Zeķu kaķu armija. :D

Jau atkal pie adresāta aizceļojis sūtījums ar pieciem zeķu kaķiem un vienu zaķi, kas bija mans pirmais zaķis, tāpēc ir daži iebildumi pret iznākumu. :D Visādi citādi šis bariņš man bija kļuvis mīļš. :) Ceru, ka labi priecēs savus mazos jaunos saimniekus, kas, visticamāk, atradīs toz zem eglītes. :)

Advente.

Šogad mierīgo Ziemassvētku gaidīšanas laiku sāku ar braucienu uz mežu, lai saprastu, kas tur vēl dabūjams zem sniega segas, lai pagatavotu Adventes vainagu. Neko daudz neatradu, laikam nebiju īstajā vietā, bet nu - tiku pie kadiķiem, brūkleņu mētrām un egļu zariem. Zarus izmantojām, lai apsegtu rozi, ābelīti, bumbierīti un vīnodziņu. Pārējo nesu istabā un ķēros pie darba. Kad sāku, nepavisam nezināju, ko un kā gribu un darīšu, bet rezultāts patīk gan man pašai, gan pārējiem ģimenes locekļiem. :)

Vēl pārītis zeķukaķu.

Šīs smukulītes aizceļoja pie divām mazām māsiņām- īstām dāmītēm. Tad nu arī kaķu meitenes ir īstas dāmītes. ;)
Tā kā vienai noteikti vajadzēja ROZĀ kaķi, tad māsiņai tika piemeklēts tāds pats, tikai balts. Lai viņiem Jūrmalā labi dzīvojas! ;)

Īrisu spilvens.

Tā kā neesmu šeit atrādījusi visu garum garo procesu, tad ņēmu un visas bildes saliku kolāžā.


Īrisi bija mans sāpju bērns, jo ievilkās izšūšanas process vismaz 4x garāks kā biju plānojusi. Bet rezultāts pārspēja manas cerības. Te lielum lielais paldies jāsaka Margaritai par noformēšanu! Spilvens tiešām bija ļoti, ļoti, ļoti skaists!
Tas aizceļoja pie kāda mana attāla radinieka uz ASV. Arī viņam, man par lielu prieku un atvieglojumu, ļoti, ļoti patīk. :) Īrisi tāpēc, ka šim cilvēkam tie ļoti patīk un viņš ir tos arī audzējis. Kad man ienāca prātā doma, ka jāuzšuj kaut kas tieši viņam, man nebija ne divu domu par to, ko tieši šūt. Uzreiz zināju, ka tiem jābūt īrisiem un ka tam jābūt spilvenam. Te nu ir rezultāts! Esmu lepna.

Kas jauns sadarīts?

Visu jau neatceros, visu vēl nevaru rādīt, bet nu šo to no senatrastajiem krājumiem jau varu gan. :)

Tad nu te daži seni un daži ļoti seni darbiņi, kurus atradu, kad aizvakar no sava telefona beizot iedabūju bildes datorā. Iepriekš šie abi atteicās sadarboties, bet galu galā es tomēr pārspēju viņus viltībā. :) Un, tad, caurskatot bildes, atradu dažus krustiņdarbus, kas nav vēl atrādīti.
Pievienošu arī dažus, kas jau labu laiku gaidīja, kad atskaitīšos. Te nu tad viss kopā. ;)

Reiz piedalījos mazās Anniņas RR. Starp daudz un dažādām mazuļu lietām tapa arī grāmatiņa, kurā tad nu esmu pielikusi arī savu roku, izšujot divus burtiņus.

Tas bija ļoti jauks RR, lāčuki bija tik mazi un mīļi, ka mana lielā meita visu laiku gribēja tos apskatīt un apčamdīt. Domāju par mazo lāču saimniecīti un šuvu ar vislabākajām domām.


Vēl starp bildēm atradu ļoti miglainu bildīti kartiņām, ko pirms pusotra gada uzšuvu savai mammai vārda dienā un Mātes dienā, kas ir gandrīz vienlaicīgi. Un otru tādu pašu zeltīti balto arī vīra mammai Mātes dienā, bet tā netika kadrā, jo bija jau atdāvināta, kad iedomājos tās nobildēt, kā redzams - kāpņu telpā, īsi pirms pasniegšanas...


Tad vēl neesmu atrādījusi šo TT lācēnu, ko šuvu draudzenei augstskolu beidzot... jā, ļoti, ļoti sen. :D



Vēl varu parādīt, kā tiek lietota b/d ēdienkarte, ko reiz rādīju izšūtu, bet nenoformētu.


Nu jau labu laiku tā godam kalpo paredzētajam mērķim, par ko man liels prieks. Jau pamazām jāsāk domāt vēl kāds izšuvuma darbiņš dārziņam, jo tūliņ jau lielajai meitai izlaidums būs klāt! Laiks skrien vēja spārniem...

Tā, kas vēl, kas vēl...?
Ahā, maza vārda dienas kartiņa foršai paziņai, kura šobrīd aizrāvusies ar Geocachingu.




Sīkumiņi un sen aizmirsti darbi... Žēl, ka nezinu, kur palikušas pārējās bildes. Varētu šo tēmu izvērst arī plašāk. Bet fotoaparāta trūkums liek sāpīgi par sevi manīt. :(

Slinkum, slinkum, laid mani vaļā!!!

Slinkum, slinkum,
Laid mani vaļā,
Mamma saka
Es slinkumpods!

Slinkum, slinkum,
Laid mani vaļā,
Sliņķim būt
Nav nekāds gods!

Tas ir fragments no dziesmiņas, ko dzied mana meita savā dziedāšanas pulciņā.

Te nu es atkal esmu. ilgi neesmu rakstījusi. Parasti iedomājos, ka jāuzraksta, bet tad - šodien nē... rīt. Un tā paiet mēneši. Ai, ai, ai. :D

Biscornu RR

Maijā piedalījos interesantā izšūšanas pasākumā - Biscornu RR. Visu mēnesi šuvām kādu no adatu spilventiņiem (biscornu) un maija pēdējā nedēļā, dienu pirms nosūtīšanas, loterijas rezultātā uzzinājām laimīgo saņēmēju un viņa adresi.

Šorīt biju pastā pēc paciņas un saņēmu savu biskornīti no Klēras.

Interesanti ir tas, ka tad, kad skatījos izšūto biskornīšu bildes (tās varēja ielikt kopējā albumā tikko bija izšūts, lai varam apskatīt un papriecāties, nezinot, kura kuru saņems), man tieši šis biskornītis ļoti, ļoti patika. Būtu priecājusies saņemot jebkuru, jo kolosāli un neatkārtojami forši ir tie visi, bet, saņemot tieši šo, sirsniņa notrīsēja... Paldies, mīļā Klēra! Man ļoti, ļoti, ļoti patīk!!! Un uzreiz var redzēt, ka Tu draudzējies ar šujmašīnu, jo iesaiņojums vien jau ir puse no pārsteiguma.
Un par dāvaniņu un kartiņu arī paldies - ļoti smuks diedziņš, noteikti atradīšu pielietojumu. Paldies!

Es pati šuvu biskornīti vadoties pēc savas gaumes un cerot, ka saņēmējai patiks, lai kura tā arī būtu. Man uzreiz gribējās uzšūt komplektiņu, tāpēc tapa arī šķērīšu spilventiņš.

Mans biskornītis tika Jutai (juks). Ceru, ka viņai patīk un labi lietojas! :)
Un paldies viņai par šo foto kolāžu! :)

Šis bija ļoti jauks projekts. Mīļš, neliels un sirsnīgs. Tieši tāds, kurā var piedalīties, ja bērni prasa daudz laika, bet krustiņiem paliek vēlās vakara stundas, kad kaut ko mazu, mīļu, no sirds var izgatavot kādai mīļai, jaukai krustiņmāsai! :) Jau tagad gribas piedalīties kādā līdzīgā projektā! :)

Alisītes lāčuki. :)

Reiz, kad vēl tikai gaidīju savu mazo princesīti, Cāļa krustiņmeitenes mazajai Alisei gatavoja izšūtu piedzimšanas dāvanu jeb Alises RR (Round Robin).
Vēlāk, kopīgā atpūtas vakarā mazā Alise saņēma īstu zīdaiņa pūriņu - ratu sedziņas pārvalciņu un spilvendrāniņu, redeļgultas segas pārvalku, spilvendrānu, dekoratīvo maliņu, pampersomiņu un ēdamlietu somiņu, spilventiņu un divu lāčuku bildi fotorāmī. Ļoti, ļoti mīļu komplektu. Un tik daudz sirds siltuma! :)
Ar laiku, kad Alise paaugās un vairs neizmantoja guļamratus un beigu beigās, kad nomainījām arī redeļgultas segu uz biezāku un lielāku (ziemā), daudzas lietiņas iegūla skapī uz palikšanu. Man tas nelikās pareizi, tāpēc nolēmu to visu nodot mūsu mīļas Margaritas rokās, lai tas pārtaptu jaunā un atkal izmantojamā komplektā, kas Alisei derēs vēl daudzus gadus. Tā tapa jauns Alises RR noformējums - nu jau kā lielai meitenei. Lielās gultas sega/pārklājs un dekoratīvie mīļspilventiņi.

Te nu ir viss komplekts -

Un te vēl dažas bildes labākam ieskatam mūsu skaistumā -

Kā es priecājos par katru detaļu, katru spilventiņu, katru lācīti! Visi lāčuki tik smuki izceļas ar savu individuālitāti un neatkārtojamību. Mīļi un skaisti!
Krāsas ideāli atbilst Alises istabai. Tā gaiši dzeltenā maliņa visapkārt segai - ir percīzi Alises istabas tapešu tonī! :) Un visas pārējās krāsas padara istabu košu un dzīvu. :) Žēl, ka nevaru jums parādīt, kā tas izskatās istabā, jo man nav fotoaparāta. Bet es esmu ļoti priecīga un apmierināta ar visu. Un mazajai Alisei ļoti, ļoti patīk. Viņa šorīt visu rītu staigāja un mīļoja mazos spilventiņus. :)

------------

Uz Alises segas/gultas pārklāja dzīvo Winetaw, Kristel, Juka, Sonetiņas, Fariļa, Unigundes, Sibillan, Sunny, Merry, Līziņas un Zhules šūtie, mīļotie un auklētie lāčuki.

PALDIES vēlreiz, MEITENES!

Uz konfekšspilveniem dzīvo Saulītes jeb Gaismiņas un Marrtas šūtie, mīļotie un auklētie lācēni.
Paldies, mīļās!

Uz mīļspilventiņiem turpmāk dzīvos Pelux, Zigzaga un Dīvas izšūtie, mīļotie un auklētie lāčubērni.
Paldies, meitenes!

Un nobeigumā vislielākais paldies Ingai, kas visu šo robinu noorganizēja, rēķināja, štukoja, dalīja, kombinēja un pieskatīja, kā arī ieguldīja daudz no sevis, sava laika un naudas, lai uztaptu dāvana manai princesei, lai arī pašai tobrīd nebija viegls dzīves periods.

Paldies Tev!!!

Un milzīgs paldies Margaritai par lāčuku jauno ietērpu! Tas skaistums vārdos nav izsakāms. Tu proti padarīt jebkuru izšuvumu par Izšuvumu ar lielo burtu un visam vienmēr piešķirt to odziņu, kas liek skatīties un skatīties, un skatīties un visu laiku priecāties!

Paldies Tev!!!

Katrai pa zeķukaķim.

Lielā meita man jau sen teica, ka grib uzšūt īstu zeķukaķi pati. Pirmais eksemplārs, ko viņa šuva pēc savas saprašanas (es nedrīkstēju neko palīdzēt vai ieteikt), ir ļoti mīļš un smuks un to iecienījusi mazā māsa, bet tas visai maz atgādina standarta zeķukaķi, varbūt tāpēc tas ir vēl mīļāks. :)

Tomēr meita izdomāja, ka grib, lai iemācu uzšūt tādu pašu kaķi, kā es šuju. Nu tad sākām šūt reizē - es vienu kaķi viņai, otru viņa - māsiņai. Katru lietu parādīju, izdarīju un gaidīju, kad viņa būs izdarījusi, lai varam turpināt. Un tā tikām līdz mantiņas piebāšanai ar sinteponu un aizšūšanai. Tālākos noformēšanas darbus meita uzticēja man (jutu, ka viņai jau bija apnicis, jo viņa nebija domājusi, ka tas ir tik darietilpīgs un laikietilpīgs process). Tad nu galvu un asti šuvu klāt es. Tāpat arī rociņas, seju un kabatiņu. Bet lielākais darbs tomēr pašas meitas darīts - viss izgriezts, sašūts, piebāzts un aizšūts. Malacis mana lielā meita! Esmu lepna. Un arī viņas šūtā strīpainīte izskatās lepna! :)

Tik atšķirīgas un tik līdzīgas. :)

Mūsu zeķumāsiņas ir loti draudzīgas...

...un mīļas...

...ar atšķirības zīmēm...

...un īstas sapņotājas! :)

Man arī sanāca. :)

Naktī no piektdienas uz sestdienu taisīju savu pirmo Zeķukaķi, jo meitai sestdien bija jāiet uz draudzenes dzimšanas dienu. Kopumā šuvu ~3,5h. Mēģināju visu izdarīt perfekti un uzmanīgi. un šuvu ar rokām, jo šujmašīnas man nav. Ap pusčetriem naktī kaķis bija gatavs. Tā kā man nav fotoaparāta, nolēmu no rīta dienasgaismā nofotogrāfēt, jo mans telefons kaut cik skatāmas bildes ražo tikai labā apgaismojumā. Bet... no rīta par to pavisam aizmirsu. Un kaķis jau bija ceļā uz svinībām. Tad nu mazliet nekaunīgi uzmeklēju meitenes mammu draugu oranžajā portālā un lūdzu nobildēt dāvanu. :) Par laimi, viņa bija saprotoša un jau nākamajā rītā manā pastkastītē gozējās mana pirmā zeķukaķa bildes. Ielieku arī jums ievērtēšanai.
Bildē gan izskatās citādi, bet dzīvē uz kabatņas bija jubilāres vārda pirmais burts - H. Un vispār kaķis bija strīpains viscauri, arī tur, kur bildēs izskatās balts.

Ražīga diena.

Vakar bija ražīga diena. Sāku kārtot pēdējā gada shēmu krājumus. Uj, cik tur daudz!
Un vēl, pieteicos jaunā, foršā RR/pārsteigumā. Un pirmoreiz varu pati izvēlēties, ko šūt. :) Esmu spārnos! Tik daudz ideju, bet jāizvēlas tikai viena. :) Izskatās, ka pirmspavasara panīkums ir garām un ar jaunu sparu varu ķerties klāt tām miljons idejām, kas galvā riņķo. Žēl ka nav diennaktī divreiz vairāk stundu un man pašai divreiz vairāk roku. Enerģijas daudz, ideju daudz - nu tik jāliek lietā! :)

P-A-V-A-S-A-R-I-S!!!

Iestrēgums

Esmu iestrēgusi... pavasara gaidās.
Kupenas, pelēkas debesis, aukstums...
Esmu nogurusi no ziemas. Gribu sauli, pirmās pavasara puķes, gribu jaukas pastaigas bez slapjām kājām un sarkana degungala.
Tā nu reizē ar šo iestrēgšanu, esmu iestrēgusi arī mājās, istabā un virtuālajā vidē. Daudz lasu, pētu, meklēju. Nupat atklāju sev īsfilmiņas... Saņēmu no b/d lūgumu atrast meža zvēru un profesiju attēlus... Čatoju ar draugiem, kuru satikšanai nepietiek ne līdzekļu, ne entuziasma...

Kur dabūt emocionālu vitamīnu devu pirmspavasara noskaņojumam???

Bailēm lielas acis.

Pirms pāris dienām, pirmdienas vakarā, gadījās drusku pakutināt nervus. Biju mājās viena ar bērniem. Ap diviem naktī beidzot abas bija aizmigušas un es taisījos gulēt, kad sētā iedegās gaisma (sensora lampa). Izbrīnījos. Gāju pie loga lūrēt, kas par lietu - cik bij manā redzeslokā saskatāms, no vārtiņiem uz mājas durvju pusi veda pēdas. Vienas. Un otras no šķūņa uz mājas pusi. (Pirms tam sniga un mūsu pašu pēdas jau sen bij aizputinātas, bet šīs pavisam svaigas!). Gaisma deg, neviena nav. Lejā iet bail, jo tur tikko kā no aiztrepes izlienu, tā ārdurvju sikls pretī, un mani vienmēr visvairāk biedē tumsā ieraudzīt kādu aiz tā stikla. :D Jāiegādājas kaut kāds aizkars vai.
Tā nu es nekādā skaidrībā netiku. Kas tās par pēdām naktī?! Suns nerēja nemaz (kurinātavas telpā pirmajā stāvā gulēja), neko nedzirdēja, bet gaisma tak iedegās, pēdas bija. Un tikai uz mājas pusi abas. Prom nevienas! Stāvēju pie loga līdz sētā gaisma izdzisa un vēl mazliet. Neko nekur neredzēju. Tad ieslēdzu gaismu blakus istabā un līdu gultā. Aizmigu drīz, jo biju baigi pārgurusi, bet nu... kaut kāds stresiņš iekšā sēdēja - kas tur vazājas, jopcik! Mums māja nomaļus, nevienam te nebūtu jānāk ne garām ne kā... Brrr...
No rīta pirmā doma - jāiet pēdas skatīties vai ir un pa kurieni ir tas kāds vai kādi prom gājis(-juši). A no rīta sniegs bezmaz līdz padusēm atkal sasnidzis, kādas vairs pēdas!!! Paliku neziņā. :(
Ko no mums gribēja??? Redz tak, ka mašīnas nava, varbūt zina, ka arī vīra nav mājās. Vē! Nezinu kā tagad man ies piektdien, kad vīram atkal dežūra...

Neesmu jau tikai slinkojusi jeb atskaite par padarīto. :D

Tad nu tā. Mēģināšu atcerēties visu, kas pa šo gadu sadarīts.

Pirmā un galvenā lieta - sagaidīta mana mazākā mīļmeitiņa, kura nu jau krietni paaugusies. :)

Bet, tam visam pa vidu, tapa arī krustiņi. Šuvu 5 mazuļu RR - trim maziem puikām - Liinushkas Kristeram, Griezītes Raineram un Zigzaga Gustavam, un diviem maziem meitukiem - Fariļa Sofijai un Merry Anniņai.

Pirmais tapa ziloņu darbiņš Kristeram.

Ļoti centos, ieliku visas, visas mīļākās un labākās domas, visu mīļumu, domājot par mazo punčbēbi, kam bija plānots nākt pasaulē reizē ar manu Alisēnu.
Zilonīšus šūt man patika un pat gribējās pēc tam kādu izšūt arī sev.

Nākamo šuvu Pūka kompāniju Raineram.

Arī te ieliku kaudzi mīļuma un labo domu. Pūks ir viegls un šujas raiti un labi. Man patika.

Šie divi darbiņi mazajiem puikučiem man bija ļoti mīļi. Un lieli. Bet šūšana nevedās tik raiti, cik gribētos, jo biju guļoša un jau šitāda! :D :D :DFootogrāfēts vienā no ārkārtīgi retajām reizēm, kad tiku laukā no istabas un gultas...

Mana nākamā atskaite ir mazās Alises piedzimšana. :D Bet tas ir cits stāsts. ;)

Kā nākamais krustiņdarbs sekoja mazās Sofijas ezītis.

Sākumā mani biedēja tas raibais adatu kažoks, bet šuvās tik forši, ka visu laiku fanoju par šo ežuku. Šuvu ar ļoti mīļām domām un izvēlējos šo, kuram kronītis galvā, lai tas būtu tā īpaši no manis (nikam un uzvārdam atbilstošs). :D

Pēcāk šuvu Gustaviņam.

Diemžēl, man nav pašai savas bildes. Šuvu pusi no apmalītes lielākās bildes. To pusi, kur pīlēns un lāčuks. Un tā bija pilnīgi jauna pieredze - šūt klāt pusi bildes jau izšūtai pusei. Un izdomāt debesis pašai. :D Izdevās labi. Ceru, ka arī Gustavam patīk.

Kā pēdējo RR šuvu Anniņas lāčukus, bet tie vēl nav rādāmi (i man nemaz bilžu nava)... Bet gan jau ielikšu tepat, kad būs. :)

Vēl pa vidu šuvu māmiņdienas kartiņas mammai un vīramammai, mammai vārda dienas kartiņu, krustiņmāsai Elīnai (s.elina) kartiņu un magnētiņu dzimšanas dienā, kā arī pašuvu uz priekšu visnu meitas specpasūtījumu. It kā visiem sīkumiem bija arī bildes, bet nevaru nevienu šajā datorā atrast. Gan jau kādreiz citreiz parādīšu.

Pēc visiem RR pieķēros atkal kādam svarīgam darbam - šuju īrisus spilvenam, ko gribu paspēt nosūtīt uz Ameriku kādam ļoti jaukam radiniekam, kurš reiz man palīdzēja ar šūšanas rāmja iegādi. Viņam ļoti patīk īrisi. Pats savā dārzā audzējis daudz īrisu.
Darbiņu ceru pabeigt ātri, jo nav daudz laika. :( Radienieks ir ļoti cienījamos gados un, diemžēl, ļoti slims un iziet ķīmijterapiju... Tā kā - steidzu! Fotoaparāta man nav, parādīt nevaru. Rezultātam jābūt šādam -Tad nu turiet īkšķus, lai man raiti iet un viss izdodas kā nākas. :)

Nu, ko - secinu, ka ar īpašu čaklumu neizceļos, bet nu galīgi slinkojusi arī neesmu. :D :D :D

Kad tomēr esam patrioti...

Lai arī pēdējā laikā patriotisms manāmi sarucis, tomēr šobrīd tas atkal atplaukst pilnos ziedos, kad olimpiskajās spēlēs mūsējie izcīna jau otro medaļu. Divi sudrabi - tas tik ir ko vērts! Malači mūsu sportisti!
Pagaidām visvairāk esmu jutusi līdzi mūsu medaļniekiem - brāļiem Šiciem,
brāļiem Dukuriem (bildē gan tikai Martins, bet tik pat liels prieks par Tomasa 4.vietu)un par Haraldu Silovu turu īkšķus, jo viņš ir mūsējais (ventiņš) :D un arī ārkārtīgi talantīgs un centīgs sportists.
Lai mūsējie rāda, ko spēj!!!

Nokaunos un apņemos laboties!

Ienācu savā blogā un ieraudzīju šokējošu lietu - pēdējoreiz esmu ierakstījusies pirms gada! Tas ir nepiedodami. Tad nu apņemos laboties, sākot jau ar šodienu. :)