Šūtas ēdamlietas

Kā jau rakstīju iepriekš, biju ķērusies klāt kūkām. Man tik ļoti iepatikās Zizes piedāvātais kūku variants !http://zizehandmade.blogspot.com/search/label/Aprakts%20%28tutorial%29 

 Redzi, "sacepu" veselu šķīvi...Labi, ka beidzās piemērots audums, savādāk tā kūkošana varēja slikti beigties :D  Biju pat devusies uz savu vietējo, kā darba meitenes smej, "Gučī salonu" , bet nekā-tur šoreiz neko piemērotu kūku gatavošanai neatradu...

Iekarsusi uz "šūtu" ēstgatavošanu biju kārtīgi, sāku rakt savus krājumus!  Uzradās smuks, balts filcītis, bet  tikai trīs nelieli gabaliņi, biku dzeltenā arī bija vēl atlicis...Mazliet sintapona polsterītim un "Vēršacs" gatava...Vēl tik mazliet pipariņus gribējās uzbērt- melnas pērlītes būtu grēks manos krājumos neatrast!

  Tad atcerējos par Laines saldējumu-
 http://mammasrokas.blogspot.com/search/label/Grabul%C4%ABtis%20%22Sald%C4%93jums%22
  Bruku vēl reizi virsū krājumiem- šoreiz tiešām nācās izlīdzēties ar pārpalikumiem. Saldējuma bumbiņas no tā, kas palika pēc kūku gatavošanas ( bija 2 t-krekliņi ),  vafelīte no stipri safilcējušās jakas, pildījumam atgriezumi no darba procesa un maza kripatiņa sintapona...bet tiešām maza!  Manā variantā ar bumbiņu audumu tā knapāk- rozā vajadzēja gatavot lielāku un stingrāku, arī baltā "prasa" vairāk pildījuma, bet priekš pirmā "salčuka"...jāēd tik nost! 

  Lūk, tādas kulinārās traklietas notika mūsu mājās vakar! Esmu apņēmības pilna doties uz Gučībodēm, lai iepirktu feinu materiālu kūkām un saldējumiem, droši vien, kas saņemšos arī vēl kādām ēdamlietām. Āķis lūpā ir! Tuvojas Gaspažiņas vārdadiena- noteikti tapināšu kūkas...Bet šie veidojumi pārceļas pie manām Rūķumeitenēm uz darbiņu...

Lūdzu, kūciņu!

  Paldies ZIZE par superīgo pamācību: http://zizehandmade.blogspot.com/search/label/Aprakts%20%28tutorial%29
  Mana Gaspažiņa ir tikusi pie pirmās kūkas, sajūsma ir vienreizēja. Ķeros pie darba, lai satapinātu kūkas savām darba mīļmeitenēm- tās arī labprāt "kūko" !

Klasiska bērnu rotaļlieta mūsdienu izpildījumā.

   Nu, tā...arī mana galva pilna ar darbiem, uzaicinājumu pievienoties un parādīt, ko protu kļūst aizvien vairāk- laikam tiešām Ziemassvētki vairs nav tālu!!!
    Domāju par dāvanām radubērniem, kad atcerējos par šo  divus gadus seno veikumu- zirģeli kā no pasaku grāmatām...

Izmantotas tika Gaspaģina savu laiku nokalpojušās linu bikses. Ar roku zīmēju uz papīra piegrieztni, pēcāk "pārnesu" uz auduma. Šuvu ar rokām, jo mašīnīte nebija pieejama- process ieilga, bet kvalitāte necieta. Pildījumam izmantoju dziju galus, auduma atgriezumus un sintaponu. Stiprinājuma vietā koks ielikts līdz "galvas"  galam, stingri nošuts ap kātu, mazliet pielīmēts. Iemaukti tamborēti no rupjas efektdzijas ar zelta pavedienu. Krēpes un acis no filcīša.

 Pašai sirdī joprojām prieks, atceroties to, kā darināju zirdziņu. Ceru, ka apdāvinātajam puisēnam zirdziņš joprojām labi kalpo.

Roku lelles. Mazliet netradicionālāks risinājums.

    Daudziem, klātienē aplūkojot,izspēlējoties,  īpaši  ir patikusi vecāku gatavotā roku lelle-kaziņa. Mēģināju pie sevis izspriest kamdēļ tas tā. Ko sadomāju? Dabīgs materiāls, kas "uzrunā" izmantotāju, liela līdzība analogam dabā :D, arī materiāla sakritība- vilna taču no līdzīga lopiņa nākusi...

Un akurāt kaziņas "mamma" arī bija tā, kas ar lielu azartu nodevās šai nodarbei...Viņa arī ir sameklējusi un atsūtījusi man šīs, man domāt, no grāmatas ieskanētās lapas. Izcelsme nav zināma; lai piedod man oriģināldarba autors, bet publikācija netiek izmantota komerciāliem mērķiem...tik vien, lai kādu iepriecinātu, lai kādam rastos iedvesma, k-ko līdzīgu pagatavot...

Un, kā redzi, aiz kaziņas seko daudzi citi zvēruļi, kas prasīties prasās pēc uztaisīšanas...

Lai ražīga darba diena, kurā laika pietiek arī sev!

P.s.  Dodos šūt dzimenītes rūķi- ar skubu nāk rudens jubilāru īpašās dienas! Ja pietiks pacietības un gaisma būs laba, tad satapināšu bildes ar rūķīšu "dzimšanu".

Čaklie vecāki.

Strādājot bērnudāzā, katru dienu tiekamies ar bērniem un bērnu vecākiem. Mazo apmeklētāju vēlmes ar laiku tiek izprastas, bet vecāku atvērtā daba un radošums tiek "izmantoti". Tā- brīvprātīgi vienojoties- tapa roku lelles jauno aktieru izrādēm. Katra vecāka talants un izdoma tika likta lietā. Uzsvars tika likts, lai materiāli, kas tiek izmantoti, būtu no nevajadzīgā paģērba vai "audzīšu" nebeidzamajiem krājumiem. Tā tapa šīs burvīgās lelles, kas, ticiet man, daudz dabūn gozēties uz skatuves...

Vilks- tapis no nonēsāta trikotāžas džemperīša,
zobi un mēle no filca.

Suns Rembis- no mēbeļaudumu atgriezumiem,
ūsas no slotas sariem.

Lāčuks tapis no vecā cimdiņa...
seja no vilnas lupatiņu atgriezumiem.

Ruksis- no senaizmirsta padomijas laika flaneļa auduma.

Vilnas zeķe pārtapusi superforšā kazveidīgā radījumā...

Kašmira džemperīts  ieguvis jaunu dzīvi ruksīša veidolā...

Te gan tikai filcīts....

Kaķis no mēteļaudumu atgriezumiem...

Vecītim daudz kombinētu materiālu- nogriezti bikšu gali,
trikotāžas krekliņa piedurknes gals un mazuļu rāpulīši...
Cepure arī tapusi no nogrieztas piedurknes...

Vecmāmiņa gan mums tāda jaunāka- pamatam filcis,
bet apģērbs gan no audumu atgriezumiem...

     Lūk, kādi man tuvumā radoši, atvērti un darboties griboši vecāki...ņemot vērā to, ka neviens no viņiem savā darba dzīvē nav ne pat vismazākajā mērā saistīts ar rokdarbiem...Bet azarts viņus bija parņēmis pamatīgs, tiku pie vairākiem foto, kur parādīts kā gatavot dzīvniekus no vilnas zeķes-līdzīgi kā mūsu kaz-āzis. Brīvā brīdī atrādīšu foto, lai gan nezinu to patieso "izcelsmi"...Līdz nākamajai reizei! Anna.

Kas manā iesākto darbu grozā?

   Tā, dienas darbi padarīti. Var apsēst un padomāt, kas notiek atlikto darbu groziņā- kas jāpadara steidzamā kārtā, kas var gaidīt...Šujamo darbu grozs aizdomīgi pilns, bet tam vēl briestu. Lēnām top rotaļlietiņa mazai meitiņai, bet neiet tik veikli kā gribētos- "neredzu" vēl to savās domās!

   Sabēru kinderoliņu iekšas trauciņā pa tējkarotei sēkliņpērlīšu ( man patīk to maigā skaņa ), aptamborēju ar bēbīšu dziju...domāju kā sastiprināt ar iepriekš satamborēto jostiņu, kurai savēru virsū lielas bumbas-krelles no koka, dzintara un linu diegiem...visas bumbas var labi "apčamdīt", bīdāmas visas jostiņas garumā, bet pagaidām vēl nav ideju kā salikt kopā ar aptamborētajiem grabamtraukiem, kā padarīt interesantu...
   Pa ceļam vēl mana Gaspažiņa pieprasa kādu maciņu un piekariņu slavenajam pirmklasnieku mobilajam tālrunim- tur arī roka, galva un sirds jāpieliek...
   Darba kolēģīšu sveikšanai biju gatavojusies jau tad, kad lielos katlos vārīju šīgada zaptes, bet par dāvanu noformējumu gan biju piemirsusi...agrā rītā nācās spēt nodarīt arī šo darbu. Labi, ka man savas iesākto darbu rezerves...

    Gaspažiņai biju sākusi taisīt matu gumijas un kaklarotiņu no plāna filca auduma. Sagriež trīs dažāda lieluma aplīšus, mazāko atšķirīgā krāsā, maliņas sagriež bārkstīs vai apšuj- kā gribās....centrā iešuj kādu pērlīti vai spožumiņu. Matu gumijas jau bija gatavas, bet kaklarotas ziediņus grasījos stiprināt uz pieskaņotas krāsas lentītes, ko nevarēju un nevarēju nopirkt...Atnāca steidzīgais rīts ar nesasaiņotām dāvanām! Atradu linu auduma atgriezumus, apsēju burciņas kā parasti, bet pa virsu ar karsto līmi salīmēju kaklarotas ziediņus. Vienai burciņai tika arī neizdevušos kreļļu posmi- dzīvē daudzām lietām var rast pielietojumu :) . Dāvināšanas prieks izglābts, Gaspažiņa jaunas rotas gaidās!

Savas mājas pārkārtošanas mānijā uzdūros vecai, sen aizmirstai un nolietotai maizes kastei.

     Pirms gadiem četriem jau  grasījos to pakļaut likvidācijai, bet kļuva žēl, jo tā darināta  no koka. Šodienas acīm skatoties saprotu, ka labi vien darīju, ka žēloju, jo šobrīd to gribu pārtaisīt par mazlellīšu mājiņu, bet pagaidām vēl nezinu kā- esmu ideju meklējumos! Ja Tev, kas feins padomā, tad padalies!
     Uz tikšanos jau pie kāda pabeigta darba...

podi

     Skat , kādus feinus māla puķu podus veikalā noskatīju- uzreiz gribējās sataisīt tos tā, lai varētu izmantot kā galda piederumu glabāšanas traukus-nu nepatīk man tie plastmasas toveri un paplātes, kas lielveikalos pieejami...

Keros klāt pie savām krāsām un pāri palikušajām salvetēm...gatavs! Protams, ka uzreiz arī vajadzēja piemērīt pēc piederības...

Kādu laiku staigāju tam visam garām, mēģināju pierast un iedomāties īstajā vietā, tad atkal ķēros pie lietas-

Un tapa jauns puķu pods...katrai lietai savs pielietojums ;)
Divi citi vēl gaida savas jaunās iemītnieces...

P.S. Vai atceries gardās kabaču pankūkas šajā īstajā kabaču laikā? Palutini savējos...

Pulkstens ar pievienoto vērtību

    Sveicieni šajā lietus pilnajā rītā! Vakar saulīte pa zemes virsu staigāja, bet nu manā dārzā atkal plūdi...Labi, ka gurķu gatavošanas recepte izrādījās ļoti laba- visi gurķi burkās gaida ziemu, neviens no plūdiem nav jāglābj...
    Burku mazgāšanai, karsēšanai un visām citām "gurķošanās" lietām pa vidu uzbruku savam pulkstenim...
Tas nav vienkārši kartona pulkstenītis, bet ĻOTI īpašs :)  Principā feini būtu mehānismu noņemt un uztaisīt jaunu pulksteni uz kāda cita sev tīkama pamata, bet sirds neļauj izmest :)  Kad pirms 11 gadiem ar Gaspaģinu iestūrējām laulības ostā, tikām pie daudzām dāvanām, bet uz 1 gada jubileju tikai pie vienas....Nenosmieties- viens gads laulībā esot papīra kāzas, tamdēļ mana mīļā māsiņa mums uzdāvināja  ne daudz, ne maz, bet divas pakas WC papīra, kopā ar loterejas biļeti. Nepagāja daudz laika, kad mūsu īpašumā nonāca šis, no kartona gatavotais pulkstens, kas godam kalpojis visus šos gadus, preciztātes lietās "ieliekot kloķi" daudziem saviem smalkākiem cilts brāļiem...
    Atrādu Tev savu papīra gabaliņu- mīli un žēlo, nesodi pārāk bargi!!!

Tad nu vilku laukā savus krāsu krājumus un mēģināju viņu uzfrišināt. Divas reizes noklāju ar akrila krāsu (kāds nu tonis mājās bija palicis, tāds nu jāņem par labu- biku pēc vecas grīdas krāsas izskatās. ), tad nolakoju ar dekupāžas laku, kurai reizi dzīvē vajadzētu radīt mistisko "cracle" efektu, bet tā to nekad nedara, tamdēļ esmu parstājusi no viņas ko gaidīt, lietoju kā parastu laku...lieku izgrieztās salvetes virsū un laku pāri atkal. Manai acij saglabājās grīdas krāsas efekts, tamdēļ sameklēju gliterlīmi, mēģināju, ko labot, bet te laikam teiciens vietā : "vajag mācēt laikus apstāties"...Ja ne labāk, tad savādāk! Dzīvojam tālāk!

     Kamēr burkas cepeškrāsnī karsējas, tikmēr var tur taču arī ielikt, ko gardu izcept...tapa kartējais eksperiments ar saldajām ēdamlietām no rozīnēm, saulespuķu sēklām un auzu pārslām...šorīt, līdz ar brokastu kafiju, beidzās!

 Lai jauka, darbu pilna un smarzīga Tava diena!

Galds gatavs!

Šodien pabeidzām savu galdu. Apmierināta- tāds retro no 70-desmitajiem ar mūsdienīgu piesitienu...

No rīta tas vēl izskatījās šāds...jo Gaspaģins bija atradis,
 ko vēl vajag aizšpaktelēt un nopulēt...

Nokrāsojām ceturto reizi, pagaidijām, kad nožūst,
 un ķērāmies pie apkrāsošanas!

Urrā! Gatavs! Mums patīk...



P.S.  Šodien priecājos par to, ka bērniem jau patiesībā vajag pavisam nedaudz, lai uzburtu savu pasauli, kas ir tik īsta un nesamākslota, ka rodas vēlme atgriezties šajā īpašajā pasaulē, kas pieder tikai bērniem...

Aizrautība!

  Nu, redzi kā! Krāsas mani neliek mierā, tamdēļ, izmantojot remontēšanās trakumu manā virtuvē, nolēmu pieķerties k-kam nopietnākam- šoreiz jau saistībā ar mēbeļu pārtaisīšanu-labošanu-krāsošanu...Tur gan man bija jāsauc talkā mans Gaspaģins, jo viena visus darbus nespēju uzņemties. Un tā- atradām veci galdiņu, kura virsma mūsu ģimenei tomēr ir pārāk maza; turpinot mistiskos meklējumus, tikām pie veca skapja jumta daļas, kas tika iestiprināta uz jau esošā galda virsmas...

skats baisais, man pat neticējās, ka k-kas reāls tu var sanākt...

Tad no Gaspaģina nebeidzamajiem krājumiem tika

izvilta vēl baisāka izskata špaktele, kas mūsu mājās bija bijusi

 mūšu un trīs dienas, bet beidzot tā atradz savu pielietojumu...

Gaspaģins ķērās pie špaktelēšanas darbiem, mēs ar mazo Gaspažiņu asistējām...

Žuva šaktele aptuveni stundu; pēc nožūšanas slīpējām lieko masu nost ar smilšpapīru un krāsojām

ar iemīļoto akrila krāsu...galds žūst un gaida pēdējo krāsas kārtu...rīt pabeigsim!

Pusdienlaika karstumā tapa pabeigtas krelles, kas savu kārtu gaidīja jau nedēļu...un tad nāca iedvesma uz sarkano- uzpinās kaklarota un auskariņi. Viss tas drīz vien ceļos uz Rundāles pils muzeja jauko veikaliņu, kur gaidīs savas īpašnieces...

Vecie krēsli iegūst jaunu dzīvi !

    Vecie krēsli jau sen nelika mani mierā- kāds nolikts "bukūzītī" pastāvēt maliņā, kādam meituks skritulenes regulāri uzmet virsū, cits vispār ķiršudārzā atstāts...nolēmu tikt ar krēslu sāpi galā, ļaut visiem sakopties un sākt jaunu dzīvi pie ģimenes ēdamgalda...atlika vien izlemt to, kā to darīt...
   Regulāri apmeklējot savu iemīļoto rokdarbu veikalu Bauskā, spītīgi gāju krāsu plauktiņam garām ,jo vienmēr esmu teikusi, ka zīmēšana un krāsas nav man, bet nu bija jāpiestāj- izvēlējos akrila krāsas siltos  tonīšos...
   Akrila krāsas ir feinas ar to, ka neož ( atšķirībā no alkīda krāsām), kamēr nav izkaltušas, tās var nomazgāt ar ūdeni, droši var dot lielākam bērnam, jo gatavotas uz ūdens bāzes...nopirku 2 lielākus, 2 mazākus trauciņus', bet tad sapratu, ka tas jau tik ornamentam...jādodas uz celtniecības preču veikalu, kur jauka pārdevēja gatava sajaukt man vēlamo krāsas toni...sanāk tāds viegls persiku tonītis, kas uz krēsla izskatās...piena balts, bet tas jau tik vēlāk atklājas....tad nu rādu savus "večukus"....

 tādi nu tie mani "večuki " izskatās,
viņi ir veseli 5, viens gan mazliet cita "fasona", bet
pa baram arī tas tika uz jaunināšanas procedūrām...

Ķeramies klāt krāsošanas darbiem...sēdvirsma un muguras balsti tiek krāsoti 3 reizes, kājām pietiek ar 2 reizēm....atkārtoti tiek krāsots tad, kad šķiet, ka ieriekšējā kārta jau nožuvusi- pie mūsu siltās vasaras dieniņas tas notiek stipri ātri- kamēr pindzelē krēsla kājas, tikmēr sēdvirsma jau gatava...

Dekorēšanai izmantoju jau pieminētās akrila krāsiņas, kas pirktas rokdarbu veikalā, tur pat arī var atrast jaukus šablonus, ko var izmantot tad, ja zīmēšana, tāpat kā man, nav stiprā puse; izmantoju arī pasen izgrieztu taurenīša šablonu, kuru pagatavoju no dokumentu vāciņiem...

Tad tik liek izvēlētajā  vietā šablonu virsū un klāj krāsu- var gan ar švammi, gan ar otu, kā ērtāk...

Kad no sirds pastrādāts, tad rezultāts apmierina...bet kad pastrādā visu dienu, tad pieci jauki krēsli var ienākt Tavā mājā- katrs ar savu raksturu un iezīmēm, kas atbilst sēdētāja gaumei...

manam "gaspaģinam"...

meitiņa gribēja krēslu ar rozēm...

mūsu "babiņa" tika pie mierīga sēžamā...

man tiek tāds trakāks "rožu beņķis", ko  man Princese atmainīja pret maigo rožu krēslu....

un tad vēl kāds krēsls  nejaušam viesim, kam labpatiksies apciemot mūsu ēdamgaldu....

Tā manā mājā atkal ienāca krēsli- ar savu seno dvēseli, bet jaunā tērpā...Lai arī Tev veicas kādai senākai lietai atgriezt tās skaisto dzīvi!