Pirmās 2 dienas pavadījām pie draugiem Lēdurgas pusē, kur jautra kompānija, pirts +dīķis ar ūdeni siltu kā piens + fantastiski skati, tuvojoties milzu negaisam, deva tādu enerģijas lādiņu, ka pat Lotes vēlme nākamajā rītā celties pus7, kad vēl tikai pēdējie ciemiņi lēnām gāja uz dusu, nekādi nesabojāja garastāvokli :) Pastaigas pa mežmalas ceļu, kur smaržot smaržoja mežzemenes - tik pārgatavojušās, ka gandrīz nesagaidīja savu apēšanu, savērtas smildziņā, jo sāka burtiski kust. Karūsu miljons dīķī - tas tik bija, ko redzēt. Kā viņas plēsās par katru maizes kumosu, ko viņām meta. Tajā brīdī bija tikai viena asociācija ar dīķi un zivīm tajā - tā bija kārtīga zivju zupa, jo viss ''vārījās''! :)) Un - protams - miers un klusums.
Tālāk jau bildes pašas lai stāsta:Nākamās 2 dienas pavadījām pie draugiem Otaņķos, Liepājas rajonā, kur mums līdzi brauca dāvināties kaķzaķis un krokodiltraktors. Fantastisks laiks, sen neredzēti un mīļi cilvēki apciemoti - kas var būt labāks??? :) Šeit Lote beidzot saņēmās un iemācījās staigāt, pie vienas rokas turoties. Joprojām gaidām to dienu, kad mazās kājas pašas nesīs :) Bet nu tikuntā - liels sasniegums - to noteikti ietekmēja jaukā atpūta, lai arī nemaz nestāstīšu jums, cik noguris bērns bija no milzīgajiem pārbraucieniem, kādus kašķus taisīja un kā neprata spēlēties ar citiem bērniem :D
Kolosāla atpūta ;) Gribu vēl!