Līdz ar to , ja mums gaļa bija svētku ēdiens, jo pārsvarā pārtikām no tā ko paši izaudzējām tīrumos un dārzos, tad kazahiem tieši pretēji - gaļa ir pieejam nepārtraukti, bet dārzeņus, graudus un augļus gan varēja dabūt tikai sezonā savvaļā vai dodoties uz tirgu.
Tāpēc , ja runā par Kazahijas virtuvi, tad var teikt gaļas ēdieni.
Vēl viena īpatnība, ceļojot smagas lietas centās neņemt līdzi, tāpēc trauki bija viegli un muzejā redzēju koka katlus apsistus ar skārdu. Šādus katlus uz uguns nelika, bet lai uzvārītu ūdeni, tajā meta uzkarsētus akmeņus. Tātad zupas un putras grūti šādi gatavot.
Senie ēdieni tātad bija - pārsvarā dažādi cepta un sutināta gaļa, jūpinātas desas, žāvējumi un konservējumi jeb skābējumi.
Ēdienu receptes savā starpā sajaukušās ir gan uzbekiem un kazahiem, gan ta'dzikiem un uiguriem.
Ko es nobaudīju?
Tradicionālais ēdiens - Manti
Tie ir palieli ar dažādiem pildījumiem piepildīti pelmeņi., kurus pasniedz ar mērci (_parasti aso piparu vai adžiku) Mīkla negaidīti garšīga, pildījums parasti ir sulīgs ar buljonu iekšā.
Es nogaršoju un iemīlējos Taškentas tējā - zalā vai melnā beramā tēja,kurai gatavošanas laikā pievieno kalnu ziedu medu, citronu šķēlītes un piparmētru.
Beshbarmak
Ēdiens, kas nozīmē pieci pirksti, jo to ēda ar rokām. Ēdiens sastāv no buljonā vārītām mīklas plāksnītēm uz kurā uzliek sutinātu gaļu - parasti zirgu vai aitu.
Klāt uz galda tiek vienmēr nolikta maize - dažādi plāceņi, baursaki,bulciņas.
Vidū mazais baltais ir kurts, raudzēts un sālīts kaltēts piena produkts, līdzīgs Latvijas knapsieriņam.
Starp uzkodām varu ieteikt - dažādus sierus, riekstus un žāvētus augļus, kazi(zirga gaļas desa), kuyrdak jeb dažādas gaļas sutināti gabaliņi, kumiss, sālīti un skābēti dārzeņi.
Jau modernāks ēdiens (2-3 gadsimtu seni :) ) ir lagmans jeb nūdeļu zupa ar dārzeņiem, gaļas frikadeli un klāt uz šķīvja pasniedz ceptu gareniski pāršķeltu kaulu ar smadzenēm.
Plovs
Birstošs, ar zirņiem, bārbeli, aprikozēm un rozīnēm, dzeltenajiem burkāniem, safrāna rīsiem un maziem gaļas gabaliņiem virsū, izrotāts ar granātābola sēkliņām un paipala olu. Dievīgs skats, dievīga smarža un garša!
Man tā patika plovs, ka paprasīju recepti. Neticēsiet, es dabūju ne tikai recepti, bet arī cilvēku, kas mani aizveda uz tirgu un palīdzēja nopirkt sastāvdaļas.
Te būs recepte:
vidū no kreisās - sīpols, melnie graudu pipari, žāvētas aprikozes, rozīnes, bārbele, dzeltenie burkāni
bildē nav, bet vēl nepieciešama aitas gaļa. Sastāvdaļas uz aci, bet uz 1 kg rīsu ir ~600 g gaļas. - Sanāca 5 l katls ar plovu.
Sāk ar to, ka iemērc zirņus un bārbeli , lai tie uzbriest.
Pēc pāris stundām katlā ar biezu dibenu apcep aitu un izkausē aitas astes taukus (alternatīva laba eļļa un jebkura cita gaļa), pieliek piparus, var lauru lapu.
gaļu, izņem un noliek malā, taukos sacep pusi sīpola līdz gandrīz melnai stadijai - nepieciešams pēc mūsu uzskata piededzināt, sīpolu, piparus un lauru lapu izņem un izmet.
Tad sasmalcina papriku, ja aprikozes ir lielas, tad tās arī sagriež, sarīvē vai smalki sagriež burkānus.
Katlā saliek noskalotus rīsus un kārtām dārzeņus un izmērcētos zirņus, bārbeles, virsū beidz ar rīsiem. Katru kārtu viegli pārkaisa ar ziru un vidū visam ierušina veselu ķiploka galviņu, kurai nolobīta miza tikai tik daudz, lai neizjauktu galviņu.
Pārlej ar ūdeni, kurā iejaukts safrāns, ūdens jāņem 2-2.2 reizes vairāk kā rīsu. Katla vāku virsū , uz lēnas uguns katlu neaiztiekam aptuveni 1 stundu. (safrāns uz izjūtu)
atveram vāku pieliekam gaļu , vāku virsū , uguni nost. Katlam jāsūt vēl pusstundu vismaz, lai gaļa sūt. Tāpēc svarīgi, lai katls ilgi turētu siltumu. Kārtas nemaisa!!!
Plovs gatavs, kad zirņi ir mīksti (no manas necilās pieredzes). Visgaršīgākais skaitās ķiploks, to dod saimniekam vai viesim - un tas tiešām ir garšīgs, jo sasūcies ar garšvielām.
Izmēģināju un esmu apmierināta!
Ak, un sāls neprasījās, bet ja nu tomēr, tad to pievieno gatavam plovam.
