu), ugunskura iekurināšana ar vienu spičku (slapju), mezglu veidi un to pielietojums nometnes būvju celšanā(galdiem, nojumēm, pavardam utt.), rotaļas un spēles un vēl, vēl un vēl. Kas gan var būt foršāks par gulēšanu teltīs, gatavošanu uz ugunskura un jautru kompāniju :)

Nr.1

Īpašas ar to, ka šogad pirmās, kā izrādās.

Citādi jau zeķes kā zeķes, nedaudz cakainākas kā parasti pierasts adīt.

Saulrieta stundās

Kādu laiku atpakaļ pieķēros šai dzijai (100% merserizēta kokv.) un eksperimentēju gan rakstus, gan formas. 

Pirmo reizi uzadīju džemperīti četrgadniecei. Ātri no tā izauga, taču šī dzija "labi saglabājas" gan valkājot, gan mazgājot, gan ļoti labi ārdās :)

Šovasar līdz gala rezultātam šo dziju esmu novedusi lūk šādā izskatā. 

Nosaukumu "saulrieta" deva meita,

bet es vairāk pieskaņojos tam, tāpēc, ka saulrieta stundās radīts :)

P.S. atvainojos par bilžu kvalitāti, fotoaparāts saēdās smiltis :(

Nogriezt vai atlocīt...

Kā džinsas, tā par garu... 

Parasti vai nu atlocīju, vai nogriezu :)

Bet tagad jūtos kā šūšanas kursus izgājusi šajā jomā. Klīstot pa Draugu domubiedru diskusijām bija jautāts pēc padoma kā saīsināt džinsas un sniegtas noderīgas atbildes.

Manā skatījumā ļoti piemērots veids "vienkāršais", kā džinsas saīsināt, nezaudējot oriģinālo malu šeit.

Un ir arī veids "sarežģītāks" - šeit, kur orģinālā maliņa jāatārda.

 Tagad tik jāizmēģina uz savām biksēm :)

Sveču namiņš

Kamēr baudu vasaru un savus rokdarbus esmu nolikusi maliņā, skatos un priecājos par citu darbiem.

Tā pavisam nejauši ieraudzīju ko tādu, kas atgādina garšīgas karameles un kūstošu saldējumu, bet patiesībā ir - sveces. Izrādās, ka tepat blakus kas tāds top. Autore Iveta Bundzeniece. Lūk daļa no visa skaistuma!

Iveta stāsta: "Mēs izgatavojam sveces kāzām, banketiem, jubilejām, kristībām, īpašiem gadījumiem,
pieņemam korporatīvos pasūtījumus.Varam iestrādāt bildes, vārdus, gada skaitļus, bižutēriju, figūriņas.

Svecītes pagaidām var iegādāties
zvanot man pa tel.: 20242055
vai rakstot draugos,
vai pa e-pastu: ivetabundzeniece@gmail.com

Pasūtījumu izgatavojam nedēļas laikā, protams, ja ir ļoti steidzīgi, par laiku varam vienoties.
Atrodamies Cēsīs, bet darba dienās varam piegādāt uz Rīgu.

Mēs, „Sveču namiņš”, piedalīsimies gadatirgos."

Cēsnieces pārsteidz Baltijas zeķu adīšanas čempionātā Lietuvā

/foto no www.cesis.lv/

Nevaru nepalielīt savas novadnieces.

Prieks par viņām un lai veicas arī turpmāk šādos pasākumos!

Pagājušās nedēļas nogalē, 12.jūnijā, Lietuvas pilsētā Radviliškis norisinājās pirmais Baltijas valstu zeķu adīšanas čempionāts. Savas adīšanas prasmes rādīja trīs dalībnieces no Latvijas, viena no Polijas, pārējās bija Lietuvas pārstāves. Tajā piedalījās arī divas Cēsu puses adītājas Indra Štrausa no Cēsīm un Iluta Mārtiņjēkaba no Veselavas. Divdesmit četru dalībnieču konkurencē cēsnice Indra Štrausa ieguva gopilno 3.vietu, pārsteidzot žūriju un skatītājus ar saviem dažādajiem zeķu rakstiem, iegūstot arī nomināciju „smalkākās ažūra zeķes”.

Pēc konkursa nolikuma dalībniecēm sešu stundu laikā bija jānoada viena zeķe čempionāta dienā un jāatved līdzi sava zeķu kolekcija - izstāde. Žūrija vērtēja dalībnieču sniegumu pēc vairākiem kritērijiem – oriģinālākie vai sarežģītākie zeķu raksti, plānākās vai siltākās zeķes, īsākās, garākās, krāsainākās vai neparastākā stila zeķes. Iluta Mārtiņjēkaba savu rakstaino zeķi uzadīja četru stundu laikā un pēc tam vēl noadīja vismazāko zeķīšu pāri, iegūstot atbilstošu nomināciju „mazākās zeķes”. Iluta bija arī ātrākā zeķu adītāja visā čempionātā.(www.cesis.lv)

Tamborējamais laiks

   Jo ārā siltāks, jo tālāk tiek noliktas siltās un pūkainās dzijas. Tā vien gribas ko plānāku arī uz adatām uzlikt.
Kamēr iecerētie lieldarbi vēl guļ sākuma stadijā un kaut kā nevedas uz priekšu, vairāk ārdu kā adu, tad pieķēros tamboradatai.

Kādu laik atpakaļ tika tamborēts sedziņu komplekts dažādās krāsās dāvanai.
Pēdējā radās no  diegiem, kas palika pāri.

 Pēc tam no sedziņu motīva vidusdaļas "izauga" cepurīte meitenei.

 Kad jau tamborējam, tad tamborējam vien tālāk.

Ļoti iepatikās vienkāršā "smukumjaka" no taafeles bloga. Kā reizi meklēju ātro variantu, lai ātri ir ko uzvilkt vēsajās pavasara dienās.

Tamborēt bija ļoti vienkārši - sastāv no diviem sešstūru gabaliem un jo rupjāka dzija, jo ātrāk gatavs!

Mazais santīmu maciņš

Sākotnēji bija domāts kā ento karšu glabātājs, bet arī santīmi kaut kur jāsaber,

jo mazajā somiņā maku neturu. Rezultāts vienkāršs, bet praktisks :)

Bēbim jauna sega

Lai gan sedziņa jau "iet dzīvē", vēl nebija tā īsti izklāta uz fotoprovi, nu tad te tā ir - man pašai ļoti iepatikās Opart tehnika, prātā jau turu nākamo ieceri ;)

Zaķi nāk

Lieldienām tuvojoties, mūsmājās zaķi "savairojas" :)

Pamācības atrastas musturs.lv un š.g. žurnālā Ievas māja.

"Biscornu"

Plānos ietilpst tikt  pie adatu spilventiņa, un sen acis priecēju pie "savādstūriem" jeb biscornu. Un nolēmu, ka tāds varētu man noderēt. Bet pirms ķeros pie darba, izpētīju interneta piedāvātos variantus par šo tēmu, latviski gan daudz neatradu, kā arī pašķirstīju savus žurnālu krājumus. Un vienā no 2009.g. "Rokdarbu vācelītēm" par šo tēmu jau ir bijis raksts. Tā kā šobrīd smeļos idejas un drīz ķeršos klāt savam "stūru" darbam.

Lai lasītu, uzklikšķināt uz attēla

Džemperis - Raibulis

Viens no procesā esošiem darbiņiem padarīts, varu ielikt "ķeksīti" :)

Trīsgadniekam džemperis gatavs.

Jānogaida tik, ka nodemonstrēs kā der un piestāv.