Piparkūku ciematiņš jeb kā mēs ar Gaspaģinu trakojam.

Piparkūku mīklu es netaisu nekad...tiešām nekad, bet cept man gan patīk! Piparkūku mājiņas taisīšana man agrāk šķita k-kas pilnīgi neiespējams, bet pagājušajā gadā abi ar Gaspaģinu vienu "uzķīlējām".  Pirmā māja sanāca smuka un garda, nolēmām šogad taisīt atkal...Kā jau zini, Ziemassvētkos nebiju nekāda taisītāja, tamdēļ mīkla kārtīgi stāvēja ledusskapī un gaidīja kādu brīvāku vakaru. Visi rēķini ar veco gadu jānoslēdz, arī māju būvniecība...Ķeramies pie darba!  Šogad, iepriekšējās veiksmes spārnoti, gatavojam veselu ciematu...

Tiekm zīmēti trafareti topošajām būvēm- top sienas,
jumta detaļas...

Kāds tiek pielikts arī pie fiziskā darba- "ruļļošanas"...

Galvenais Meistars liek kopā sienas,
"konsultanti" likvidē glazūras gatavošanas sekas...

Gaspažiņas mājele ar milzum daudz detaļām,
tiek iestādīta egle...

Tas ir viņš- mūsu ciematiņš...

...kur ziloņiem pat māja...

...un lellītes tur dzīvo...

...tur apsnigušas egles un krūmi kupenās...

...tur Klinģerlietiņš līst...

...un galdi sētā klāti, lai
meža zvēriem prieks...

...tur mazais lācēns soļo...

...uz lielo lāču māju...

...kur visi satiekas un rotaļās ap egli iet...

Tāds  mums ciematiņš sanācis... trīs mazas mājiņas un viena lielāka. Jau tagad plānojam, ka virsma, lai izvērstos kārtīgi, ir vajadzīga akurāt reizes trīs lielāka...bet tas nākamā gada plānam...

Un tagad iepazīsimies vēl reizi...

    Metu kaunu pie malas un, iepazīstos ar Tevi vēl reizi...Droši vari jautāt kamdēļ tā, kamdēļ tieši šobrīd- iespējo robežās atbildēšu....
   
    Anita- tā pati, kas, esot kautrīga, kļūst par Annu, bet tad kad saņemas, tad met visu pie malas un nekaunas...nekaunas no tā, ko dara, kā jūtas vai kā izskatās...Un varbūt tieši īstais laiks to ir izdarīt tagad, pirms Jaunā gada...

 Kaut kāda līdzība visās trijās pirmajās bildēs ir- priekos mute man ir vaļā līdz ausīm, sajūsma nebeidz gāzties no manis laukā...arī  laikam zināma rakstura īpašība...

Bet pienāk reizes dzīvē, kad esmu klusa un pacietīga, lai pēc darbiem kāds mani varētu kronēt par princesi...nu kaut uz pusi stundas...

Nu, vai ir nojausma, ka Anita ir tā pati vien Anna, kas te līdz šim  "ganījās"?

Ziemassvētku atklāsmes, varbūt brīnums...

     Pēc dabas esmu kautrīga meitene, kam patīk strādāt, patīk sagādāt prieku citiem, bet reizēm "šauju pāri strīpai". Arī šī gada svētkus gaidīju ar vērienu, daudz skriedama un darbodamās, maz gulēdama...Visi iecerētie pasākumi un izdarības izdevās, visiem dāvanas satapinātas, bet tad...nāca pēdējā darbadiena pirms svētkiem!
    Iepriekšējā vakarā ar bērniem un vecākiem klusi sagaidījām svētkus grupiņā, izstaigājot Gaismas ceļu. Viss noritēja klusi un jauki, bet mazs negadījums gan notika- kādam puisēnam kļuva slikti. Glābšanas misijā iesaistījāmies abas audzītes, abām tika viss, kas bija mazajam vēderā...Tā rezultātā pati gulēju pilnīgi "beigta" ar varenoRotta vīrusu Ziemassvētku vakarā un Pirmajos Ziemassvētkos...Gaspaģins ar Babiņas un Gaspažiņas atbalstu kūlās pa virtuvi, skaisti sarūpējot vakariņu galdu, kamēr es tik gulēju....pat nenojausdama, kas mani gaida pastkastē...
     Pie skaistās dāvaniņas no Pandiņmeitenes tiku tikai pēc svētku brīvdienām...Bet kāds prieks! Mīļums spraucās laukā no katras vīlītes! Bet klāt pievienotā vēstulīte...mmmm! Tieši ar tiem novēlējumiem, kas man šobrīd visvairāk vajadzīgi- piedzīvot īstu brīnumu un iegūt labu veselību! Tieši veselība man šajā gada nogalē sagādājusi ne mazums rūpju, raižu un garas stundas ārstu uzgaidāmajās telpās...Brīnumu joprojām gaidu-tas šoreiz vairāk saistībā ar manu jauko darba vietu!
    Piekusi lasīt? Gribi redzēt, ko Pandiņmeitene man atsūtīja dāvanā...

 Šis jaukais, smalki izšūtais cimdiņš uz fotosesijas laiku sev par draugu izvēlējās virtuves palodzes sargu Eņģelīti, bet parējo savu brīvo laiku šobrīd pavada, rotājot mūsu Ziemassvētku eglīti...Paldies! Tas ir mīļi!

 Nepievēršot uzmanību "Liekām detaļām" -tas ir -man...var aplūkot otru dāvaniņu no Pandiņmeitenes. Tas ir jauks maisiņš zaļ-dzelten-zilos toņos, kas jau pirmajā saņemšanas dienā ir devies pēc dienišķajiem pirkumiem, bet šorīt jau lepni savās skavās nogādāja man uz darbu laptopu. Lielāku cieņas apliecinājumu par intensīvu lietošanu navaru atrast...Liels PALDIES!

Nobeigumam-sāku nesen apspriesto darbu tēmu- "Darinājums savam priekam"-satapināju sev brošiņu, kuru tiešām nevienam netaisos atdāvināt, aizlienēt, nopārdot, jo TIEŠĀM VĒLOS NĒSĀT PATI!...

"Lai es redzu gaismiņā..." jeb lukturīši.

Pa pagalmu

 Iet vakars soļiem siltiem  ,

Un mēness gaismā atspīd

Zilais debess jums.

Dievs pārklāj

zvaigžņu plīvuru pār zemi,

Tāds kluss

 un svētīts miers.

Šis miers,

ko pasaulei tik grūti saprast,

Šis miers,

ko daudzi nepazīst...

Dievs katrā logā

Iededz baltu sveci,

Lai gaismas burvībā

Sirds mieram atverās.

Vakar vakarā ar bērniem izstaigājām Gaismas ceļu...Ar lielu saviļņojumu un lepnu prieku skatījos, cik ļoti bērni ir izauguši, cik patstāvīgi, kā spēj pieņemt lēmumu, būt pacietīgi...Rāmi, bet ar lielu spēku, gaisma pieņēmās spilgtumā, kad egļu vijā iedegās aizvien vairāk un vairāk zeltaino zvaigznīšu...Klusas mūzikas skaņas, mulsi smaidi, 20 degoši acu pāri, kas sastopas ar tavām  un saprotas bez vārdiem...

Ziemassvētki var atnākt arī tā...pie manis tie jau ir klāt!

Priecīgus svētkus!

P.s. Pavisam ne tāds bija iecerēts raksts par lukturīšiem...pavisam ne tāds, bet emocijas ievieš savu korekciju.  Foto redzami lukturīši, kas veidoti no kokvilnas diegiem , balona un Pva līmes, iekšā stikla burciņa, lai svecītei droši...

Lūdzu padomu par kabašona appērļošanu!

   Šo pērļošanas tehniku tikai sāku apgūt, tamdēļ gribu lūgt padomu. Godīgi esmu izpētījusi desmitiem pamācību, mēģinājusi "piesist" roku...nu, nosacīti šajā tehnikā.
                                                 Mans pirmais mēģinājums bija šāds:

  Rezultāts, priekš pirmās reizes, likās tīri apmierinošs, bet gribējās mēģināt vēl ko citu...gribējās tikai ar sēkliņpērlēm. Sadūšojos un ķēros pie darba...bet! Ir lielais BET...Kas nav kārtībā? Kamdēļ nav tā pareizā "sēdēšana" pērlītēm? Tas ir tehnikas jautājums vai tomēr pērlīšu izvēles jautājums? Smalkās čehu pērles neiepirku, man pagaidām tikai "ķīnieši". Varbūt ir vērt to pašu "piekopt" ar čehu pērlēm?
                                                               Lūdzu, padalieties pieredzē!

Kā man gāja ar vecīša dāvanu maisiem...

Mani darbi parasti norisinās agri no rīta vai vēlu vakarā, kad visi jau sataisījušies uz čuču. Tagad, Ziemassvētku gaidīšanas laikā, darbiņu vairāk...Gaspažiņai priekš skolas ludziņas bija vajadzīgs apmetnis. Izstaigāju Bauskas audumu veikalus- gara acīm biju iedomājusies mazu apmetnīti no mākslīgās kažokādiņas...Šausmās par cenu saķēru galvu un nopirku baltu flīsu...

Variāciju modelim bija daudz, pāršūts tika trīs reizes, bet tas aizņēma visu dienu; tad vēl dāvanu

maisiņi- parastie( vesels miljons šķiet...)

Atnāca Miegs Lielais un plānotie slepeni šujamie maisi palika nesašūti!!!

No rīta ar lielu skubu ķēros pie darba, bet Gaspažiņa augšā-ko es tur darot?

Tad nu ķēros pie mammas viltības- naktī pie manis bija atnacis rūķītis, kurš prasīja palīdzību. Viņam neesot laika, vai es varot sašūt dāvanu maisus savai ģimenei? Es piekritu.

Bet pats galvenais, kā sarunā vēlāk noskaidrojas- izrādās, ka Gaspažiņa arī naktī esot dzirdējusi rūķīti, jo konfektes čaukstējušas un zvārgulītis skanējis...

Tad nu abas ķērāmies pie darba- ja nu rūķītis tā teicis...:)

Eņģelis uz Gaspažiņas maisiņa- paldies
 "Ievas Mājā" publicētās kartiņas autorei
par ideju!

 

Gaspažiņas maisiņš- ietilpīgākais...:D

Mana sirds...



...uz mana maisiņa



Gaspaģina sniega priekam...vairāk laikam sniega lāpsta derētu!

Lāstekas gar mājas jumta malu sasalušas...

Babiņas dāvanu maisiņš ar sniegoto namiņu...
Mans absolūtais favorīts...Patīk tik ļoti, ka Babiņa bija gatava ar mani mainīties,
bet, ja reiz rūķītis tā lēmis, tad cilvēka spēkos nav lemt citādāk!

Lai rimti un mīļi Tavās mājās pēdējie svētku gatavošanas darbi!

Tava Anna...

Dāvanu aploksnes un foto albumi dāvanām.

   Protams, ka visi rūķu darbi notiek tumšajās nakts stundās, kas cilvēcīgi būtu paredzētas miegam...Līdz darba nedēļas beigām jau biju tik piekususi, ka sapņot sapņoju tikai par miegu...Kad Gaspaģins man ar ķetcerīgu smaidu jautāja, ko tad es domājot, kas varētu man būt dāvanu zeķē no Ziemassvētku vecīša, atbildēju, ka miedziņš...Tā nu vakar vakarā tiku aizdzīta gulēt kopā ar bērnu...Ļoti labi-jauns spars, acu skats un darboties griba.

Trešdien bija dzimšanas diena manas grupas auklītei, bet abas ar otru kolēģīti bijām tik iekrāvušās telpu rotāšanā un pirmajos svētku pasākumos, ka ...piemirsām noformēt dāvaniņu. Ar lielu steigu brīvā mirklī tapa dāvanu aploksnīte, kurā var satilpināt visu- apsveikuma kartiņu, dāvanu karti, preses abonementu vai, galu galā, arī naudiņu...

A4 filca loksnīte tiek salocīta iedomātā aploksnē, izdekorēta ar aplikāciju un nošūtas malas. Aizdarīti var veidot no piešūtām/ pielīmētām lentītēm vai piešut podziņas. Filcam pogcaurumu var neapstrādāt.

Pirmā tapa baltā aploksne ar eglītēm, tad vēlākā nakts stundā arī zaļā un bordīgā, jo atcerējos, ka "vecīša" maisā jāliek arī divi žurnālu abonementi...

Vēl viena diezgan ātri un viegli realizējama ideja, kas saņēmējam tiešām radīs daudz prieka. Atrādu mūsu ģimenes dāvaniņas Omītei un Babiņai ( ne viena, ne otra šeit neielūkojas...:D:D:D) Iepirkām mazos foto albumiņus mīkstajos vāciņos. Vāciņus izņēmām ārā un aizstājām ar kvalitatīvu kartonu...Satamborēju taisnos gabaliņus, no kuriem, kā skolas laikā, saveidoju nosacītus grāmatu vākus...Tad vaļa dekorēšanai!

"Pildījumā" foršākās Gaspažiņas bildes...

Babiņai...

Omītei...

Te abas kopā sēž un gaida, kad varēs dāvāt prieku...

Pērļu krelles.

   Veru,veru, veru....bet nu jau lielais piekusums! Atrādu tās, kas jau aizceļojušas vai gatavojas ceļot pie savām jaunajām saimniecēm.
    Lai labi valkājas un priecē ne tikai acis, bet arī sirdi!

Melnas stikla bumbas, bet,
lai nav tik drūmas- pa vidu lielākas, ar tā saukto ledus efektu...

Maigi rozā pinums, arī no stikla pērlītēm...
klāt vienkārši bumbiņauskari.

Pati ķiķināju, ka karalienes sapnis;
būs man arī sev no līdzīgām pērlēm jātapina...
šito pērļu dēļ dāmas pat mazliet "saķērās"...:D

Arī stikla bumbas,
krāšņš perlamutra spožums...

Mans mīļakais šī brīža veikums- krāsas dēļ...
Vēl domāju, kura būs laimīgā īpašniece...

Zeķu "bebucīši"

Ilgi pretojos vēlmei uztaisīt kādu mīļmantiņu no zeķītes, ļoti ilgi...tiešām! Bet tad sapratu, ka tieši mazu bebulīti gribu dāvināt kādai mazai meitiņai. Tapa mans  kloniņš tam mazulim, kas publicēt pirms laika izdotā "Rokdarbu vācelītes" rotaļlietu gatavošanas pielikumā.

P.s. Jo biežāk žurnālu šķirstu, jo vairākas lietas vēlos pagatavot...tas laikam lipīgi!

Dāvanu zeķes manai ģimenītei.

    Man joprojām patīk Gaspažiņas dāvanu zeķe...ļoti! Pat mazliet lepojos ar sevi...
    Panākumu spārnota, piektdien iepirku audumu, kokvilnas mežģīnīti un ...nakti no sestdienas uz svētdienu pavadīju pie šujmašīnas...Man patīk, esmu apmierināta un, ja kāds man vēl pirms mēneša teiktu, ka es ko tādu spēšu radīt, tad es par viņu neko labu nepadomātu...

Gaspažiņas  Babiņas zeķe- kas Tev asociējas ar mājām? Man parasts kokvilnas audums, kokvilnas mežģīnes, virtuves smarža un miers...nu, tāda tā ir.

 Gaspaģina makšķernieka zeķe- kā pats izteicās, divas pie zābaka piesalušas zivteles...Tāds klasisks un pat mazliet konservatīvs savā dabā, bet mēdz būt arī košs!

     Un tas ir mans zābaks! Nezinu, cik tur manis ir; varbūt slēptā "es" forma...tā asociācija ar varžu duramajiem spičukiem jau saglabājas; tāda traki ekstravagantā  cittautiete, kas balansē uz bezgaumības robežas, bet man tiešām patika izplosīties "uz zābaka", jo neko līdzīgu dzīvē sev kājās pat iedomāties nevaru!

   Man prieks, ka es to izdarīju!!! Gatavojos jau pat dāvanu maisiņus šūt- laikam vairs nebaidos no tās tehnikas, kas šujmašīna saucas...

No manas sirds Tavai...

San kā bites vēji liegi,

Viegli laižas mīksti sniegi,

Svētkus gaidot, zeme salta

Top kā kupena drīz balta.

Vizmo ziemas ceļi tīri,

Brien pa kupenām šurp vīri:

Bārdas garas, paši sīki,

Maisus nesot, gluži līki...