Planētu miglāji
Bieži vien šādas parādības rodas ja ļoti tuvu atrodas 2 vai vairāki sarkanie milži. Planētu miglāji var rasties ja zvaigzne ir ļoti veca,bet ne pietiekami spēcīga lai pārtaptu par sarkano milzi. Planētu miglāji var izdzīvot pat 10 000 gadu. Pašlaik mūsu galaktikā ir atklātai apmēram 3000 planētu miglāji. Planētu miglājos atrodas daudz gāzveida nitroglicerīna un pat mazliet skābekļa tāpēc daudzi zinātnieki uzskata ka tieši šādi rodas planētas. Diemžēl ar neapbruņotu aci šādas parādības redzēt nevar.
Kosmisko putekļu mākoņi
Ir izpētīts, ka pa Visumu klejo milzīgi kosmisko putekļu mākoņi. To atrašanās vieta nav nosakāma, jo šie putekļi ir mikroskopiski, bet to ietekme ir milzīga. Ja kāds no šādiem mākoņiem pietuvotos mūsu Saules sistēmai, aizēnojot Sauli, mūs gaidītu vēl neredzētas temperatūras izmaiņas. Viens variants ir tāds, ka visas planētas pilnībā sasaltu un iestātos vēl viens Ledus laikmets. Otrs, ka no karstuma tiktu "noārdīts" ozona slānis un mēs izceptos.
Ir izpētīts, ka pa Visumu klejo milzīgi kosmisko putekļu mākoņi. To atrašanās vieta nav nosakāma, jo šie putekļi ir mikroskopiski, bet to ietekme ir milzīga. Ja kāds no šādiem mākoņiem pietuvotos mūsu Saules sistēmai, aizēnojot Sauli, mūs gaidītu vēl neredzētas temperatūras izmaiņas. Viens variants ir tāds, ka visas planētas pilnībā sasaltu un iestātos vēl viens Ledus laikmets. Otrs, ka no karstuma tiktu "noārdīts" ozona slānis un mēs izceptos.
Abonēt:
Ziņas (Atom)