Kur ņemt papīru?

Universitātē lekciju nav jo ir brīvlaiks, bet tā kā man ierasts -  kad nav ko darīt, tad vislielākā iedvesma mācīties.
Nu šajā skaistajā un saulainajā otrdienā es nolemju doties pastaigāties līdz universitātes bibliotēkai, apdarīt šādus tādus darbus un palasīt ko jauku, nu šajā gadījumā grāmatu par filmu teoriju.
Sāksim jau ar to, ka desmit minūtes pavadīju, lai "iekurbulētu" datorā internetu, kas bija aizķēries kaut kur.. Pēc tam atklājās, ka somā nav ielikusies pele, tāpēc visi ieplānotie dator-dizaina darbi atceļas. Nedaudz vēl mokos ar slimības paliekām un nedaudz sāpošu kaklu, un kas tad tas? Protams, termosiņā uztaisītā tēja arī ir palikusi mājās.
Nu lai būtu pilns komplekts, es saprotu, ka neesmu paņēmusi papīru uz kura rakstīt grāmatas konspektu. (priekškam? a tā patāaaaas.)
1. iet un aizņemties no printera? Tā kaste ir tik milzīga ar miljons atvilknēm, vienmēr uzkarās, noteikti kaut ko sačakarēšu. atkrīt.
2. izdrukāšu savu taisīto punktoto papīru, jes! Pareizi, gribēju to izdarīt jau sen.
Nav līdzi fleša! :O ahh, atkrīt.
3. kur lai atrod kādu flešu? soma pārrakta, jaka pārskatīta. bibliotēkā nav diezko daudz cilvēku, negribu būt uzbāzīga, tikai lai aizņemtos flešu, jo noteikti cilvēki brīvlaikā nāk uz bibliotēku izbaudīt brīvību un tukšumu...
4. vai piespraužot telefonu es varētu izdrukāt kaut ko? ha, šaubos.
5. ģeniālākā doma ever - tā kā līdzi ir bloknots ar baltām lapām (jautāsiet kāpēc nerakstu tur? katram bloknotam sava nozīme. Kāpēc neizraut lapu? tas man dāvināts un pārāk dārgs, lai plosītu lapas) es mierīgi cilpoju ar savu printera kartiņu un bloknotu uz printeristabu. Savu bloknotiņu iekšā printerī un copy. Es nokopēju sev baltu papīru. haha. Un lai tomēr 3 centi nebūtu pa tukšo tērēti, iespiedu funkciju ar caurumu izsišanu, lai vēlāk mājās varu ielikt "rinķu" vākos pie citiem konspektiem kas jau tur ir, un citiem, kas vēl tikai taps.

Šķiet, nu kur tik smieklīgi var izdomāt, bet redz, ka var.
Un kāpēc es par to visu rakstu? Nezinu. Vēlāk pati pasmiešos par šo dienu.
Bet vismaz saulaina.

1. semestris universitātē.

Kā šodien atceros to mirkli augustā, kad sarunā par pasākumu, kur būtu jāierodas nedēļu vēlāk, pieminēju to, ka neesmu pārliecināta par katru nākamo dienu, jo vēljoprojām gaidu atbildi no universitātes. Un tajā mirklī no kabatas izņēmu savu telefonu un atjaunoju epastu, kā jau vienmēr - gaidot to skaisto ziņu par universitāti. Un par pārsteigumu, tur tā ziņa arī bija. Un doma, par to, cik ļoti man tajā mirklī sitās sirds, liek arī tagad tādam satraukumam rasties... Tas, ka esmu uzņemta universitātē vienkārši lika visam sagriezties kājām gaisā. Tajā mirklī es biju Aizputē ar draugiem, un visa mana ģimene bija kopā mājās. Zvans uz skaļruni, un es atceros, ka es pati nesapratu vai raudu vai smejos, jo tas viss bija kā pārsteigums.
Lai arī skolā man gandrīz vienmēr ir bijušas diezgan labas sekmes, tā tomēr ir cita valsts, cita vērtēšanas sistēma, kas balstās arī uz portfolio rezultātiem, tāpēc līdz pēdējam mirklim nebiju pārliecināta, par tikšanu universitātē, bet arī cita plāna, neveiksmes gadījumā man īsti nebija... Bet nu labi, pietiks par to.
Tātad, ir beidzies pirmais semestris universitātē. Studiju programmā Information and communication design (informācijas un komunikāciju dizains) man bija 7 priekšmeti - Dizaina programmatūra, Fotogrāfēšana, Digitālie mediji, Dizaina vēsture, Komunikāciju dizaina pamati, Eksperimentālā dizaina pamati, Zīmēšana.
Lekcijas notika tikai 4 dienas nedēļā. Lekcijas no rīta sākās 8:45 vai 9:00. Beidzas dažās dienās 14:45, vai garajās dienās 18:00. Pusdienlaiks 45 minūtes no 12:00 līdz 12:45.
Kopsummā sakot, šķiet, ka semestris bijis veiksmīgs un lēns, mierīgs iesākums visam. Darbu nebija pārāk daudz, un esot universitātē un pievēršot visam notiekošajam uzmanību, un lekcijas veltot studijām, var izpildīt 80% darbu lekciju laikā. Vienīgi dizaina vēstures esejas paņēma vairāk laika un bija nepieciešams vairāk papildu darbs.
Attiecībā par eksāmenu nedēļu - rakstisks eksāmens, kurā visiem jāierodas reizē, jāuzrāda id un uz galda drīkst būt tikai rakstāmie bija tikai viens - digitālajos medijos. Dizaina vēsturē 2 esejas, Zīmēšanā un experimentālajā dizainā prezentācijas, kurās jāpaskaidro daži savi darbi, komunikāciju dizainā (un arī experimentālajā dizainā) jāaiesniedz dokumentācija ar visiem semestra laikā izveidotajiem darbiem ar paskaidrojumiem, kas un kā darīts, kāds rezultāts iegūts. Dizaina programmatūrās bija 3 eksāmeni visa semestra garumā, un noslēguma nedēļā par to vairs nebija jādomā. Tā, ka no vienas puses šī nedēļa bija piepildīta un satraucoša, jo katru dienu ir jānodod kāds darbs, vai eksāmens, vai kas tamlīdzīgs, bet no otras puses, ja tas slinkums nebūtu bijis tik liels, tad visus darbus varēja paveikt jau krietni iepriekš.

Durvis rotā mans eksperimentālā dizaina noslēguma darbs un pastkartes ar visu kursa biedru darbiem... 

Tas arī ir viens no maniem secinājumiem, pēc pirmā semestra, ko es vēlos uzlabot savās studijās vispārīgi - pildīt darbus ātrāk, pirms termiņa, lai nav jāfotogrāfē 23:40, jo jāiesniedz foto līdz pusnaktij, vai jāraksta 3500 vārdu eseja pēdējā dienā. Jo darbi tiek uzdoti ļoti laicīgi, un piemēram priekš fotogrāfēšanas visi topici bija zināmi jau semestra sākumā, un katru nedēļu jāiesniedz viena fotogrāfija. Principā, visus foto var iesniegt jau pirmajā nedēļā un vairāk par to nedomāt, bet nē, vajag jau visu darīt pēdējā dienā.
Otrs punkts, ko vēlētos kaut kā piepildīt, bet vēl tikai nezinu kā, ir iesaistīties kādos pēc - lekciju notikumos, vai organizācijās, jo bieži vien tādās lietās var iegūt vairāk informācijas, pieredzes un iepazīt interesantus cilvēkus, nekā tieši lekcijās vai studijās kā tādās. Pagaidām manas dienas bija uni - mājas - darbi/filmas - gulēt. Un tajā posmā darbi/filmas tika noslinkots diezgan daudz, un tas laiks varēja būt pavadīts mazliet jaukāk, skaistāk, produktīvāk un lietderīgāk.
Pēdējo nedēļu esmu iekritusi Pokemonos, jo atradu, ka Netflixā ir pokemoni. Visas bērnības atmiņas un pokemonu nostaļģija. Skatoties visas sērijas secīgi, beidzot var izprast to stāstu, kas ir apakšā, jo tad, kad skatījos bērnudārza, skolas laikā, tad nokavējās kāda sērija un īstas skaidrības par to nebija, bet tagad jauki skatīties...
Kas vēl? laikam nekas.
Kopumā par semestri, vēl nezinu visas atzīmes, bet šobrīd esmu apmierināta ar paveikto, jo visus darbus iesniedzu, visu nodevu laikā, arī nekavēju pārāk daudz lekciju, un lielākoties pievērsu visam uzmanību un veltīju universitātē pavadīto laiku mācībām.

Iesāktu grāmatu .... pametīšu.

Citiem varbūt atbilstošāk būtu - iesāktu grāmatu nepametīsi.

Uzskrēju goodreados rakstam, par to, vai lasītāji pamet iesāktu grāmatu.

Laikam mana atbilde redzama arī manā goodreads profilā - plaukts ar nosaukumu nepabeidzu lasīt, kuru rotā 7 grāmatas. Tomēr, ne visas no šīm grāmatām bija tik garlaicīgas, lai netiktu pabeigtas. vienkārši nesanāca. un kad jau atdota atpakaļ bibliotēkā vai jau no pagultes nonākusi atpakaļ plauktā, tad vairs nav vērts... Varbūt kādu dien, pienāks tas brīnums, kad arī tās grāmatas tiks izlasītas līdz galam. Visticamāk,ka tad jau nāksies lasīt no sākuma, jo viss jau sen būs aizmirsies...

Ar iesākšanu un pamešanu sanāca tieši tikko. Tā kā studijām pauzīte, tad laimīgi aizcilpoju uz bibliotēku un paņēmu kaudzīti grāmatu, kā Hermione Harija Potera filmā teica - vieglai lasīšanai.
8 grāmatas kopsummā.
Viena no tām nu ļoti maziņa, plāniņa, tiešām viendienīte varētu pat būt. Bet nekā. Nu ne iesākt, ne pabeigt.. Sapratu, ka viens no traucējošajiem iemesliem ir pārāk mazie burti. Otrs traucēklis - katrs otrais teikums ir apgalvojums - varbūt tev šo grāmatu nevajag lasīt? Nu, ja uzbrūk man tik ļoti ar to, ka man nevajag, nu tad ko tur spiesties un teikt ka vajag, vajag? Nevajag un miers.
Paņemu nākamo grāmatu no kaudzītes, un tur jau pilna laime - papīrs tīkams, burti gana lieli, valoda viegla un raiti lasās. Nu skaisti.

Kaudzīte vēl bibliotēkā esot, kad pāris grāmatas uz vietas izšķīru un sapratu, ka nebūs aršana.

Kur to iedvesmu rast?

Lai studētu un lasītu un darītu interesantas lietas, kas uzlabotu manus rezultātus vai, lai vakarā saņemtos izdarīt kādu darbu vai uzrakstītu eseju, man palīdz youtube. Man ir portatīvais dators un papildu ekrāns, uz kura gandrīz vienmēr ir kāda filma, multenes, vai youtubes video.
Šoreiz gribēju pati sev piefiksēt tos youtuberus, kas man patīk tieši tēmā par studijām, ikdienas vlogiem no universitātes....

Ibz Mo

Holly Gabrielle

Student vlogs - Dylan

Luke Birch

Vajag izdusmoties.

* brīdinājums * es neesmu dusmīga.

Reizēm vajag izdusmoties, uz sevi, uz citiem, uz visu pasauli un apkārt notiekošo. Izčīkstēties draudzenei, ka pasaule ir slikta, un man nepatīk šī nedēļa. Viss ir slikti...

Ir tikai otrdiena - nedēļā vēl ir 5 burvīgas dienas, kurās visa dzīve var mainīties, apgriezties uz otru pusi un kājām gaisā. Reiz bija tāds stāsts par "arī tas pāries". Prātā man tas ir ļoti bieži, un mirkļos, kad liekas, ka nu vairs jau nekas vēl sliktāks nevar notikt, uzrodas tas teikumiņš un saproti, arī tas pāries... Viss pāriet. arī labais.