Īstam puikam kārtīgs kamzolis!
Adīju no rupjas dzijas, ar 7# adatām. Liepājnieciskajam laikam kārtīgi piemērots.
Rāda ziņas ar etiķeti džemperis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti džemperis. Rādīt visas ziņas
2015. gada 29. jūlijs
2013. gada 10. februāris
Minijaciņas
Minijaciņas Sārai
Zilā ir Baby Surprise Jacket jeb Pārsteiguma jaciņa, un īstenībā es to adīju priekš Dārtas. Bildītē ir Marta un Dārta redzamas.
Baltā jaciņa ir ir beidzot piepildīts sapnis. Tādu gribēju adīt Dārtai, bet Ogres kokvilnas dzija neņēma pretī rakstu, tādēļ toreiz tapa komplekts zvaigšnīšrakstā, un tā es to rakstu sāku pamazām iemīlēt. Sārai gan beidzot šo jaciņu uzadīju, kopā ar manis izveidoto cepuri. Jaciņas un cepurītes apraksts TE.
Dzeltenajam komplektiņam pirmā tapa cepurīte. Tad iedomājos uzadīt tādu jaciņu. Gāja diezgan pailgi, jo jāmaina krāsas, kā arī saskāros ar kādu problēmu, bet par to zemāk.
Adīju reglānā no augšas. Visu izrēķināju, bet ja ada pēc tradicionālās receptes, katrā kārtā pieaudzējot pa 8 valdziņiem, rezultāts sanāca, lūk, šāds:
Skaitīju, mēģināju, rēķināju, ārdīju, līdz sapratu, ka ir jāpieaudzē dubultā - nevis 8, bet 16 valdziņus. Pieaudzējumu veicu ar zvaigznītes palīdzību - saada 3 valdziņus, izada 7. Vienkārši. un nekādas piņķerēšanās.
Un vēl kāds triks. Bija slinkums šūt vīles, tādēļ izdomāju šādu risinājumu. Tiku līdz vietai, kur sāksies paduses. Sarēķināju priekšas, aizmugures un piedurkņu valdziņu skaitu (te var lietot marķierus). Aizadīju līdz pirmajam marķierim - noadīju valdziņus jakas vienai priekšpusei un tiku līdz piedurknei. Tālāk adīju tikai piedurkni, VISUS pārējos valdziņus atstājot uz adatām. Noraucu piedurkni, bet dziju nenoplēsu. Piedurkni saliku kopā ar kreiso pusi uz āru, ar tamboradatu satamborēju piedurkni no kreisās puses kopā virzienā no piedurknes gala uz padusi, izmantojot to pašu nenorauto dziju, un atkal ar dziju biju atpakaļ pie pārējiem valdziņiem. Turpināju adīt jakas muguras daļu līdz nākošajam marķierim - otrajai padusei. Atkal atstāju visus pārējos valdziņus uz adatām mierā, noadīju piedurkni, noraucu, no kreisās puses satamborēju ar to pašu dziju, un atkal biju augšā pie pārējiem valdziņiem. Noadīju otru pusi jakas priekšpusei. Tagad man uz adatām bija palikuši vairs tikai jakas stāva valdziņi, un atlika tikai noadīt stāvu līdz galam un pabeigt jaku. Ja nebūtu krāsaino pavedienu pa vidam, tad būtu vispār iztikusi bez diegu plēšanas, un būtu jāievelk tikai jakas sākuma un beigu diegs. :)
Vēl kāds džemperis, ko gribēju parādīt. Tas nav manis adīts, bet dabūju to kādā palīdzības sūtījumā no Zviedrijas. Džemperītis man tik ļoti iepatikās, bet Sāra taču aug.. Izdomāju pietamborēt piedurknes un stāvu garākus. Manuprāt, skaisti izdevās. Esmu sameklējusi līdzīga tipa aprakstu, un ceru, ka saņemšos Sārai to noadīt.
2011. gada 5. maijs
KVADRĀTDŽEMPERIS PAULAI
Šis ir pirmais darbiņš, kurš tapa Paulai jau februārī. Mamma ieraudzīja mūsu vestes, kuras tapušas pēc Baibas parauga, un sagribēja savai dūdai līdzīgu džemperi. Izmērs - 1,5 gadi.
No vestītēm bija palikusi pāri viena fice Color Gadren (40% vilna, 60% akrils, 100g/200m), gandrīz veselu fici, plus piedurknēm izmantoju First Class Rozetti (50% merīnvilna, 50% mikroakrils, 50g/115m), pusotru fici. Adatas - Nr. 4,5 un 4.
Priekšpuse:
Mugurpuse:
Un sāna kvardāts, no kura darbiņš sākts:
2011. gada 22. februāris
JAU PAVASARIS MŪSMĀJĀS!
Nu, gandrīz pavasaris.Martai uzziedējis topiņš. Īstenībā ar šo ierakstu atkal gribēju noķert divus zaķus vienā reizē. Bija pienākusi nākošā sestdiena, kad pie Martas lido Paklausības feja, kā arī gribu ar otru darbiņu piedalīties Irēnas un Aijas rīkotajā Re-darbu konkursā.
Lai darbs atbilstu visiem konkursa noteikumos paredzētajiem punktiem, izvēlējos pārveidot vienu Martas topiņu, kurš jau labu laiku stāvēja rindā uz pārvērtībām. Kāpēc stāvēja rindā? Jo tam uz vēdera ir attēlos maziņš vienacu briesmonītis. Marta vienreiz pat jokojoties muka no viņa :D Un man arī tā īsti pie sirds negāja. Sākumā bija doma pārvērst to par Samsamu, pēc tam apšūt ar kruzuļiem, tomēr beigās izvēlējos to vienkārši brīvā formā izrotāt ar dažādiem ziediem un dekorācijām.
Darbiņam ir vajadzīgs:
topiņš, kuru vēlamies izrotāt;
dažādu saskanīgu krāsu un veidu lentes un mežģīnes;
dažas pērles;
pieskaņotu krāsu diegi un adata šūšanai;
aptuveni trīs stundas laika;
nedaudz pacietības un brīvs domas skrējiens ;)
Tā kā visi vajadzīgie materiāli bija man mājās, darbiņa cenu ir grūti noteikt. Ja nerēķina topiņu, tad materiālu izmaksas noteikti ir zem 1 Ls.
Lūk, darba gaita. Pamazām aizpilda nodomāto laukumu brīvā formā:
Zaļās un mazās brūnās rozes ir veidotas pēc šīs un šīs pamācības. Eh, nevaru vairs īsto atrast, pēc kuras rozes taisu (domāju, ka biju saglabājusi...), bet pamatu pamats šajās pamācībās ir. Vienīgi, es visā rozes darināšanas laikā katru ziedlapiņu piešuju. Kā noloku pirmo trīsstūrīti un sarullēju, tā uzreiz to nostiprinu ar diegu, un katru locījuma vietu piešuju. Lai nekustās, lai labi nofiksējas un nejūk ārā. Pirmā zaļā roze ir gludi locīta, bet otrā, zemākā, ir tā nedaudz nekārtīgi vīta. Mazās zelta rozītes ir veikalā pirktas, bet tās tiek taisītas pēc tā paša principa, vienīgi fiksētas ar līmi nevis diegu. Tumšbrūnie lapu vilnīši ir veidoti pēc šī principa, tikai ļoti novienkāršoti, ar vienu diegu.
Nedaudz izdomas un darba, un - gatavs!
Un te mana princese. Teica, ka esot Paklausīgā feja :D
Šeit gan diez ko paklausīga neizskatās... Gadās arī tā :D
teksts
2010. gada 21. maijs
MARTAI JAUNS KREKLIŅŠ
Esmu sev atklājusi jaunu darbošanās veidu. Zināmās rokdarbnieču aprindās tā ir ieguvusi jaunu elpu, kaut arī pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi. Tā ir, kā latviski esmu dzirdējusi, no veca par jaunu, vai angliskā mēlē - redo vai refashion. Esmu uzgājusi vairākus blogus, kas ar šo vien nodarbojas, un darina dažādus brīnumus. Loti mīļš un iedvesmojošs ir latviešu meitenes Laines blogs Mammas rokas, angliskajā versijā šobrīd mīļākie ir Danas, Disney un Ashley blogi.
Jau iepriekš biju publicējusi kleitiņu Martai, kas tika pārveidota no sieviešu blūzes.
Šoreiz Martai vajadzēja krekliņu / džemperīti, bet tuvākajās humpalās normālu dabūju tikai šo, kas bija gan par platu, gan par garu.
Sākumā izveidoju iešuves pa trīs katrā pusē gan priekšā, gan aizmugurē. Uzmērot Martai, sapratu, ka tomēr ir par platu, un sašaurināju gan sānu, gan piedurknes vīlēs. Tad improvizēju un piemēroju baltu organzas auduma gabalu, tumšāku un gaišāku lillā atlasa lenti un vēl kādu rozā lenti.
Lai izveidotu kruzuļus, ir jānomēra krekliņa priekšpuses garums un jānogriež divreiz garākas lentas. Vispirms lieliem dūrieniem ar šujmašīnu piešuj lentes pie organzas auduma. Tad izveido kruzuļus, savelkot šuves apakšējo diegu. Piesprauž vai piediedz izveidoto kruzuli pie džempera un piešuj ar šujmašīnu, apakšējo malu atstājot mazliet pāri džemperīša malai. Kā pēdējo virsū šuj rozā lenti. Beigās vēl pie krādziņas piešuj lentes malas, kā arī pie apakšmalas atloka atstātos garākos lenšu galus un arī tos piešuj. Vēl es arī atšuvu (nenogriezu, lai vēlāk var atlaist) krekliņa piedurknes, jo arī tās bija par garu.
No rozā lentes komplektam izveidoju rozīti, piešuvu lapiņas un ar karsto līmi pielīmēju pie sprādzes.
Darbiņa izmaksas ir pavisam niecīgas: krekliņš - 0,90 Ls; lentes biju pirkusi Abakhanā no kastes pa 0,15 Ls / 2 m, kā arī organza bija uz svaru pirkta - kopā ne vairāk par 0,20 Ls; sprādze kalpo otro mūžu - 0 Ls. Kopā - 1,10 Ls.
Tāda, lūk, mana draiskule :)
Tāda, lūk, mana draiskule :)
2010. gada 16. februāris
JAUNĀS NOSKAŅĀS
Vakar mazliet pamācījos un padarbojos, lai varētu savus darbiņus skaistāk noformēt arī tad, ja fons vai apgaismojums fotogrāfijā nav izdevies. Vispirms, protams, ķēros pie tiem, kurus šobrīd var iegādāties.
Te, lūk, rezultāts.
2009. gada 4. jūnijs
PEČVORKA DŽEMPERIS UN SVĀRKI
Mans pirmais (un šobrīd vienīgais) mēģinājums patchwork tehnikā.
Džemperis bērnam kārtējo reizi vēl par lielu :) Kāds gads vai divi vēl noteikti jāpagaida.
Sāku oktobrī, bet slimības dēļ pārstāju, pabeidzu martā.
Sākotnēji visu gribēju no krāsainās dzijas, bet adot izrādījās par raibu. Tādēļ nācās miksēt, un gala variants man pašai ļoti patīk.
Priekšpuse:Mugurpuse:Process:
Džemperis bērnam kārtējo reizi vēl par lielu :) Kāds gads vai divi vēl noteikti jāpagaida.
Sāku oktobrī, bet slimības dēļ pārstāju, pabeidzu martā.
Sākotnēji visu gribēju no krāsainās dzijas, bet adot izrādījās par raibu. Tādēļ nācās miksēt, un gala variants man pašai ļoti patīk.
Priekšpuse:Mugurpuse:Process:
2009. gada 1. maijs
PIRMIE SOĻI "BIZNESĀ"
Abas ar Daci nolēmām izmēģināt laimi Lieldienu tirdziņā Liepājā Rožu laukumā (12.04.2009.). Salikām, kas abām bija, bet galds tik un tā tāds patukšs izskatījās. Man - apģērbi gadu / divus veciem bērniem, Dacei - tamborētas krelles.
Mani darbiņi bija tapuši trīs nedēļu laikā - tās bija trīs trakas nedēļas....
Beigās, kad Dace aizgāja, galds izskatījās pavisam pliks...
Lai arī bija algas nedēļa, tomēr valstī esošā ekonomiskā situācija dara savu: mēs palikām ar tukšām kabatām, citiem tirgotājiem arī nekas dižs kabatās neieripoja. Bet vismaz interesanta pieredze :)
Lai arī bija algas nedēļa, tomēr valstī esošā ekonomiskā situācija dara savu: mēs palikām ar tukšām kabatām, citiem tirgotājiem arī nekas dižs kabatās neieripoja. Bet vismaz interesanta pieredze :)
Cālīšzābaciņi ar kustīgām actiņām. Šobrīd jau kā mīļa dāvaniņa ir aizceļojuši.
Džemperis ar mašīnu. Pie kakla podziņas, lai viegli pār galvu dabūjams. Kā es meklēju mašīnas zīmējumu netā... Beigās vislabākais izrādījās no mammas padomju laiku adīšanas grāmatas, kas man skapī stāv :)
Nodomāju - ja man būs puika, paturēšu sev. Bet nu nekā... :)
Tomātcepurīte uz aptuveni gadus vecu meitiņu. Tā kā lielajai jau ir līdzīga, tad domāju, ka šo atstāšu mazajai, tikai tomēr vajadzētu pieadīt sienamās austiņas, lai grozoties nekrīt nost..
Pirmā jaka ar rāvējslēdzēju.
Abonēt:
Ziņas (Atom)