Pāriet uz saturu

Dominika

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no DMA)
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Dominikāna.
Dominikas Sadraudzība
Commonwealth of Dominica
DevīzeAprès Bondie, C'est La Ter
HimnaIsle of Beauty, Isle of Splendour
Location of Dominika
Location of Dominika
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Rozo
15°25′N 61°20′W / 15.417°N 61.333°W / 15.417; -61.333
Valsts valodas angļu valoda
Etniskās grupas (2001) melnādainie 86,8%
jauktas rases 8,9%
Karību indiāņi 2,9%
baltādainie 0,8%
citi 0,7%
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Silvanija Bērtone
 -  Premjerministrs Rūzvelts Skerits
Dibināšana1978. gada 3. novembrī no Lielbritānijas
Platība
 -  Kopā 751 km² (184.)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2016. gadā 72 324 (201.)
 -  Blīvums 105/km² (91.)
IKP (PPP) 2016. gada aprēķins
 -  Kopā $ 808 miljoni 
 -  Uz iedzīvotāju $ 11 429 
TAI (2014) 0,724 (augsts) (71.)
Valūta Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla (UTC-4)
Interneta domēns .dm
ISO 3166-1 kods 212 / DMA / DM

Dominika (angļu: Dominica), oficiāli Dominikas Sadraudzība (Commonwealth of Dominica) ir salu valsts Ziemeļamerikā. Dominiku no visām pusēm ieskauj Karību jūra. Salas kopējā platība ir 751 km², pēc 2016. gada datiem uz salas dzīvo 72 324 iedzīvotāji. Dominikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Rozo. Dominikas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu un lauksaimniecību.

Lielās karību pretestības dēļ, eiropieši salu kolonizēja kā pēdējo. 1763. gadā salu no Francijas pārņēma Lielbritānija, un 1805. gadā tā kļuva par Lielbritānijas koloniju.

Sala atrodas uz robežas starp Karību jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, starp Trinidadu un Tobago un Puertoriko. Dominika ir viskalnainākā sala Mazo Antiļu arhipelāgā, augstākais punkts — 1 447 m. Kalni ir vulkāniskas izcelsmes, salā atrodas otrs lielākais termiski aktīvais ezers pasaulē. Sala ir pazīstama ar savu bagāto floru un faunu, kuru aizsargā plaši nacionālie parki.

Dominikā valda tropisks klimats. Salā novērojami spēcīgi nokrišņi un gandrīz vienmēr pastāv pēkšņu plūdu draudi. Vasaras beigās novērojamas spēcīgas viesuļvētras.

Pēc 2016. gada datiem Dominikā dzīvo 72 324 iedzīvotāji, no tiem 86,6% ir melnādainie, 2,9% karību indiāņi, 0,8% — baltādainie, jaukta rase ir 8,9% iedzīvotāju, bet 0,7% pieder citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju ir 18. gadsimtā plantāciju vajadzībām ievesto afrikāņu vergu pēcteči. Dominika ir arī vienīgā no Karību salām, kurā joprojām dzīvo to iedzimtie karībi, no kuriem liela daļa — 3000 — apmetušies salas austrumos. Pārējie iedzīvotāji galvenokārt ir mulati un sīrieši. Iedzīvotāju pieaugums ir neliels, jo vairums emigrē uz bagātākām Karību valstīm, kā arī ASV, Lielbritāniju un Kanādu.

Lai gan oficiālā valsts valoda ir angļu, vairums iedzīvotāju runā franču kreoliskajā valodā. Vairums iedzīvotāju ir katoļi, lai gan pēdējos gados nodibinātas arī protestantu baznīcas. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem katoļi ir 61,4% iedzīvotāju, 6% — septītās dienas adventisti, 5,6% — piecdesmitnieki, 4,1% — baptisti, 3,7% — metodisti, 1,3% — rastafari, bet 10,1% pieder dažādiem citiem kristietības novirzieniem, cita reliģija ir 1,6% iedzīvotāju, savukārt 6,1% nepieder nevienai reliģijai.

Dominikas saimniecība balstās uz lauksaimniecību, kuras galvenā produkcija ir banāni, lai gan audzē arī citrusaugļus, mango, sakņaugus, kokosriekstus, kakao, tāpēc tā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un starptautiskās ekonomikas. Tā kā valdība meklē iespējas attīstīt ekotūrismu, pēdējā laikā palielinājies tūrisms. 2003. gadā valdība uzsāka ekonomiskas reformas, tajā skaitā atteicās no cenu kontroles un palielināja nodokļus. Pateicoties šai politikai, Dominikas saimniecība atkopās pēc krīzes, ko tā piedzīvoja 2001. un 2002. gadā, un 2006. gadā piedzīvoja lielāko izaugsmi 20 gadu laikā. Valdība arī mēģina dažādot ekonomiku, tāpēc cenšas attīstīt finanšu sektoru un pēta iespējas eksportēt ģeotermisko enerģiju.

Izpildvaru veido prezidents, kuru ievēl parlaments uz pieciem gadiem, un premjerministrs, kuru, kā arī ministru kabinetu, ieceļ prezidents. Vienpalātas parlamentu veido 21 tautas vēlēts reģionu pārstāvis un deviņi senatori, kurus, atkarībā no reģionu pārstāvju lēmuma, ievēl reģionu pārstāvji vai arī ieceļ prezidents vadoties pēc ministru prezidenta un opozīcijas līdera gribas. Parlamenta vēlēšanām jānotiek vismaz reizi piecos gados, taču premjerministram ir tiesības izsludināt vēlēšanas jebkurā laikā. Lielākās politiskās partijas ir Dominikas Darba partija, Dominikas Apvienotā strādnieku partija un Dominikas Brīvības partija.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]